Pirmdiena, 18. decembris
RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

«Jūras baudītāji! No jūsu apakšbiksēm un dvieļiem kāds var nomirt!»

Foto: Arturs Nīmanis

Laikā, kad gaisa temperatūra sasniegusi ilgi gaidītos +25 grādus un visi steidzas uz jūru, lai baudītu sauli, vēju un siltumu, kāda interneta lietotāja «Facebook» publicējusi aizkustinošu stāstu par putna izglābšanu Dubultu pludmalē.

Putns bija aizrijies ar nevīžīga atpūtnieka smiltīs nomestu un aizmirstu dvieli.

Sieviete pa gabalu pamanīja, ka putns izmisīgi cenšas kaut ko norīt. Sākumā šķitis, ka tā ir milzīga zivs, taču mulsinājis fakts, ka putns izskatījies saguris un nomocījies. Ilgi mocījies, viņš «padevies liktenim», saļimis un iemērcis knābi ūdenī.

Pieejot tuvāk, izrādījies, ka tas ir dvielis, kura stūris vēl rēgojies ārā no knābja nenorīts. Šoreiz putns izglābts, taču sieviete vēršas pie atpūtniekiem ar aicinājumu:



«Mīļie jūras baudītāji! Savāciet aiz sevis dvieļus, peldkostīmus, apenes un bērnu pamperus. Putni nezina, ka šos draņķus nevar ēst, viņiem to neviens nav mācījis. Viņi saož kaut ko tīkamu, knābā, norij un... mirst. Jūsu paviršības un nevērības dēļ!»

Ar autores atļauju publicējam viņas stāstu par putna izglābšanu:

"... mēdz teikt, ka viss notiek īstajā laikā un vietā. Šovakar par to pārliecinājāmies vairāk nekā jebkad...

... visu nedēļu noņēmušies ar lauku guļbūves restaurāciju, nogalē atskrējām līdz piejūras mājoklītim. Šovakar bija jau krietni pavēls, kad abi ar Arturu izdomājām aizdoties līdz jūrai - mazliet pastaigāties un izbaudīt saulrietu.

Kurš pateiks, kāpēc mums savajadzējās doties uz Dubultiem, nevis izvēlēties tuvāku izeju pie jūras? Un kāpēc tieši tajā mirklī?
Bet pie jūras mēs nonācām tieši īstajā brīdī, lai, bradājot pa saules sasildīto ūdeni liedaga seklajās lagūnās, netālu pamanītu Putnu - prāvu sudrabkaijas (Larus Argentatus) jaunuli, kurš izmisīgi centās kaut ko norīt. Sākumā likās - milzīgu zivi, taču mulsināja tas, ka Putns izskatījās dikti noguris un nomocījies. Rija, rija, pēdīgi atlaidās pussēdus turpat siltajā ūdenī un iemērca knābi ūdeni, it kā padevies liktenim.

Riskējām iet tuvāk... Viņš neko...

Un tad izrādījās, ka nabaga pāraugušais Putna Bērns ir norijis dvieli!!! Dvieli, ko kāds pamuļķis, nevīža atpūtnieks atstājis mētājamies smiltīs. Dvieli, kura stūris vēl kūļājās laukā no knābja nenorīts, - tieši tik vietas pietrūka Putna kuņģī. Ja būtu norijis, visticamāk, šobrīd spārnainis būtu jau beigts.

Kas notika tālāk? Paņēmām rokās, apmīļojām, uzmanīgi izvilkām dvieli. Viņš ļāvās. Tad pateicībā kaut ko noklaigāja, ieknāba Arturam rokā, pagaršoja un pamēģināja nokost pirkstu, bet, kad tas neizdevās, izpleta spārnus un - aizjoza saulrietā. Iebrida jūrā, ilgi dzēra, skalojās, mazgājās, pleta spārnus, vingroja, peldēja, nira, visādi izrādījās, tad pacēlās spārnos un aizlidoja.
Tas arī viss stāsts par Putnu un Saulrietu (tas bija brīnumskaists!).

P.S. Mīļie jūras baudītāji! Savāciet aiz sevis dvieļus, peldkostīmus, apenes un bērnu pamperus. Putni nezina, ka šos draņķus nevar ēst, viņiem to neviens nav mācījis. Viņi saož kaut ko tīkamu, knābā, norij un... mirst. Jūsu paviršības un nevērības dēļ!"