Aizvadītajā gadā Latvijas nacionālajai drošībai būtiskākos pretizlūkošanas riskus radīja Krievijas specdienesti. Izlūkdarbību vēriena ziņā visaktīvākais Krievijas specdienests – FSB – īstenoja izlūkošanas darbības pret Latviju un Latvijas iedzīvotājiem galvenokārt no Krievijas teritorijas, savā labā izmantojot lielo ieceļotāju skaitu, kuri profesionālu un privātu iemeslu dēļ regulāri ieceļo vai pastāvīgi uzturas Krievijā, teikts Drošības policijas (DP) pārskatā par pērno gadu.
Latvijas austrumu pierobežas teritorijā pretizlūkošanas riskus radīja arī FSB atbalsts kontrabandai uz zaļās robežas. DP iegūtā informācija apstiprināja citu Baltijas valstu drošības dienestu trīs ziņas, ka FSB nodrošina kontroli pār pierobežas teritorijā aktīvām kontrabandistu grupām.
Šīs grupas tiek izmantotas informācijas iegūšanai par Latvijas Valsts robežsardzes personālsastāvu un ekipējumu, procedūrām robežas šķērsošanas laikā, konkurējošiem kontrabandistu grupējumiem, kā arī drošības infrastruktūru Vidzemes un Latgales reģionā. Pieprasījums pēc kontrabandas ceļā ievestām akcīzes precēm un ievainojamības robežkontroles režīmā turpināja radīt labvēlīgus priekšnoteikumus arī Latvijas iedzīvotāju iesaistei akcīzes preču kontrabandā.
Šādu Latvijas organizētās noziedzības grupējumu dalībnieki nereti kontaktējas ar FSB kontrolētajiem Pleskavas apgabala kontrabandistu grupējumiem. Tādējādi arī Latvijas kontrabandisti nonāca FSB redzeslokā kā iespējami vervēšanas mērķi ziņu iegūšanai par situāciju Latvijas- Krievijas pierobežā. Krievijas specdienesti arīdzan turpināja meklēt iespējas iegūt izlūkziņas, izmantojot starptautiski aktīvus Krievijas organizētās noziedzības grupējumus.
Pēdējo gadu gaitā vairāki šādu grupējumu pārstāvji ir devušies uz pastāvīgu dzīvi Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā.
Lai mazinātu šādu personu radītos pretizlūkošanas riskus, DP aizvadītajā gadā rosināja iekšlietu ministram anulēt uzturēšanās atļauju diviem Krievijas organizētās noziedzības pārstāvjiem, kā arī rekomendēja iekļaut šīs personas to ārvalstnieku sarakstā, kam iebraukšana un uzturēšanās Latvijā ir liegta.
Ņemot vērā Latvijas stratēģisko nozīmi NATO drošības arhitektūrā, kā arī ik gadu augošo specdienestu lomu Krievijas ārpolitikas interešu nodrošināšanā,
DP prognozē, ka Krievijas specdienestu īstenotās aktivitātes arī turpmāk radīs būtiskākos riskus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.
Kā potenciāls risks ir jāizskata ciešu attiecību veidošanās starp Krievijas specdienestiem un tās humanitārās ietekmes instrumentiem ārvalstīs – tautiešu politikas aktīvistiem, militāri memoriālajā darbā iesaistītajiem un prokremliski orientētiem plašsaziņas līdzekļiem.
Paredzams, ka arī tuvākajā nākotnē Krievijas specdienestu aktivitātēs pret NATO valstīm arvien plašāk tiks izmantotas netradicionālas darbības metodes un ietekmes kanāli, kuru mērķis ne vienmēr ir informācijas ieguve, bet drīzāk priekšnoteikumu radīšana Krievijas ārpolitisko interešu īstenošanai.
Tāpat var prognozēt, ka Krievijas specdienesti var izrādīt pastiprinātu aktivitāti saistībā ar 2018. gada Saeimas vēlēšanām un Latvijas simtgades norises pasākumiem, lai diskreditētu šos procesus un labvēlīgu apstākļu gadījumā ietekmētu to norisi atbilstoši Krievijas ārpolitiskajām interesēm.
NATO partnervalstu kontingenta ilgtermiņa klātbūtne Baltijas valstīs padara šo reģionu par prioritāti Krievijas militārajai izlūkošanai, kuras visaptverošā pieeja izlūkinformācijas ieguvei var skart arī nozares, kuras pilda atbalsta funkcijas aizsardzības sektoram – tiesībaizsardzības iestādes, sabiedrisko pakalpojumu un loģistikas nodrošinātājus, kā arī būvniecības uzņēmumus.
Dezinformācijas gadījumi un patiesībai neatbilstošas informācijas izplatīšana
Līdzīgi kā iepriekšējos, arī 2017. gadā Krievijas izmantotajos informācijas resursos sistemātiski tika izplatīti vēstījumi par Latviju kā: potenciālu placdarmu NATO militārās agresijas izvēršanai pret Krieviju; ekonomiski vāju, nepatstāvīgu un neizdevušos valsti, kuras eksistencei un valstiskumam netic tās iedzīvotāji un kuras tautsaimniecības attīstība ir atkarīga vienīgi no attiecībām ar Krieviju; etnokrātiska un rusofobiska režīma pārvaldītu valsti, kurā tiek apspiestas krievu tiesības; vietu, kur atdzimst fašisms un nacisms.
Minētie vēstījumi regulāri tika papildināti ar mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām. Proti, to izvēršanai informatīvajā telpā tika lietota manipulatīva informācija un vairākos gadījumos arī atklāti meli.
DP rīcībā esošā informācija neliecina, ka 2018. gadā Krievijas informatīvās ietekmes centieni varētu mazināties.
Gluži pretēji, ņemot vērā starptautisko pieredzi, līdz ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Krievijas izmantotie informācijas resursi var kalpot par noderīgu platformu arvien mērķtiecīgāku pasākumu izvēršanai nolūkā ietekmēt sabiedrisko domu Latvijā atbilstoši Kremļa ārpolitikas mērķiem.
Vienlaikus jāapzinās, ka mēģinājumos ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus Latvijā Krievijas izmantotajos informācijas resursos izvērstās kampaņas piedzīvos neveiksmi, ja tām pretī stāsies saliedēta un izglītota sabiedrība, kas spēs, identificējot daudzos dezinformācijas gadījumus, norobežoties no šajos resursos izplatītā satura, teikts pārskatā.
Krievijas informatīvās ietekmes centieni, tostarp tā dēvēto interneta troļļu un botu aktivitātes, ir vērsti uz to, lai Latvijas informatīvo telpu piepildītu ar manipulatīvi veidotu informāciju. Šo pasākumu potenciālais mērķis ir panākt, lai uz šādas informācijas pamata Latvijas sabiedrībā veidotos un nostiprinātos Krievijas ģeopolitiskajām interesēm atbilstoša izpratne un uzskati par Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu un valsts drošību.
Latvijas informatīvās telpas analīze aizvadītajā gadā liecināja par Krievijas ģeopolitisko interešu un ārpolitikas mērķu realizēšanai veidoto vēstījumu regulāru klātbūtni arī Latvijas krievu valodā iznākošajos informācijas resursos. Līdz ar to Latvijas sabiedrības daļai, kas patērē vienīgi krievu valodas medijus un informācijas resursus, bija ierobežota pieeja kvalitatīvam un no ārvalstu propagandas ietekmes brīvam mediju saturam.
