No dzimumakta līdz plānotai laupīšanai. Ko redz modrā «Rīgas acs»?

Darbs videonovērošanas centrā

Centrā šobrīd strādā vidēji trīs līdz pieci cilvēki maiņā. Tas ir atkarīgs gan no darba apjoma, gan no nedēļas dienas. Lielākais darba apjoms parasti ir piektdienās un sestdienās, svētdienu rītos. Protams, ja Rīgā ir kādi lieli pasākumi, arī tad darba apjoms ievērojami palielinās. Līdz ar to, ja ir vairāk darba, tiek norīkoti arī papildu cilvēki, lai nebūtu pārslodze.

Darbinieki strādā pie monitoriem, katram darbiniekam ir divi monitori, kameras parasti strādā patrulēšanas režīmā. Izveidojot videonovērošanas centru, sākotnēji kameru skaits bija minimāls. Pēc tam, analizējot vietas, kurās ir regulāras problēmas, tika vērtētas iespējas pieslēgt kameras un tika veidoti pieslēgumi, pašlaik, zinot problemātiskās vietas, kameras, veicot patrulēšanu, apstājas pie šīm vietām un pietuvina attēlu, līdz ar to darbiniekam tas tagad nav jādara manuāli.

Tas ļauj darbiniekam izsekot līdzi visām kamerām, pamanīt kādu notikumu un attiecīgi rīkoties.

Videonovērošanas centra darbinieki strādā 12 stundu režīmā. Katram darbiniekam arī paredzēti pārtraukumi, jo sēdēt un vērot kameras ir visai nogurdinoši. Tāpat darbinieki regulāri samainās ar darba vietām, lai visu maiņu nav jāveras vienās un tajās pašās kamerās.

Kameras, kuras ir pieejamas videonovērošanas centrā, iespējams vadīt arī manuāli, tās iespējams grozīt dažādos virzienos, kā arī pietuvināt/attālināt kādu punktu. Pašlaik arī uzlabota kameru vadāmība, darbiniekam vairs nav jāizmanto pults, ar kuru vadīt konkrētu kameru, to iespējams darīt, nospiežot dažus peles taustiņus.

Ikdienas darbs

Ikdienā videonovērošanas centrs kustību pilsētā novēro ar 149 kamerām, ar šīm kamerām tiek vērotas vietas, kurās dažādi pārkāpumi notiek visai bieži.

Kopumā gan Rīgā ir izvietots vairāk nekā tūkstotis videonovērošanas kameru.

Kameras veic videonovērošanu, video tiek saglabāts un nepieciešamības gadījumā, ja kameras redzeslokā nonācis kāds noziegums, tiek izmantots.

Daudzas kameras izvietotas apkārt skolām. Tās ikdienā no novērošanas centra tiek kontrolētas vien tad, kad ir kas noticis. Bērzkalns atgādina, ka pie faktiski visām izglītības iestādēm atrodas Rīgas pašvaldības policists, kas kārtību uzrauga tieši – esot izglītības iestādes teritorijā.

«Protams, ja policists ir ēkas vienā pusē, tad ēkas otrā pusē var kaut kas notikt, tāpēc palīdz arī videonovērošanas kameras,» akcentēja Bērzkalns.

Šobrīd, uzstādot jauno programmatūru, būtiski ir atvieglots tas, ka darbinieks var ļoti operatīvi attīt videoierakstu.

«Piemēram, tiek saņemta informācija par laupīšanu, tiek iedotas noteiktas personas pazīmes, mūsu darbinieki pārzina visu novērošanas kameru atrašanās vietas, iespējams operatīvi attīt video ierakstu un atrast meklēto personu,» viņš paskaidroja.

Var redzēt rūpīgu gatavošanos noziegumam

«Ir bijuši arī gadījumi, kad cilvēki ir ļoti rūpīgi gatavojušies savam noziegumam, vairākas reizes pārģērbjas pa ceļam, mainot drēbes, bet arī to mēs esam konstatējuši un, pateicoties videonovērošanas centra darbinieku attapībai, šīs personas tiek aizturētas,» teica Bērzkalns.

Videonovērošanas darbinieki arī parūpējas par cilvēku drošību, kuri dažādu iemeslu dēļ (piemēram, pēc pārmērīgas alkohola lietošanas Vecrīgā) iemiguši sabiedriskā transporta pieturā. Šādas situācijas nereti mēdz izmantot ļaundari, lai personu apzagtu. Ir bijuši gadījumi, kad, operatīvi reaģējot, nozagtās mantas tiek atgūtas.

Videonovērošanas darbinieki «profesionālos kabatzagļus» pazīst sejā

Bērzkalns skaidroja, ka ir noziedznieki, kuriem zagt ir teju kā darbs – viņi par šādiem noziegumiem sodīti vairākas reizes, bet nodarbi, neskatoties uz saņemtajiem sodiem, mest pie malas negrasās. Vienlaikus videonovērošanas centra darbinieki šos cilvēkus bieži vien savlaicīgi atpazīst un seko līdzi tam, lai, atrodoties sabiedriskā vietā, viņi neveiktu pretlikumīgas darbības.

«Tiklīdz šādas personas parādās videonovērošanas centra darbinieku redzeslokā, viņiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un, ja tiek manīts, ka tiek veikts noziegums, viņi attiecīgi izseko, kur viņš aiziet, kur izmet nozagto maku, un paziņo tuvākajai ekipāžai, kas jau ļaundari aiztur un nodrošina lietisko pierādījumu saglabāšanu līdz brīdim, kamēr ierodas Valsts policija,» teica Bērzkalns.

Šogad paredzēts uzstādīt vēl papildu kameras. Šoreiz – Bolderājā. Tur paredzēts uzstādīt vairāk nekā 40 kameras.

Bērzkalns skaidroja, ka tas, cik daudz ar kameru palīdzību tiek fiksēti notikumi, atkarīgs no dienas – vai tā ir piektdiena, sestdiena, vai pirmdiena, otrdiena. Ja tiek rēķināts vidēji, ar kameru palīdzību tiek fiksēti plus/mīnus desmit notikumi dienā.

«Tie ir dažāda veida notikumi – uz ielas guļošie, kautiņi, konflikti, zādzības. Mēs arī sadarbojamies ar Valsts policiju un sniedzam viņiem nepieciešamo informāciju, lai noziedznieku var operatīvāk aizturēt. Tāpat viņiem tiek doti videoieraksti, kas nepieciešami izmeklēšanā,» skaidroja Bērzkalns.

No Valsts policijas visai bieži nāk arī informācijas pieprasījumi par dažādiem ceļu satiksmes negadījumiem, jo bieži vien vadītājiem, cietušajiem ir dažādas versijas par notikušo, bet videoieraksts nemelo – tas parāda, kā ir noticis patiesībā. «Piemēram, ir noticis ceļu satiksmes negadījums, izsaukta ceļu policija, bet ir strīds par kādiem apstākļiem,» piebilda Bērzkalns.

Notikumi pie Brīvības pieminekļa

«Notikumi pie Brīvības pieminekļa. Teikšu tā – nav pagājusi nedēļa, kad jau ir atkal kāds notikums. Tas ir pilsētas centrs, tas ir ļoti tuvu Vecrīgai, kā mēs zinām – cilvēki nāk no Vecrīgas noballējušies, un mēs esam redzējuši visādus brīnumus. Sākot ar to, ka noņem valsts karogu un ar to iet dzērumā pie Brīvības pieminekļa, beidzot ar seksu un dabisko vajadzību kārtošanu,» par fiksēto ar videonovērošanas kameru palīdzību stāstīja Bērzkalns.

Ir arī bijis gadījums, kad cilvēks reibuma stāvoklī atbrauc ar automašīnu un ar karogu iet pie Brīvības pieminekļa. Tāpat ir personas, kuras reibuma stāvoklī vēlas Brīvības piemineklī uzrāpties.

Vienlaikus sodi par necieņas izrādīšanu pret Brīvības pieminekli ir palikuši bargāki. Kas ir apsveicami. Bērzkalns norādīja, ka sods pašlaik ir visai jūtams, vienlaikus, spriežot sodu, tiek vērtēti apstākļi, personas rīcības motīvi, ko viņš ar savu rīcību ir vēlējies panākt.

«Katram motīvi ir dažādi un arī tās izdarības ir dažādas,» viņš teica.

Ieraksti, kuri gūti no videonovērošanas kamerām, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašlaik tiek glabāti vienu mēnesi, bet no 2019.gada videoieraksti būs jāglabā trīs mēnešus.«Ņemot vērā, ka pašlaik šī sistēma tiek paplašināta, tiek veikti uzlabojumi, domāju, ka arī jaunos noteikumus mēs varēsim ievērot,» piebilda Bērzkalns.

Fiksē dažādus gadījumus

Bērzkalns skaidroja, ka pirms kāda laika darbinieki videonovērošanas kamerās pamanīja, ka divi jaunieši uz Akmens tilta skraidīja pa ceļa braucamo daļu. Uz notikuma vietu tika nosūtīta ekipāža. Uz vietas tika noskaidrots, ka jaunieši bija iejūtīgi pret dzīvnieku, respektīvi, suni, kurš skraidīja pa braucamo daļu, un mēģināja viņu noķert, lai viņu kāds nenotriec.

Bērzkalns arī uzskata, ka videonovērošana, kā arī fiksēto pārkāpumu publicēšana veicina prevenciju – cilvēki sāk apzināties, ka viņi ir redzami arī tad, kad policijas darbinieki nav redzami uz ielas.

2016.gada izskaņā ar videonovērošanas kameru palīdzību pieķēra divus ārzemniekus, kuri Mildas pakājē nodarbojās ar seksu.

Brīdī, kad ieradās policisti, jaunieši savas nodarbes jau bija beiguši un grasījās doties prom. Sarunas laikā jaunieši atzina, ka patiesi ir mīlējušies uz pieminekļa platformas, jo vēlējušies pamīlēties kādā neikdienišķā vietā.

Mīlnieki skaidroja, ka neesot zinājuši pieminekļa nozīmi, un atvainojās par savu rīcību. Personu datu pārbaudes laikā atklājās, ka meitene 21 gadu veca Spānijas pilsone, bet puisis ir 23 gadus vecs Vācijas iedzīvotājs.

Par sīko huligānismu mīlniekiem sastādīti divi protokoli un katram piemērots 250 eiro naudas sods, ko jaunieši ar savām bankas kartēm uz vietas arī samaksāja.

Savukārt šogad, 2. janvārī, īsi pēc pulksten 2.00 Rīgas pašvaldības policijas pilsētas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci pamanīja divus jaunus vīriešus, kuri krastmalā no eglītes noņem rotājumus un ar tiem skrien naktskluba «Just» virzienā. Informācija nodota tuvākajai Rīgas pašvaldības policijas ekipāžai.

Ar videocentra darbinieku palīdzību abi pārkāpēji uzmeklēti. Personas, ieraugot policijas tuvošanos, rotājumus nometa uz zemes un bēga atpakaļ krastmalas virzienā, kur tika aizturēti.

Pārrunu laikā noskaidrots, ka pārkāpēji ir Krievijas pilsoņi. 24 un 25 gadus vecie vīrieši paskaidroja, ka rotājumus paņēmuši, lai aiznestu tos mājās. Apskatot bēgšanas teritoriju, atrasti izmestie rotājumi. Uz tiem bija redzami nelieli bojājumi.