Vēlas sodīt klientus, kuri saņem prostitūtu pakalpojumus, piemēram, automašīnā

Iekšlietu ministrijā TVNET pastāstīja: lai izstrādātu likumprojektu, tika izveidota darba grupa. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tiesībsarga biroja, kā arī Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas un nevalstiskajām organizācijām: biedrības «DIA+LOGS», biedrības «Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija «Papardes zieds»», biedrības «Patvērums «Drošā māja»», biedrības «Apvienība HIV.LV», biedrības «Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības», kā arī biedrības «Resursu centrs «Marta»».

Lai veicinātu personu, kuras nodarbojas ar prostitūciju, iesaistīšanos sociālās rehabilitācijas pasākumos un atteikšanos no prostitūcijas, likumprojekts paredz, ka sodu neizpilda, ja persona piekrīt pārtraukt nodarboties ar prostitūciju un saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, norāda ministrija.

Darba grupā tika izteikti dažādi viedokļi par to, kāds modelis Latvijā būtu jāizvēlas. Vairāki darba grupas dalībnieki norādīja, ka prostitūcija būtu jālegalizē (piemēram, biedrība «Apvienība HIV.LV»), savukārt biedrības «Resursu centrs «Marta»» pārstāvis norādīja, ka likumprojektā nepieciešams paredzēt seksuāla rakstura darbību pirkšanas aizliegumu, kā arī to, ka seksa pircēju sodīšana parādītu skaidru valsts nostāju, ka sievietes un meitenes (kas veido nesamērīgi lielāko prostitūcijā iesaistīto personu daļu) un viņu ķermenis nav prece, un personas rīcība, pērkot dzīvu cilvēku un viņa ķermeni, savu seksuālo vēlmju apmierināšanā nav pieļaujama.

Pret šādu biedrības «Resursu centrs «Marta»» viedokli, iebilda Valsts policija, norādot, ka,

ieviešot šādu modeli, prostitūcija kļūs slēpta, līdz ar to personas, kuras nodarbojas ar prostitūciju, var tikt pakļautas vēl lielākai vardarbībai.

Savukārt «Marta» uzskata, ka sodīt vajadzētu tikai pircējus, nevis prostitūtas.

Centra «Marta» pārstāvji uzsver, ka abpusēja - seksa saņēmēja un prostitūcijā iesaistītās personas - sodīšana praksē nedarbojas, jo, piemēram, Lietuvā, kur pašlaik ir spēkā atbilstošs regulējums, gada laikā pie administratīvās atbildības sauktas 500 prostitūcijā iesaistītas personas un tikai 10 seksa pircēji. Arī Latvijā neesot piemēru, kur pie atbildības tiktu saukts pircējs, kaut arī atsevišķos gadījumos tas ir iespējams.

Likumu paredzēts izstrādāt līdz septembrim. Pašlaik prostitūciju Latvijā regulē speciāli Ministru kabineta noteikumi. Nevalstiskās organizācijas un tiesībsargs jau 2015.gadā pauduši viedokli, ka noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem nav izvēlēts atbilstošs tiesiskā regulējuma līmenis. Tiesībsargs un nevalstiskās organizācijas uzskata, ka noteikumos paredzētie ierobežojumi ir nosakāmi ar likumu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, IeM nolēma izveidot darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt jaunu likumu prostitūcijas ierobežošanas jomā, tādējādi nodrošinot prostitūcijā iesaistītajām personām noteikto ierobežojumu noteikšanu atbilstošā tiesiskā regulējuma līmenī un nodrošinot Satversmē noteikto pamattiesību ievērošanu.