Vairāk nekā desmit cilvēku astoņas stundas Kolkasragā Slīteres nacionālajā parkā dzēsa meža ugunsgrēku, kas 9. augusta pēcpusdienā izcēlās no neapdzēsta atpūtnieku ugunskura. «Smagi, ļoti liela slodze,» ilgo un sarežģīto dzēšanu raksturo Ziemeļkurzemes virsmežniecības meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Valdis Ārnests. Dabas aizsardzības pārvales speciālists Vilnis Skuja domā, ka vainīgi Kolkas «mudaki».
«Dzēsām ugunsgrēku Mustamačaukā. Tā ir gleznaina kāpa pusotra kilometra attālumā no Kolkasraga dienvidrietumu virzienā. Šodien tā tapa melna,» ar fotogrāfijām «Facebook» dalījās dabas pētnieks Vilnis Skuja.
Domājams, ka ugunsgrēks izcēlies no nelegālas apmetnes, kuru uzcēluši Kolkas «sīkie mudaki».
«Gadījums vienkāršs, un cerams, ka policijai izdosies atrast vainīgos un ugunsgrēka dzēšanai iztērētos līdzekļus varēs piedzīt no dedzinātājiem,» raksta Slīteres nacionālā parka teritorijā dzīvojošais dabas draugs.
Ārnests apliecina, ka ugunsgrēks izcēlies no nenodzēsta atpūtnieku ugunskura. Šobrīd turpinās meža ugunsnedrošais periods, kura laikā noteikti ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piespriest administratīvo un civiltiesisko sodu vai saukt pie kriminālatbildības. Kurināt ugunskuru tam neparedzētā vietā un atstāt bez uzraudzības ir aizliegts.
Sausais dienvidaustrumu vējš, kas todien pūta, veicināja uguns izplatīšanos. Turklāt laiks bija karsts.
Šādos apstākļos apdzēst liesmas, kas izplatījās pa sausajiem zariem un sūnām, bija ļoti grūti. Cilvēkiem nācās nogādāt mežā ūdeni un strādāt pamatīgos dūmos, kas cēlās augšup un piepildīja mežu ar zilganpelēku slāni. Ārnests saka, ka nācās rīkoties operatīvi.
Meža dienests situāciju mežos uzrauga, vērojot apkārtni no ugunsdzēsības torņa. Tomēr to nav iespējams izmantot, ja vējš pūš ar ātrumu 12 metri sekundē un stiprāk. Virsmežniecības pārstāvis saka, ka,
neraugoties uz mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, «nekas labāks par cilvēka redzi nav izdomāts».
Tātad visātrāk meža ugunsgrēku spēj pamanīt cilvēks ar speciālām zināšanām.
Ārnests skaidro, ka parasti naktī meža ugunsgrēki apdziest, turpinot gruzdēt, bet no rīta ap deviņiem atsāk degt ar jaunu spēku.
«Nav jau žēl, ka kāds uz grila uzcep desu vai speciāli tam paredzētā vietā iekurina ugunskuru, bet ir taču jāsaprot, ka jāuzmanās,»
skaidro Valsts meža dienesta darbinieks. Zaudējumi, ko radījis ugunsgrēks, vēl tiks aprēķināti.
Viņš atgādina, ka karstajā laikā mežā vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem ar uguni. Mežam degot, bojā aiziet arī dzīvā radība – skudras, vaboles, ķirzakas u.c.
2016.gadā meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizi 467 hektāru platībā. Vairumā jeb 75,7% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15,7% gadījumu tā ir bija ļaunprātīga dedzināšana.
