Turpinot iesākto tēmu par atkarīgajiem un noziegumiem, kas izdarīti vielu iespaidā, TVNET uz sarunu aicinājis Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieku Sandi Radziņu. Radziņš intervijas pirmajā daļā atbild uz jautājumiem par izplatītākajām narkotiskajām vielām, narkotiku tirdzniecību, to ražošanu uz vietas - tepat Latvijā.
Vai var apgalvot, ka narkomānija un narkotisko vielu tirdzniecība Latvijā ir problēma?
Protams, tā ir problēma, citādi mēs ar to necīnītos. Tas, ka valsts pārvalde redz to kā problēmu, parādās pamatnostādnēs, stratēģiskā līmenī.
Ja skatāmies uz tiesībsargājošajām iestādēm – Valsts policiju, tad cīņa ar izplatību ir prioritāte no gada gadā. Katru gadu prioritātes tiek pārskatītas, bet cīņa ar narkotisko vielu izplatību paliek. Pēc tam jau mēs vērtējam, skatāmies, kā mainās tendences, kas mainās nelegālajā tirgū. Protams, ja mums ir cilvēki, kuri ir jāārstē no narkotisko vielu atkarības, iet bojā no to lietošanas, tad tā ir problēma.
Runājot par noziegumiem, kuri izdarīti narkotisko vielu dēļ, vai ir kādas aplēses, cik tādu varētu būt no visu noziegumu kopskaita?
Precīzu statistiku nevarēšu sniegt – jo, piemēram, ja cilvēks ir pastrādājis noziedzīgu nodarījumu – zādzību, tad tas ir pamatnoziegums, un, ja persona noziegumu pastrādājusi alkohola vai narkotisko vielu reibumā, tad tas ir vainu pastiprinošs apstāklis.
Vienlaikus fakts ir viens – mēs visi zinām un redzam ikdienā cilvēkus, kuri faktiski ir sasnieguši narkotisko vielu lietošanas stadiju, kad viņiem jau ir vienaldzīgs izskats, uzvedības modelis, un
mēdz būt, ka šādi cilvēki izdara zādzības, laupīšanas. Pārsvarā tie ir salīdzinoši vienkārši krimināla rakstura noziegumi.
Gadās arī slepkavības. Statistiski ir grūti pateikt, cik, bet cilvēki vielu reibumā izdara noziegumus, kā arī izdara tos, lai iegūtu līdzekļus nākamajai devai.
Kādas Latvijā patlaban ir populārākās narkotiskās vielas?
Ja skatāmies uz pēdējā laika tendencēm, tad viennozīmīgi populārākā ir marihuāna. Šāda tendence ir jau no 2015.gada, un izņemtās marihuānas apjoms tikai aug. Tāpat aug ne tikai apjoms, kas tiek izņemts, bet arī izņemšanu skaits, kas daudz precīzāk parāda situāciju nelegālajā tirgū. Piemēram, ja mēs izņemam 10 kilogramus, iespējams, šis apjoms bija kontrabanda, un tas nenozīmē, ka šī narkotika paliek Latvijā.
Pērn, vismaz provizoriski redzam, ir 896 izņemšanas notikušas. Tas ir augošs rādītājs.
Otrs populārākais narkotisko vielu veids, ko daži neuztver kā narkotikas, ir psihotropie medikamenti.
Faktiski šeit runājam par tramadolu un citiem medikamentiem, kuri Latvijā tiek izrakstīti ar rozā receptēm. Te ir divi varianti, vai nu šīs vielas pie mums nokļūst kontrabandas ceļā, vai otrs – cilvēki, kuriem ārsti izraksta šos medikamentus, nevis lieto paši, bet nelieto, neārstējas un pārdod.
Trešajā vietā ir metamfetamīns. Tas ir sintētisks stimulants. Iepriekš tas stabili bija otrajā vietā, bet šobrīd ir palicis trešajā vietā.
Pēc tam seko (ieņem ceturto vietu) kontrolējamo vielu sarakstā jauniekļautās vielas. Tie ir arī tā dēvētie spaisi, vienlaikus ceturtajā vietā tie ir tāpēc, ka pie šīs vielu grupas ir arī sintētiskie opioīdi. Tie ir heroīna aizstājēji. Tas ir karfentanils, ciklopropilfentanils. Tie ir dažādi un arī iet pie šīs grupas. Šādu vielu (kontrolējamo vielu sarakstā jauniekļautās vielas) izņemšanas pērn bija 295, bet 164 bija jaunie sintētiskie opioīdi, un tad atliek 131 izņemšana, kas ir tā dēvētie spaisveidīgie.
Heroīna aizstājēji ir problēma – tie ir ļoti spēcīgi.
Piemēram, ciklopropilfentanila iedarbība ir līdzīga heroīnam, bet tā ir daudz bīstamāka viela, tā ir simtiem reižu spēcīgāka. Pirmais no šādiem aizstājējiem bija karfentanils, un pašlaik, salīdzinot šīs vielas (karfentanilu un ciklopropilfentanilu), jau ir diena un nakts. Ciklopropilfentanils ir daudz stiprāks.
Pērn konstatētas vairākas nāves, kuras izraisījušas šīs vielas, jo lietotājam nav bijusi nekāda pieredze lietošanā.
Tad pats heroīna apjoms Latvijā sarūk?
Jā, ja izdala atsevišķi, tad pēc «popularitātes» heroīns būs kādā septītajā vietā.
Kāpēc aizstājēji ir populārāki?
Tie ir lētāki. Tos pārsvarā ražo Ķīnā, tāpat nelegālas karfentanila ražotnes ir konstatētas gan Meksikā, gan Krievijā. Tāpat šīs vielas pie mums no Ķīnas nonāk, apejot klasiskos narkotiku izplatīšanas ceļus. Piemēram, lai heroīnu atvestu uz Latviju, nepieciešami sakari noziedzīgajā vidē, vajag maršrutu, naudu, bet sintētiku var pasūtīt ar interneta starpniecību, un Latvijā šīs vielas nonāk, piemēram, maskētos pasta sūtījumos. Varbūt tas pat netiek uzreiz sūtīts uz Latviju, bet kādu Eiropas valsti, kurā tas tiek sadalīts un tad jau mazākos iepakojumos pēc tam atvests ar automašīnu vai ievietots kurjera kabatā.
Ņemot vērā, ka aizstājēji ir spēcīgi, tos nevajag pārvadāt kilogramos, bet pietiek ar mazu paciņu, kas ir kabatā. Tad, atbraucot jau uz Latviju, var sajaukt ar pildvielu.
Vai Latvijā populārs ir kokaīns?
Uz kopējā fona kokaīns nav populārs. Kokaīna tirgus ir pieaudzis, bet šī narkotika izplatības ziņā ir pēdējā vietā. Bet te ir jāņem vērā – kurš Latvijā var atļauties lietot kokaīnu? To var lietot cilvēki, kuri ir materiāli nodrošināti, kuri ir spējīgi nopelnīt.
Par pašu kokaīnu var teikt – atkarība uzreiz nav spēcīga, pamanāma, kā tas ir ar sintētiskajiem opioīdiem, kur pēc lietošanas persona var vārtīties (saļimt) vai ar smagu pārdozēšanu tikt nogādāts slimnīcā, nav arī kā ar marihuānu, kuru, pēc cenas spriežot, var atļauties lielāks cilvēku apjoms, kuru smēķējot var sajust pēc smakas, - tāpēc izņemšanu ir salīdzinoši maz.
Var uzskatīt, ka «laba» kokaīna Latvijā nav. Tīrības ziņā Latvijā pārsvarā ir pieejams 20% kokaīns, 15%, bet pārējais ir piejaukumi. Piejaukumos var būt dažādi medikamenti, kuri lielā apjomā var izraisīt vēzi, dažādas slimības. Tāpat tur var būt glikoze un citas vielas.
Ir bijuši gadījumi, kad izņemts 70% kokaīns, bet tādu gadījumu ir ļoti maz.
Pārsvarā tie «biezie», kuri ballītēs grib lietot kokaīnu, līdz galam īsti nesaprot, ko viņi lieto.
Vienlaikus viņi atdod no 90 eiro, kas skaitās sliktas kvalitātes kokaīns, līdz pat 130, 140 eiro par gramu, bet patiesībā tiek pie visādiem piejaukumiem.
Narkotisko vielu izgatavošana uz vietas. Cik aktuāla ir šī problēma un kādas tendences vērojamas marihuānas audzēšanā un sintētisko vielu izgatavošanā?
Runājot par marihuānas audzēšanu, tendence ir nemainīga – audzētavu skaits aug. Pagājušajā gadā atrastas 49 marihuānas audzētavas, bet gadu iepriekš bija mazāk. Divas trešdaļas no šīm audzētavām bija paredzētas vietējam tirgum. Lai arī ar apjomu cenšas pelnīt visi, šajās tas nav bijis rūpniecisks.
Savukārt pārējie audzētāji rūpalam mēģinājuši pieiet nopietni, lai gūtu lielu peļņu. Te var runāt par audzētavām, kurās jau atrasti vairāki kilogrami sausās masas, kur cilvēki ir ieguldījuši naudu aprīkojumā, piegājuši radošāk, lai nav redzams, piemēram, elektrības patēriņš, lai nebūtu jūtama smaka, būtu pietiekoši nopietna siltumizolācija.
Principā mēs katru gadu šādās audzētavās redzam jauninājumus, kas tiek lietoti būvniecībā, moderni siltinājuma materiāli, sistēmas gaisa attīrīšanā un tā tālāk.
Ja pie kādas personas atrod trīs stādus, vai tā arī skaitās audzētava?
Jā, tā tas ir noteikts likumā. Audzēšana ir aizliegta. Balstoties uz darbu policijā – gandrīz visi audzētāji saka, ka audzēja tikai sev, bet realitāte rāda citu situāciju – piemēram, aizturējām cilvēku, kuram bija daži stādi, bet viņš nedaudz pārdeva arī kaimiņam, sakot, ka tas ir rets gadījums.
Tad paiet daži gadi, un viņš jau ir noīrējis īpašumu, kur audzēt. Tā ir peļņa.
Tāpēc likums strikti nosaka – tiklīdz tiek audzēta marihuāna, tā ir sodāma darbība.
Protams, jāskatās uz apjomiem, cik liela ir sausā masa. Audzēšana ir viens pants, bet realizācija – cits, cita atbildība.
Sanāk, policijai ir jāpierāda, ka audzētājs marihuānu ir arī tirgojis, lai viņu sodītu bargāk?
Jā, bet šajā gadījumā jārunā par to, ka parasti cilvēks ar pāris stādiem neapstājas. Viņš, piemēram, audzē un iedod draugam. Bet pēc tam – kāpēc man viņu cienāt, to var pārdot par 10 eiro gramā, un kāpēc šo naudu nenopelnīt?
Kā ir ar sintētisko vielu ražošanu Latvijā?
Pērn tika likvidētas trīs profesionāli aprīkotas laboratorijas. Piemēram, 2015.gadā tika atklātas divas, salīdzinoši nelielas amfetamīna ražotnes, viena no tām bija primitīvā veidā izveidota, kur persona ar ķīmiķa izglītību pats ar karotēm visu maisīja.
Tad bija pārtraukums, bet pērn Vidzemes reģionā atklāja vienu ražotni, lielu, kur jau bija ap 40 kilogramiem gatavās produkcijas.
Tad vēl tika atklātas divas metadona (viela, kuru izmantot heroīna terapijā) laboratorijas, kuras piederēja vienai organizētai grupai, kas nodarbojās ar metadona izgatavošanu un realizāciju.
Šo laboratoriju atklāšanā tika ieguldīts liels darbs, un tas parāda, ka šādu vielu izgatavošana pastāv, tāpat tas norāda, ka laboratoriju izveide nenotiek lavīnveidīgi.
Vērtējot kopējo situāciju, var teikt, ka Latvijā laboratoriju izveidošana nav izplatīta, kā tas ir citās valstīs – Polijā, Beļģijā, Holandē, Lietuvā.
