Grupa britu zinātnieku ir veikusi pētījumu, kurš liecina, ka aptuveni 16 miljoniem cilvēku, kas apdzīvo Āzijas teritoriju, ir kopīgs vīriešu kārtas sencis. Pēc grupas vadītāja Oksfordas universitātes speciālista Krisa Tailera Smita teiktā, šis kopējais sencis ir bijis neviens cits kā Čingishans (1167-1227) jeb precīzāk viņa vectēvs no tēva puses, kurš staigāja pa šo zemi pirms aptuveni 1000 gadiem.
16 miljoni Čingishana pēcteču . (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
XIII gadsimtā Mongoļu impērija stiepās no Ķīnas līdz pat Kaspijas jūrai. Pat pēc 700 gadiem šīs impērijas pēdas ir atrodamas aziātu izcelsmes vīriešu ģenētiskajā bagāžā. 8% vīriešu, kas dzīvo Ķīnā, Pakistānā, Uzbekistānā un Mongolijā (daļa bijušās Mongoļu impērijas), ir atrodamas kopīgas iezīmes Y hromosomā. Tā kā šīs iezīmes bez izmaiņām no paaudzes paaudzē tiek nodotas zēniem, zinātnieki var apgalvot, ka tās nāk no viena cilvēka. No kura tieši? Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, jo Čingishanu apglabāja slepus. Viņa atdusas vieta vēl joprojām nav atrasta, līdz ar to arī DNS nav iegūstama. Tādēļ, lai izvirzītu minēto hipotēzi, ģenētiķi izmantoja vēsturiskus faktus. Čingishanam bija harēms. Pēc savām uzvarām kaujās viņš pieprasīja, lai zaudētāji atdotu viņam visskaistākās sievietes. Arī Čingishana vecākais dēls neatpalika: viņam bija 40 dēli. Viņa mazdēlam Hubilajam, kurš pārvaldīja Ķīnu, arī bija daudz mīļāko un 22 likumīgi dēli. Katru gadu viņa harēmu papildināja 30 jaunavas. “Pārsteidzoši redzēt, kā viena līnija var sniegt tik daudz pēcteču,” intervijā laikrakstam New York Times atzinās evolūcijas bioloģijas un cilvēku ekoloģijas speciālists Robins Danbars. Protams, atvašu būtu daudz vairāk, ja vien mums būtu dati par atvasēm pēc mātes līnijas. Ja jau hani bija tik auglīgi, tad var pieņemt, ka meiteņu bija ne mazāk, kaut arī šajā dziļi patriarhālajā sabiedrībā viņām nebija tādu tiesību kā zēniem.