Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa no amata atstādinātajam maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam trešdien nemainīja drošības līdzekli apcietinājumu, kas nozīmē, ka Ziemassvētki, visticamāk, viņam būs jāpavada cietumā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams. Vienlaikus procesa virzītājs var pats nolemt, ka šāds drošības līdzeklis vairs nav nepieciešams.
«Es nevienam neko sliktu neesmu nodarījis, un laiks to parādīs,» pirms tiesas lēmuma pasludināšanas teica Sprūds.
Viņa advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas sēdes sacīja, ka tiesa tomēr nav piekritusi piedāvātajai drošības līdzekļa maiņai. Rozenbergs rosinājis Sprūda drošības līdzekli aizstāt ar drošības naudu. Naudas summu viņš neatklāja, sakot, ka tā tika pārrunāta slēgtā tiesas sēdē.
Vienlaikus tiesa esot minējusi, ka Sprūds, atrodoties uz brīvām kājām, var ietekmēt izmeklēšanu, tāpēc viņš jāpatur apcietinājumā. Tiesa drošības līdzekli pārskatīs pēc diviem mēnešiem.
Tāpat Rozenbergs akcentēja, ka
jau ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar šāda drošības līdzekļa piemērošanu Sprūdam, norādot, ka tas nav atbilstošs.
Sprūdam apcietinājums tika piemērots 9.jūnijā. Augusta sākumā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma Sprūdu paturēt apcietinājumā un tiesas lēmums vairs nebija pārsūdzams, taču policija jebkurā brīdī pati var izlemt, vai viņu izlaist no cietuma. Policija šādi nerīkojās, tāpēc pēc diviem mēnešiem tiesai vēlreiz bija jāizvērtē turpmāka apcietinājuma nepieciešamība.
Kriminālprocesa likums paredz, ka personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Šobrīd Sprūdam ir aizdomās turētā statuss un nav zināms, kad policija nodos lietu apsūdzības uzrādīšanai.
Vienā no pēdējām tiesas sēdēm, kurā skatīts drošības līdzeklis, piedāvāts Sprūdu izlaist brīvībā pret drošības naudu vai arī noteikt mājas arestu. Sprūda pagājušā gada amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš skaidrā uzkrājis 310 000 eiro. Advokāts skaidrojis, ka daļa šīs naudas tika izņemta kratīšanā un tai arests nav uzlikts, tāpēc aizstāvība piedāvājusi šos izņemtos līdzekļus izmantot drošības naudas apmaksai. Ja tiesa uzskatītu pretēji, tad aizstāvība ierosinājusi drošības naudas apmēru noteikt, izvērtējot Sprūda mantisko stāvokli atbilstoši deklarācijai.
Tiesa gan iepriekšminētajiem aizstāvības piedāvātajiem drošības līdzekļiem savulaik nepiekrita.
Kopumā advokāts kritizējis turpmāku apcietinājuma piemērošanu, jo tā izvērtēšana nenotika taisnīgā procesā, tāpēc tiek apsvērta vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Jau ziņots, ka Sprūds aizvien nav sniedzis nekādas liecības. Sprūds uzskata, ka pret viņu sāktā lieta ir nepamatota.
Tiesa pirms pāris mēnešiem arī noraidīja pieteikumu par drošības līdzekļa maiņu atstādinātajam maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim un paturēja viņu apcietinājumā.
Apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoriem Sprūdam, Ilmāram Krūmam un Durevskim Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli piemēroja 9.jūnijā. Tai dienā tika apcietināts arī finansists Jorens Raitums, kuru policija jau pēc pāris dienām atbrīvoja, piemērojot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.
Krūms no apcietinājuma izmeklēšanas interesēs tika atbrīvots 26.jūlijā.
Administratori patlaban atcelti no pienākumu pildīšanas.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo «Trasta komercbanku».
Otrajā lietā figurē Durevskis. Viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa izspiešanas mēģinājumu. Iepriekš tapa arī zināms, ka citā prokuratūras izmeklētā kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos starp aizdomās turētajiem ir Sprūds, viņa dzīvesbiedre maksātnespējas procesa administratore Ilze Gulbe, kā arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis.
