Lietuvā izmeklē nodokļu krāpniecības shēmu ar elektronikas iepirkšanu no Latvijas

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) izskata nodokļu krāpniecības shēmu, kurā uzņēmēji lielos apjomos iepirkuši cukuru no Polijas un dārgas elektroniskās ierīces no Latvijas, nesamaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli (PVN) vairāk nekā 360 000 eiro apmērā.

Kā norāda FNTT Klaipēdas apriņķa Noziedzīgas darbības izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Daiņus Rimkus, šāda veida noziegumi tirdzniecībā ar cukuru, eļļu un citām pieprasītām pārtikas precēm, elektroniku un degvielu kļūst aizvien biežāki.

«Darījumu ķēdē tiek iekļauti fiktīvi uzņēmumi, kas reālu darbību neveic, tiem tiek deleģēts pienākums maksāt PVN, taču šis nodoklis tiek atcelts, kad fiktīvie uzņēmumi it kā iegādājas dažādas preces par lielu summu. Tas tiek darīts, jo PVN nodokļa robežās var samazināt preces cenu, taču tas izkropļo konkurenci,» viņš skaidrojis.

Saskaņā ar FNTT datiem kādas Viļņas tirdzniecības firmas direktors un akcionārs tiek turēti aizdomās, ka lielā daudzumā iegādājušies cukuru no Polijas uzņēmumiem un fiktīvu kompāniju aizsegā ieveduši to Lietuvā, nemaksājot PVN. Šo fiktīvo uzņēmumu vadītāji bieži nomainīti; viņi piekrituši par aptuveni 50 eiro parakstīt grāmatvedības dokumentus.

Paši fiktīvie uzņēmumi cukuru nav nedz pirkuši, nedz pārdevuši, bet izmantoti tikai pirkuma PVN atskaites rakstīšanai. Faktiski poļu cukurs tirgots Lietuvas tirdzniecības un ražošanas uzņēmumiem.

Lēsts, ka šā gada septiņos mēnešos no Polijas Lietuvā 55 autokravās ievests aptuveni 1300 tonnu cukura apmēram 800 000 eiro vērtībā. Pēc provizoriskām aplēsēm, Lietuvas valsts budžetā tādējādi nav samaksāts PVN vairāk nekā 170 000 eiro apmērā.

Kā norāda FNTT, pēc līdzīgas karuseļa shēmas darbojies arī kādas elektrotehnikas tirdzniecības firmas direktors. Šai gadījumā valsts budžetam gājuši secen gandrīz 190 000 eiro.

Šīs izmeklēšanas gaitā Viļņā un Kauņā veiktas 12 kratīšanas. Aizdomās turētajiem kā drošības līdzeklis noteikta parakstīšanās par dzīves vietas nemainīšanu un uz laiku arestēti īpašumi un finanšu līdzekļi 290 000 eiro vērtībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu