Ņūkāslas Universitātes zinātnieki pirmoreiz atraduši plastmasu un industriāli ražotas šķiedras okeāna dziļākajos slāņos mītošo dzīvnieku vēderos. Šis atklājums jāuztver kā brīdinājums, ka pat okeāna dzīles vairs nav pasargātas no cilvēku saražotajiem atkritumiem, kuru bioloģiskā sadalīšanās notiek ļoti lēni, vēsta «The Independent».
Ņūkāslas Universitātes zinātnieki pētīja vēžveidīgos Marianas dziļvagas dzīlēs 10 890 metrus zem jūras līmeņa. Katrs no pārbaudītajiem īpatņiem bija ar barību uzņēmis kādu cilvēka saražotu materiālu, piemēram, neilona šķiedras un plastmasas fragmentus.
Pētījuma vadītājs Alans Džeimisons atklājumu nodēvēja par «biedējošu».
«Dažos gadījumos šķiedras varēja redzēt ar neapbruņotu aci, kad tika pārbaudīts gremošanas orgānu saturs,» viņš teica.
«Okeānā izmestie atkritumi vai nu tiek izskaloti krastā, vai nogrimst dziļumā,» skaidro Džeimisons. «Citu variantu nav. Kad plastmasas šķiedras sasniedz jūras dibenu, tās tur paliek. Tas nozīmē, ka tās tur uzkrāsies lielākā apjomā.»
Tā ir globāla problēma. Ik gadu pasaules okeānos nonāk astoņi miljoni tonnu plastmasas. Aplēsts, ka patlaban jūrās ir 300 miljoni tonnu plastmasas atkritumu. Ja jūru piesārņošana turpināsies tādā pašā tempā, 2050.gadā tajās būs vairāk plastmasas nekā zivju.
