Zem Jeloustounas nacionālā parka ASV slēpjas milzu magmas kambaris. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) uzskata, ka tā radītos draudus nevar novērtēt par zemu. Izvirduma gadījumā tas pārvērstos supervulkānā - līdz šim lielākajā draudā cilvēces pastāvēšanai, raksta raidorganizācija BBC.
«Es biju NASA Planetārās aizsardzības padomes loceklis. Tā pētīja, kādā veidā NASA var aizsargāt planētu no asteroīdiem un komētām. Pētījuma laikā es secināju, ka supervulkāns rada ievērojami lielākus draudus nekā asteroīds vai komēta,» skaidro Kalifornijas Tehnoloģiju institūta zinātnieks Braiens Vilkoks.
Uz Zemes ir apmēram 20 zināmi supervulkāni. Liels izvirdums notiek vidēji reizi 100 000 gadu. Vienas no draudīgākajām izvirduma sekām ir bads, jo ilga vulkāniskā ziema traucētu apgādāt ar pārtiku pašreizējo planētas iedzīvotāju skaitu. 2012.gadā ANO aplēsa, ka pasaules pārtikas krājumu pietiktu 74 dienām.
NASA uzskata, ka visloģiskākais risinājums ir atvēsināt supervulkānu. Tik liels vulkāns, kāds slēpjas zem zemes Jeloustounā, darbojas kā milzīgs siltuma ģenerators. Sasniedzot kritisko temperatūru, izvirdums ir neizbēgams.
Aģentūra izrēķinājusi, ka siltuma novirzīšana no magmas slāņa, kurā varētu notikt eksplozija, uz atmosfēru varētu pasargāt planētu no iespējamā izvirduma. Taču kā to izdarīt? Viens ceļš ir iepludināt vulkānā vairāk ūdens, taču diez vai tas saņemtu politiķu atbalstu.
«Liela akvedukta izbūve uz klinšainu reģionu būtu gan dārga, gan sarežģīta, un cilvēki negribētu, lai viņu ūdeni tērē tādā veidā,» ir pārliecināts Vilkoks. «Cilvēkiem visā pasaulē trūkst ūdens, tāpēc milzīgs infrastruktūras projekts, kurā ūdeni izmanto tikai supervulkāna atdzesēšanai, būtu ļoti apstrīdams.»
Tāpēc NASA nāca klajā ar citu plānu - ieurbties supervulkānā apmēram 10 kilometru dziļumā un ar spiediena palīdzību iepumpēt tur ūdeni. Cirkulējot apmēram 350 grādus karstam ūdenim, katru dienu no vulkāna tiktu novirzīts siltums. Lai arī ierosinātais projekts izmaksātu nepilnus 3,5 miljardus dolāru (trīs miljardus eiro), šim plānam ir vēl kāds papildu labums - varētu izveidot ģeotermālo staciju, kas no supervulkāna izdalītā siltuma ģenerētu elektrību. Tā būtu ļoti lēta - apmēram desmit centi par kilovatstundu. Vilkoks norāda, ka tādā veidā varētu atpelnīt ieguldīto naudu, vienlaikus parūpējoties par planētas nākotni.
Taču šis plāns ir arī riskants, jo urbšana varētu izraisīt izvirdumu, no kā NASA tik ļoti cenšas izvairīties. Tāpēc pētnieki jau noskaidrojuši drošākās urbumu vietas.
Pat tad, ja plāns tiks īstenots, idejas autori sava mūža laikā nesagaidīs tā pabeigšanu. Šādā veidā atvēsinot zem Jeloustounas dusošo vulkānu, to gadā varētu samazināt par vienu metru. Pilnīga vulkāna nodzēšana prasītu desmitiem tūkstošu gadu. Tomēr, lai izvairītos no katastrofas, jādomā daudzus gadus uz priekšu, uzskata zinātnieki.
«Kad pirmoreiz tika apsvērta ideja par Zemes aizsargāšanu no asteroīda trieciena, cilvēki reaģēja līdzīgi kā uz supervulkāna draudiem,» norāda Vilkoks. «Cilvēki domāja: «Mēs esam tik mazi, kā gan cilvēki var novērst asteroīda ietriekšanos Zemē?» Izrādās, darot pavisam maz, bet ilgu laiku, var panākt, ka asteroīds netrāpa Zemei. Problēma ir vienkāršāka, nekā cilvēki domā. Abos gadījumos zinātnes kopienai jāiegulda smadzeņu darbs un ir jāsāk agri.»
«Taču Jeloustouna uzsprāgst apmēram ik pēc 600 000 gadu un kopš pēdējā izvirduma ir pagājuši apmēram 600 000 gadu, un tam vajadzētu likt mums padomāt,» uzsver zinātnieks.
