Kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam liegts tikties ar kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī likvidējamās «Trasta komercbankas» bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli un kādreizējo akcionāru Igoru Buimisteru, liecina raidījuma «TV3 ziņas» rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ne Rimšēvičs un viņa advokāts raidījumam nekomentēja šo informāciju.
Krūmane FKTK vadītājas amatā stājās 2008.gada aprīlī, bet amatu pameta 2011.gada novembrī pēc «Latvijas Krājbankas» kraha.
Kā ziņots, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka Rimšēviča lietā izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem, un viņu tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no «Trasta komercbankas» vadības un akcionāriem.
Tobrīd KNAB izmeklēja tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga» vadītājs un īpašnieks Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām. «Nekā personīga» uzsver, ka KNAB lietas materiālos atrodama saruna, kā Martinsons ar Rimšēviču kārto naudas lietas.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» vēstīja, ka Martinsona, kuram KNAB inkriminē kukuļņemšanas atbalstīšanu, saskaņā ar izmeklēšanas versiju bijusi tāda kā savedēja loma.. Uzņēmējs esot bijis tas, kas palīdzējis nodibināt kontaktu starp Rimšēviču un ar «Trasta komercbankas» cieši saistīto personu vai personām.
Par 2013.gada notikumiem liecības Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei esot uzrakstījuši «Trasta komercbankas» kādreizējais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs Buimisters.
Tāpat vēstīts, ka AP publicējusi rakstu, kurā «Norvik bankas» lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
KNAB tikmēr paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar «Trasta komercbanku», ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
