Iestājoties siltākam laikam, vairāk sarosās ļaudis, kuriem patīk baudīt nakts dzīvi Vecrīgā. Naktī uz svētdienu TVNET devās līdzi Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbiniekiem, patrulēšanas laikā tika sastapti bezpajumtnieki, dzēruši jaunieši, kā arī vīrietis, kurš jau bija tā iereibis, ka nolēma nosnausties turpat pie iepirkšanās centra. Tiesa, šim vīrietim vairs nebija mobilā, kā arī bija problēmas atrast apavu.
Neilgi pēc tam, kad esam pievienojušies pašvaldības policijas ekipāžai, tiek saņemta informācija, ka kāda Marijas ielā esoša hosteļa kāpņutelpā atrodas bezpajumtnieks. Vīrietis nevēlas pamest telpas.
Ceļā uz notikuma vietu Rīgas pašvaldības policijas darbinieki stāsta, ka pēdējā laikā arī paši bezpajumtnieki zvana Rīgas pašvaldības policijai, jo vēlas, lai viņus aizvestu uz patversmi.
Daudzi no bezpajumtniekiem ir gados jauni – ir satikti pat tādi, kuri ir dzimuši 1996.gadā.
Policijas darbinieki stāsta, ka viens no viņiem, kurš ir tikai nedaudz vecāks par 20 gadiem, mitinājies Bolderājā, vienistabas dzīvoklī kopā ar kādiem deviņiem cilvēkiem.
«Viss sākās ar spaisu,» runājot par otru, gados jauno bezpajumtnieku, piebilda policists.
Tāpat ir arī tādi bezpajumtnieki, kuri neparko negrib nokļūt patversmē, viņi uzskata, ka tur ir netīrs un var dabūt utis.
Bezpajumtnieks ar traumētu kāju
Esam ieradušies notikuma vietā. Pulkstenis rāda, ka ir pārdesmit minūtes pāri desmitiem, tiek noskaidrots durvju kods, dodamies iekšā. Izsaukumā vietā redzams vīrietis, kurš guļ pirmajā stāvā pie kāpnēm.
Vīrietis, kurš smako, tiek uzrunāts, taujāts, kas noticis, kāpēc nevēlas doties prom. Vīrietis krievu valodā atbild, ka nevarot paiet, nesen bijis slimnīcā un sāpot gurns, kājas. Kāja, iespējams, esot lauzta.
Tiek pieņemts lēmums izsaukt ātro palīdzību, kuru gaidot, likumsargi stāsta, ka
bezpajumtnieku vidū parādījusies tendence dzert kādu kosmētisko līdzekli – tas esot lēts, lētāks nekā lielās alus pudeles, nelegālais spirts.
Tam gan ir blakusparādība – bieži vien pēc šādas dziras lietošanas ļimst kājas un nevar paiet. Bezpajumtnieks, kuram izsaukta ātrā palīdzība, nosaka, ka šādu dzērienu, lai apreibinātos, nelietojot.
Pēc neilga laika ierodas ātrā palīdzība. Vīrietis tiek iztaujāts, tiek prasīts, kas sāp, kā gūta trauma.
Vīrietis īsti nevar paskaidrot, kas noticis, bet pēc apskates uz vietas tiek nolemts, ka viņš ir jāved uz slimnīcu.
Bezpajumtnieks tiek uzstutēts kājās un lēnām vests uz neatliekamās palīdzības automašīnu.
Pa ceļam viņam tiek teikts, ka nevarēs līdzi ņemt alkohola pudeli, kas viņam ir kabatā, viņš kļūst dusmīgs, bet ātri vien nomierinās. Pēc vīra iesēdināšanas ātrās palīdzības automašīnā dodamies tālāk naksnīgajās ielās.
Patrulējot pa Vecrīgas ielām, policisti norāda, ka bezpajumtniekiem, kuri ir «ar stāžu», ir pavisam cita vērtību sistēma. Galvenais ir alkohols.
Pēc kāda laika Vecrīgā, vietā, kur auto kustība nav ļauta, tiek pamanīta automašīna ar Igaunijas numurzīmēm. Vadītājs tiek apturēts un viņam paskaidrots, ka pārvietoties ar automašīnu šeit nedrīkst.
Policijas darbinieki arī norāda, ka bieži vien ārvalstu vadītāji šādus pārkāpumus neveic tīšām – tiek braukts, izmantojot navigāciju, kur reizēm gājēju ceļi tiek noturēti par ielām, pa kurām drīkst braukt arī automašīnas.
Studentu skaļā ballīte dzīvoklī
Tuvojoties pusnaktij, tiek saņemts izsaukums, ka kādā no Kaļķu ielas dzīvokļiem notiek skaļa ballīte. Dzirdami kliedzieni un skaļa mūzika.
Pa ceļam uz izsaukuma vietu likumsargi saka, ka Vecrīgā bieži vien dzīvokļus īrē ārvalstu studenti. Lai arī īres maksa ir paliela, dzīvojot vairākiem kopā, tā ir samaksājama.
Par skaļu ballīti liecina troksnis, kas dzirdams nama ārpusē. Daudzstāvu nama dzīvokļa durvis atver jauniete, kura latviski nerunā, ballītē ir vairāki cilvēki, kuri skaļi uzvedas, lieto alkoholu. Angļu valodā jauniešiem tiek skaidrots, ka Latvijā nav pieņemts tik skaļi uzvesties un par miera traucēšanu var saņemt sodu.
Kāds no jauniešiem, manāmi iereibis, policistiem saka, ka viņa valstī neesot šādu ierobežojumu, tāpēc likumsargi vīrietim atgādina, ka viņš nav savā valstī, bet Latvijā un jāievēro tās valsts likumi, kurā dzīvo.
Jaunieši apsola, ka uzvedīsies klusāk, tāpēc policijas darbinieki dodas prom.
Ārvalstu studenti nav smādējuši arī lētā gala alkoholu. Likumsargi norāda, ka studenti, kuri ieradušies Latvijā, bieži vien neizvēlas tos dārgākos alkoholiskos dzērienus.
Reiz esot redzēta studente, kura nesmādē arī divlitrenes, kuru saturu Latvijā parasti patērē ne tie turīgākie cilvēki. Vienlaikus jaunieši atzinuši, ka alus, kas pildīts divu litru plastmasas iepakojumos, esot garšīgs.
Riņķojot par Vecrīgu, policijas darbinieki stāsta, ka parasti visvairāk izsaukumu parādās ap plkst. 4 no rīta, laikā, kad jau patērēts krietns daudzums alkohola.
Ap vieniem policija saņem zvanu, ka Kaļķu ielā, adresē, kur jau bijām, ballīte turpinās. Dodamies turp. Tiek secināts, ka, lai arī klusāk, troksnis ir, tāpēc tiek zvanīts izsaucējam, lai pieņemtu iesniegumu. Izsaucējs norāda, ka troksnis traucē gulēt, turklāt dzīvoklī ir arī mazs bērns.
Tiek pieņemts iesniegums un zvanīts pie dzīvokļa, no kura nāk troksnis. Durvis atver jauniete un pauž sašutumu, norādot, ka tikai runājot. Pēc ilgākām pārrunām likumsargi dodas prom. Policija norāda, ka viņu rīcībā nav trokšņu mērītāju, tāpēc ir visai grūti cīnīties ar cilvēkiem, kuri nerespektē kaimiņu vēlmi pēc miera.
Pirmais kritušais
Vecrīgas centrā tiek pamanīts jaunietis, kurš nometies četrāpus un vemj. Policisti piestāj, lai noskaidrotu, kas noticis. Jaunietis ir students un lietojis alkoholu, šoreiz tik daudz, ka vairs nav spējīgs saviem spēkiem pārvietoties.
Skaidrojot apstākļus, vai nepieciešama medicīniskā palīdzība, pienāk kāds cits jaunietis, turot rokās hotdogus. Viņš saka, ka jaunietis, kurš vairs nespēj taisni noiet, esot viņa draugs un viņš palīdzēs tikt viņam mājās.
Pēc dokumentu pārbaudes abi jaunieši tiek atstāti, piekodinot, ka jāsauc taksis, jābrauc mājās un jāparūpējas par dzērušo draugu.
Turpinot ceļu pa ielām, policisti norāda, ka darbā ļoti palīdz videonovērošanas kameras, kuras ir izvietotas pa visu pilsētu. Pie tam piekļuve tiek nodrošināta arī attālināti – videonovērošanas kamerās var ielūkoties ar planšetes palīdzību.
Tāpat video var patīt atpakaļ, kas lieti noder, ja kāda persona uzstāj, ka nekādus pārkāpumus nav izdarījusi. Parasti pēc video noskatīšanās iebildumu vairs nav. Videonovērošana palīdz noskaidrot arī visus kautiņu dalībniekus, iesaistītās personas.
Ne kurpes, ne telefona
Pēc kāda laika, kad jau domājam, ka kopīgajai patrulēšanai jāmet miers, pie iepirkšanās centra Vecrīgā tiek pamanīts jaunietis, kurš cieši guļ, rokas viņam kabatās, nav vienas kurpes. Jaunietis tiek pamodināts.
Uzrunājot jaunieti, viņš cenšas atrast savu apavu, kas mētājas turpat netālu. Vīrietim tiek jautāts, vai nekas nav pazudis, – pārlūkojot kabatas, viņš paziņo, ka neesot mobilā telefona.
Lai arī viņam tiek teikts, ka par to vajag rakstīt iesniegumu, viņš to atsakās darīt, palīdzība ar neesot nepieciešama.
Dzērušais jaunietis dodas prom.
Policisti stāsta, ka Vecrīgā viena no lielākajām problēmām ir nepilngadīgie, kuri vēlas lietot alkoholu. Viņi pēdējā laikā arī diži neslēpjoties un brīžos, kad piebrauc policija, paliek lecīgi. Tāpat viņi mēdz izmantot svešus dokumentus, lai iekļūtu vietās, kurās tiek tirgots alkohols.
Izsaukumi, kuros dzirdama informācija, ka kāda, acīmredzami nepilngadīga persona pieķerta ar svešiem dokumentiem, patrulēšanas laikā rācijā bija dzirdami vairrākkārt.
