Latvijā no vardarbības ģimenē cietusi katra trešā sieviete. Tāpat secināts, ka sievietes bieži vien klusē par notiekošo ģimenē un bieži vien nevēršas pēc palīdzības, sacīja Labklājības ministrs Jānis Reirs.
No vardarbības ģimenē cietusi katra trešā sieviete
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka vardarbība ģimenē nes lielu zaudējumu arī valstī – ekonomiskā ziņā. Viņš arī akcentēja, ka vardarbība ģimenē tiek parasti vērsta pret sievieti, bet vīrieši biežāk cieš ārpus mājas.
Apkopotā informācija liecina, ka Latvijā no vardarbības ģimenē cieš trešdaļa sieviešu.
Resursu centra «Marta» pārstāve Zane Zvirgzdiņa savukārt skaidroja, ka pētījumā tika uzrunātas vairāk nekā simts sieviešu, kuras cietušas no vardarbības. Piedalīties gan piekrita nedaudz vairāk nekā 20 sievietes.
Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis norādīja, ka labs rīks vardarbības pārtraukšanai ir varmākas nošķiršana. Viņš akcentēja – kopš laika, kad šāda iespēja ir pieejama,
novērojams, ka sievietes arvien biežāk varmāku nošķirt lūdz policijai, nevis tiesai, kas nozīmē, ka arī sievietes biežāk uzticas Valsts policijai un lūdz palīdzību.
Tāpat Ķuzis skaidroja, ka svarīgi ir sekot līdzi tam, kas notiek pēc tam, kad varmāka tiek nošķirts. «Nepieciešams sekot līdzi tam, kas notiek pēc tam, kad varmāka tiek nošķirts,» teica Ķuzis.
Bieži vien vardarbība ģimenē atkārtojas – fiksēti gadījumi, kad policija pie vienas ģimenes ierodas četras, piecas reizes.
Labklājības ministrija sadarbībā ar projektā iesaistītajām institūcijām īstenojusi projekta pirmo soli – pilotprojektu starpinstitūciju sadarbības uzlabošanai gadījumos, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm. Projektā iesaistītie sadarbības partneri kopīgi izstrādājuši arī informatīvos materiālus ar vardarbībā cietušajiem un tuviniekiem noderīgu informāciju.
Lai mazinātu vardarbības pret sievietēm gadījumus un iedrošinātu cietušos vērsties pēc palīdzības, kā arī ziņot par nodarījumu, īstenots pirmais posms Eiropas Savienības līdzfinansētā starpnozaru projektā «Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem».
Šajā posmā īstenots pilotprojekts Tukuma pašvaldībā, kur visas iesaistītās institūcijas, strādājot vienotā komandā, praksē pārbaudīja un adaptēja tādu starpinstitucionālo sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai, kas balstīts uz vardarbībā cietušās sievietes vajadzībām un konkrēto situāciju. Jāatzīmē, ka pilotprojekta laikā stiprināta starpinstitūciju sadarbība un darbs ar vardarbībā cietušo personu kļuvis kvalitatīvāks, norāda ministrs.
Projekta noslēgumā tiks pilnībā izstrādāta speciālistiem piemērota jauna rīcības shēma jeb ceļvedis attiecīgu situāciju efektīvai novērtēšanai un atbilstošai rīcībai.
Tāpat projekta laikā izstrādāti informatīvie materiāli, kas būs noderīgs palīgs ne tikai vardarbībā cietušajiem, bet arī līdzcilvēkiem gan vardarbīgu situāciju atpazīšanā, gan palīdzības meklēšanā. Preses konferencē tie pirmo reizi tiks prezentēti.
Eiropas Savienības līdzfinansēto starpnozaru projektu «Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem» īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju un biedrību «Centrs Marta», kā arī Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju.
Pirmajam projekta posmas noslēdzoties, tas tiks paplašināts jau nākošajā līmenī, jauno starpinstitucionālo sadarbības modeli ieviešot vēl piecās pašvaldībās, kā arī turpinot citas plānotās aktivitātes.