Valstij vajadzētu sagatavot izmaiņas likumos, kas paredzētu saukt pie administratīvas atbildības pieaugušas personas, kuras apzināti nepaziņo tuviniekiem savu atrašanās vietu, kamēr policija un sabiedriskās organizācijas tērē resursus šo cilvēku meklēšanai, norādījusi biedrība «Bezvests.lv». Tikmēr Valsts policija uzskata, ka šāda rīcība būtu pretrunā ar cilvēktiesībām.
Biedrība norādījusi, ka viens no sodiem varētu būt piespiedu darbs. Tāpat biedrība uzskata, ka šādi «pastāvīgie klienti diemžēl gadās», turklāt policija nereti secinājusi, ka šādi cilvēki jau iepriekš nonākuši meklēšanā.
Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieks Romāns Jašins gan uzskata, ka šāds sods būtu pretrunā ar cilvēktiesībām.
«Ir gadījumi, kad cilvēki negrib tikt atrasti,
tā ir cilvēka griba, un mēs nevaram aizliegt kaut kur braukt un nevienam neteikt. Situācijas ir dažādas. Katrs pats izlemj, kā viņš dara,» akcentē Jašins un piebilst, ka iespēja brīvi pārvietoties balstās cilvēktiesībās un par šādiem lēmumiem cilvēku nevar sodīt.
Runājot par izskanējušiem pieņēmumiem, ka cilvēki pēdējos gados «pazūd» biežāk, viņš uzsver, ka tendences pēdējo trīs gadu laikā nav mainījušās. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrība aktīvāk iesaistās paziņošanā, meklēšanā. Tāpat aktivitāte palielinājusies sociālajos tīklos.
«Varbūt tāpēc tiek palielināta problēmas redzamība,» akcentējot iedzīvotāju aktivitāti sociālajos tīklos, saka Jašins.
Biedrības «Bezvēsts.lv» aktivitātes Valsts policija slavē, norādot, ka tiek visai intensīvi strādāts pie tā, lai sadarbību ar brīvprātīgajiem stiprinātu vēl vairāk.
«Jebkura palīdzība cilvēku meklēšanā ir augsti vērtējama. Mēs to tikai atbalstām, policijas darbam šādas aktivitātes nāk tikai par labu,» teica Jašins un paskaidroja, ka vienlaikus nepieciešams strādāt, lai komunikācija ar brīvprātīgajiem būtu koordinēta. Lai uzlabotu sadarbību, policija iniciē arī dažādas sanāksmes ar brīvprātīgajiem.
Bieži vien problēmas sagādā bērni klaiņotāji
Jašins uzsver, ka lielākā daļa pazudušo ir tā saucamie bērni klaiņotāji. Šāds bērns gadā var «pazust» pat desmit reizes un tad, kad ir izstaigājies, - «atrasties». Tas nenozīmē, ka tie ir dažādi cilvēki, viens cilvēks mēnesī var pazust pat vairākas reizes, situāciju raksturoja Jašins.
Bērni klaiņotāji visbiežāk nāk no bērnunamiem.
Policija norāda – no visiem cilvēkiem, kuri pazūd, tikai ļoti neliela daļa ir tādi, pret kuriem veikts noziedzīgs nodarījums. Policija, sākot pazuduša cilvēka meklēšanu, šim aspektam pievērš lielu uzmanību.
Ik gadu Valsts policija saņem 700 līdz 1000 iesniegumus par bezvēsts pazudušām personām un lielākā daļa šo personu tiek atrastas, liecina Valsts policijas sniegtā informācija.
Personu pazušanas iemesli ir dažādi. Ir situācijas, kad tuvinieki vēršas policijā, bet, veicot meklēšanas pasākumus, izrādās, ka persona vai nu apzināti nevēlas kontaktus ar tuviniekiem, vai arī cilvēks nav paspējis radiniekiem paziņot savu atrašanās vietu.
Bezvēsts pazudušo personu problēma īpaši aktualizējas rudeņos, kad cilvēki, neaprēķinot savus spēkus un orientēšanās spējas apvidū, vieni dodas mežā un apmaldās, norādīja likumsargi.
No personām, kuras atrastas mirušas, vairāk nekā 98% gadījumos notikuši nelaimes gadījumi, piemēram, noslīkšana un pašnāvības.
