Runā, ka raganu purvs sievietes padara jaunas. Varbūt rudeni meklēt tur?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Ķemeru Raganu purva Sēra dīķi ir savdabīgi skaists valsts nozīmes dabas piemineklis. Turklāt tiem piemītot dziedniecisks un kosmetoloģiski pozitīvs efekts. Runā, ka sievietes, kas gremdējas sēra dīķos – nenoveco. Āda kļūst svaiga un tvirta. Zināms, ka sēravotiem piemīt antibakteriālas īpašības.

Visbiežāk tie, kas alkst pilnām saujām smelt dabas spēku, dodas uz Ķemeru lielo tīreļa taku, kas aizved sūnu, purva priedīšu, akaču, tumšu ezeriņu un vaivariņu smaržas valstībā. Raganu purvs, kas atrodas netālu no Ķemeru miesta centra, ir mazāk populārs.

Uz maģiski skaisto purva taku var doties tie, kuriem nepatīk drūzma.

Taka gan ir nepilnu kilometru gara - tātad krietni īsāka par lielo purva taku, toties tai apkārt ir burvīgs sīku priežu mežs, pa kuru var klaiņot cik vien tīk.

Raganu purvs ir viens no lielākajiem Ķemeru nacionālā parka augstajiem jeb sūnu purviem. Tā rietumu malā esošie Sēra dīķi ir valsts nozīmes dabas piemineklis.

Tos veido sērūdens – minerālūdens, kas veidojas zem vairākiem Ķemeru apkārtnes purviem.

Sērūdens virspusē parasti izplūst nevis purvā, bet parasti kādā citā vietā. Taču šeit tas izplūst purva virskārtā, radot avotu sistēmu jeb dīķus. Tas tādēļ, ka kūdras slānis šajā vietā ir samērā plāns – tikai viens līdz divi metri, tāpēc ūdenim ir viegli izlauzties augšup.

Citviet kūdras slānis purvā ir līdz pat 8 metriem dziļš.

Sēra dīķu apkārtnē purvu tipiskākos augus -sfagnu sūnas, viršus, dzērvenes – nomaina kaļķainiem zāļu purviem raksturīgie augi, jo sēravoti ir bagāti ar kaļķi. Tas nozīmē, ka apstākļi ap sēravotiem ir pilnīgi atšķirīgi no tipiska sūnu purva.

Kā veidojas sērūdens?

Dolomīti un ģipši no kā sastāv purva pamatne, saskarē ar ūdeni veido sulfātjonus. Savukārt ūdenī esošās sulfātreducējošās baktērijas, izmantojot sulfātjonus un organiskās vielas, sarežģītu bioķīmisku procesu rezultātā iegūst enerģiju to dzīvei.

Procesa rezultātā veidojas sērūdeņradis – gāze ar puvušo olu smaku.

Šī gāze nespēj ilgi pastāvēt, jo tā reaģē ar skābekli, kā rezultātā veidojas ūdens un sērs, kas parādās nogulšņu veidā. Bāli dzelteno sēru var redzēt sēra dīķos. Šim ūdenim ir dziednieciska iedarbība.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu