Rīgas apgabaltiesa šodien atstāja spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru atstādinātajai tiesnesei Aijai Orniņai piespriests 2150 eiro liels naudas sods par neizpaužamu ziņu atklāšanu žurnālistam.
Atstāj spēkā tiesnesei Orniņai notiesājošo spriedumu lietā par neizpaužamu ziņu atklāšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesas debašu laikā prokurors Māris Leja atkārtoti norādīja, ka atstādinātās Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses rīcībā ir saskatāms Krimināllikuma 329.panta pārkāpums. Viņš uzsvēra, ka tas, ka ierobežotas pieejamības informāciju var iegūt citā veidā, nenozīmē to, ka šī informācija zaudē savu ierobežotās pieejamības statusu. Leja skaidroja, ka informācija, ko Orniņa nodeva žurnālistam, bija saistīta ar kāda uzņēmēja iepriekšēju sodāmību un šāda veida informāciju ticami nebija iespējams iegūt citā veidā, kā vien pārkāpjot likumu.
Savukārt Orniņa savā pēdējā vārdā atkārtoti uzsvēra, ka neatzīst savu vainu un norādīja uz vairākām likuma normām, kas, viņasprāt, norāda uz to, ka viņas izpaustā informācija nebija ierobežotas pieejamības.
Pilns tiesas spriedums būs pieejams 4.jūnijā. Pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības to 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Aģentūrai LETA Orniņa pēc tiesas sēdes sacīja, ka plāno šo Rīgas apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēt augstākajā instancē.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada 12.oktobrī Saeima pieņēma lēmumu atļaut sākt kriminālvajāšanu pret Orniņu, bet jau 10.novembrī viņas lieta tika nodota tiesai. Orniņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 329.panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu, par ko soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
2016.gada vasarā pie Orniņas vērsies «Latvijas Avīzes» (LA) žurnālists Artis Drēziņš, kurš tagad krimināllietā figurē kā liecinieks. Drēziņš tobrīd strādājis pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku, uzņēmēju un vēlējies pie Orniņas noskaidrot, vai šis uzņēmējs iepriekš bijis tiesāts.
Apsūdzība uzskata, ka Orniņa piekļuvusi Tiesu informatīvajai sistēmai un Drēziņam mobilā tālruņa īsziņās nosūtījusi informāciju par uzņēmēja sodāmību. Neoficiāli zināms, ka KNAB par šo faktu uzzināja operatīvā ceļā, proti, noklausoties Orniņas telefonsarunas.
Orniņa teica, ka viņai ir saprotamas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, taču vainu noziegumā viņa neatzina, jo apgalvoja, ka sniegusi publiski pieejamu informāciju. Orniņa žurnālistiem pauda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki nespēja panākt viņas vainošanu korupcijā, tāpēc noklausītajās sarunās konstatēja saziņu ar žurnālistu un nolēma viņai inkriminēt neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Prokurors Māris Leja žurnālistiem nenoliedza, ka Latvijas prokuratūras un tiesu praksē kopš valsts neatkarības atjaunošanas neviena persona nav tikusi sodīta par informācijas izpaušanu par citas personas sodāmību.
Drēziņš tiesā liecināja, ka lūdzot informāciju par uzņēmēja sodāmību, viņš neesot mudinājis tiesnesi veikt likumpārkāpumu un par šo lūgumu tiesnesei nekādas dāvanas neesot devis. Drēziņš nenoliedza, ka pirms saziņas ar Orniņu viņš mēģinājis no citām personām un policijas iegūt apstiprinājumu par personas sodāmību, taču centieni bijuši neveiksmīgi. Žurnālists ir pārliecināts, ka tiesnese ieguva informāciju no publiskas datu bāzes un viņa ir rīkojusies godprātīgi.
Drēziņš liecināja, ka uzņēmēja personas kodu jau iepriekš noskaidrojis, jo uzņēmējs bija slēdzis līgumus ar Drēziņa intervējamiem cilvēkiem. Publikācijā uzņēmēja personas kods neticis izmantots.
Jau ziņots, ka iepriekš KNAB lūdza Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Orniņu par neizpaužamu ziņu atklāšanu un koruptīvu rīcību. Tāpat tika lūgts apsūdzēt kādu privātpersonu.
Neminot vārdus, KNAB norādīja, ka krimināllietā iegūtie pierādījumi norāda uz tiesas priekšsēdētājas prettiesisku rīcību - neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu plašsaziņas līdzekļa pārstāvim un privātpersonas piedāvāta kukuļa pieņemšanu 5000 eiro apmērā.
Tikmēr Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, izvērtējot no KNAB saņemtos materiālus, pērn jūlijā pieņēma lēmumu saukt tiesnesi pie kriminālatbildības par ziņu izpaušanu par personas sodāmību no Tiesu informācijas sistēmas.
Tāpat, izvērtējot krimināllietas materiālus, iepriekš tika atzīts, ka tajā brīdī nav bijis pietiekams pamats lemt jautājumu par tiesneses saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma izteikšanu. Jau iepriekš izskanējis, ka šī privātpersona varētu būt uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.
Šajā daļā jāturpina izmeklēšana izmeklēšanas iestādē, jo nepieciešama papildus procesuālo darbību veikšana. Līdz ar to pieņemts lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu, uzdodot veikt papildu izmeklēšanu.
Orniņa minētajā lietā viņai tiek inkriminēta «piedāvājuma pieņemšana» no Krūmiņa. Viņa uzsvēra, ka Krūmiņu pazīst jau ilgus gadus un uzņēmējs nekad nav viņai piedāvājis kādus materiālus labumus, līdz ar to viņa nekad tādus nav varējusi pieņemt.