Lauksaimnieki pieprasa saglabāt līdzšinējo akcīzes nodokļa atmaksas kārtību, pretējā gadījumā zemnieki esot gatavi sākt protesta akcijas. Kā sacīja LOSP priekšsēdētājs Jānis Bāliņš, "tā ir ņirgāšanās par Latvijas zemniekiem", tāpēc zemnieki esot gatavi robežu bloķēšanai. "Lai valsts kontrole kontrolē kaut ko citu, ne zemniekus, kuriem Latvijā jau tā ir vismazākais valsts atbalsts no visām Baltijas valstīm," sacīja Bāliņš. LOSP nevainojot premjeru, bet uzskatot, ka viņam ir nekompetenti konsultanti - "cilvēki, kas konsultē, bet paši nezina pat to, cik govij kāju", sacīja Bāliņš. Arī Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš pauda sašutumu par šādu Valsts kontroles atzinumu un premjera rīcību. "Jebkuri maksājumi, kas tiks atzīti par subsīdijām, tiks maksāti no likumā noteiktajiem 3%, līdz ar to ievērojami samazinot to apjomu," skaidroja Kalniņš. Kā norādīja Kalniņš, pat ja valdībai būtu vēlēšanās palielināt kopējo subsīdiju apjomu, tas nebūtu iespējams, jo tā robežas noteiktas Latvijas līgumā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Arī valdības pieņemtajā Lauksaimniecības likumā noteikts 3% limits un šāda rīcība būtu pretrunā ar pašu pieņemto likumu, skaidroja Kalniņš. Rīgas rajona lauksaimnieku apvienības vadītāja Ņina Dūce norādīja, ka mazie Rīgas rajona zemnieki uzskata šādu premjera rīcību par nepieņemamu un ir gatavi sākt streiku. Pēc Dūces teiktā, ja premjers vai Valsts kontrole saskatījusi pārkāpumus līdzšinējā norēķinu sistēmā, par to ir jāinformē tiesībsargājošās iestādes, nevis jāmaina kārtība. Atgādinām, ka Ministru prezidents Andris Bērziņš, pamatojoties uz Valsts kontroles atzinumu par nepilnībām akcīzes nodokļa atmaksas administrēšanā, pieprasījis nodokļa atmaksu zemniekiem veikt kā subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Zemkopības ministrija (ZM), konsultējoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, bija izstrādājusi priekšlikumus Valsts kontroles norādīto pārkāpumu novēršanai, kas tomēr būtiski nemainītu daudzus gadus pastāvošo atmaksas kārtību. ZM un lauksaimnieku izstrādātos priekšlikumus akceptējusi arī Finansu ministrija, savukārt premjers ZM atsūtījis vēstuli, kurā pieprasa akcīzes nodokļa atmaksu veikt kā subsīdijas zemniekiem, kas reāli nozīmētu par vismaz 11 miljoniem latu samazināt subsīdiju līdzekļus, vai arī pieprasīt palielināt likumā noteikto normu par 3% un no valsts budžeta līdzekļiem subsīdijām piešķirt papildus nepieciešamos 11 miljonus latu. Premjers vēstulē zemkopības ministram Atim Slakterim norādījis, ka "nelūdz mainīt nodokļa administrēšanas kārtību, bet gan nodokļa atmaksu turpmāk izmaksāt kā subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem". Premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš norādīja, ka Valsts kontroles atzinumu nevar ignorēt un, ja Zemkopības ministrija uzskata, ka dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksa nav subsīdijas, tad tai par saviem argumentiem jāinformē Valsts kontrole. Lapiņš uzsvēra, ka Bērziņš rīkojas saskaņā ar likumu par Valsts kontroli, kas prasa labot norādītās nepilnības. "Nav pamata bažām par to, ka lauksaimniekiem varētu tikt samazinātas subsīdijas, neviens to nav iecerējis darīt," uzsvēra Lapiņš, norādot, ka gadījumā, ja nodokļa atmaksa tiks atzīta par subsīdijām, varētu tikt risināts jautājums par 3% limita palielināšanu. Kā ziņots, Latvijas lauku atbalsta asociācijas (LLAS), Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) un Lauksaimnieku statūtsabiedrību asociācijas (LSA) valdes jau pieņēmušas lēmumu kategoriski iebilst pret degvielas akcīzes nodokļa atmaksu kā lauksaimniecības subsīdiju. Kā uzskata LZF, ja šīs aktivitātes ar nodokļa atmaksas izmaiņu uzspiešanu ir kāda finansiāli politiska grupējuma diktētas vai arī notiek atsevišķas valsts institūcijas vai kāda ārzemju konsultanta - eksperta - iegribu dēļ, tad LZF ierosina nodokļa atmaksas administrēšanu veikt vietējās pašvaldībās, jo tām ir visprecīzākā informācija par apsaimniekotajām zemes platībām. Arī LLAA kā pilnīgi nepieņemamu noraida priekšlikumu degvielas akcīzes nodokli atmaksāt kā lauksaimniecības subsīdiju, "jo akcīzes nodokļa atmaksa pēc savas būtības nav lauksaimniecības atbalsta pasākums". LLAA šādu Ministru prezidenta priekšlikumu uzskata par soli, kas apzināti vai neapzināti ir vērsts uz valdības un zemnieku attiecību kārtējo saasināšanu no valdības puses. Savukārt LSA valde, izvērtējot jautājumu, konstatē, ka akcīzes nodokļa kompensācijas iekļaušana lauksaimniecības nozarei paredzētajās subsīdijās ir pretrunā ar Lauksaimniecības likumu, turklāt nodokļa atmaksas pārdēvēšana par subsīdijām neizbēgami novedīs pie Lauksaimniecības likumā noteikto pamatsubsīdiju samazināšanās. LSA iesaka saglabāt pašreizējo nodokļa atmaksas normas aprēķina un administrēšanas kārtību. Kā ziņots, Valsts kontrole, veicot revīziju par rīcību ar Finansu ministrijas programmas "Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem" piešķirtajiem līdzekļiem 1999.gadā, konstatējusi, ka izmaksātā naudas summa - Ls 11 400 000 - pēc būtības nav akcīzes nodokļa atmaksa, bet gan kompensācija - subsīdija par iegādāto un zemes apstrādei izlietoto dīzeļdegvielu. Ministru prezidents uzdevis Slakterim līdz šā gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumu paketi, paredzot līdzšinējo akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem turpmāk izmaksāt kā subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, tādējādi, pēc Bērziņa teiktā, panākot atmaksu administrēšanas procesa vienkāršošanu un valsts budžeta līdzekļu ekonomiju.