Austrālijā mirušo Kārli Ozolu atceras kā izcilu šahistu un "vienu no bēdīgi slavenākajiem nacistu kara noziedzniekiem" .

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kādā Austrālijas veco ļaužu pansionātā miris par kara noziegumiem aizdomās turētais latvietis, izcilais šahists Kārlis Ozols. Mūža pēdējos gadus viņš sirdzis ar Alcheimera slimību.

Kā ziņo Austrālijas mediji, 88 gadus vecais "viens no visbēdīgāk slavenākajiem uz Austrāliju aizbēgušajiem nacistu kara noziedzniekiem" Ozols pēdējo savu dzīves posmu pavadījis veco ļaužu pansionātā Tomastaunā. Ozols miris 26.martā un kremēts trīs dienas vēlāk Melburnā. Viņa izvadīšana notikusi tik klusi, ka plašāka sabiedrība par šo faktu uzzinājusi tikai tagad. Ozola atraitne Ērika atteicās runāt ar žurnālistiem. Luterāņu mācītājs Elmārs Kociņš izteicās, ka bērēs piedalījās ap 50 cilvēku, pārsvarā latvieši un citi migranti. Viņš uzskata, ka Ozola nāve "noslēgs nodaļu". Kā raksta Melburnas "The Sunday Age", Kociņš atsaucies uz senu latviešu principu: "Vienmēr, kad kāds nomirst, jūs netiesājat. Jo viņš ir augstāka tiesneša priekšā." Savukārt Polijā dzimušais un holokaustu pārcietušais pensionētais akadēmiķis Harijs Redners, kuru Ozols piecdesmito gadu sākumā skoloja šaha gudrībās Sentkildas klubā, nožēlo, ka viņa kādreizējais skolotājs nav saukts tiesas priekšā. "Tā būtu nobeiguma nodaļa. Viņa nāve man neko nenozīmē, ja neņem vērā faktu, ka šis cilvēks izbēdzis no atbildes sniegšanas par savu rīcību kara laikā," viņš sacīja. Ozols daudzus gadus bija viens no labākajiem Austrālijas šahistiem un ir saņēmis gan reģionālās, gan nacionālās balvas. Viņš bija Austrālijas Viktorijas štata čempions deviņas reizes laika posmā no 1949. līdz 1971.gadam. Vēlākos gados viņa karjeru apēnoja pastāvīgās apsūdzības par līdzdalību nacistu zvērībās. 1912.gadā Rīgā dzimušais Ozols studēja tieslietas Latvijas universitātē un ceļoja pa pasauli, piedaloties lielākajos šaha turnīros. Kā raksta laikraksts "The Australian", Ozols Latviju pārstāvējis divās šaha olimpiādēs un pirms Otrā pasaules kara spēlējis starptautiskajā turnīrā Ķemeros. Pēc kara viņš savu šahista karjeru atsāka Austrālijā, jau 1949.gadā kļūstot par Viktorijas štata čempionu. Piecas reizes viņš bija Austrālijas čempionāta triju labāko meistaru skaitā. Pēc dalītās uzvaras Austrālijas čempionātā 1956.-1957.gadā viņš tika izvēlēts spēlēt Āzijas un Klusā okeāna reģiona čempionātā Manilā 1957.-1958.gadā, kur ieņēma augsto otro vietu. 1963.gadā viņš uzvarēja turnīrā Melburnā, apsteidzot vizītē esošo padomju lielmeistaru Aleksandru Kotovu. Ozols aktīvi spēlēja korespondencšahu, dalīti uzvarot Austrālijas čempionātu 1959.gadā. Viņš piedalījās vairākos Starptautiskās korespondencšaha federācijas (ICCF) olimpiskās komandas pasākumos un ieguva ICCF meistara titulu. Ozola pēdējais turnīrs bija Austrālijas veterānu čempionāts Melburnā 1993.-1994.gadā, kad viņam bija 81 gads. "Parasti, kad aiziet no dzīves izcils spēlētājs, viņa piemiņai par godu tiek rīkots turnīrs vai kaut kas tamlīdzīgs, taču šoreiz apsūdzību dēļ mēs nezinājām, ko darīt," sacījis Austrālijas Šaha asociācijas prezidents Gerijs Vestels. Viņš sacīja, ka Ozola nāvi apstiprināja kāds šaha speciālists, kurš uzmeklēja Ozola ģimeni, lai iegūtu informāciju par viņa spēlētajām partijām. Tomēr sabiedrība viņu atcerēsies ne tikai kā izcilu šahistu, bet arī kā cilvēku, kuru apsūdzēja šausmīgos noziegumos. Ozols tika uzskatīts par nacistu komandētās latviešu soda vienības dalībnieku - šī vienība nogalinājusi tūkstošiem ebreju, čigānu un komunistu. Ozols noliedza jebkādu līdzdalību slepkavībās. Pēc kara viņš emigrēja uz Austrāliju un 1956.gadā saņēma Austrālijas pilsonību. Marks Ārons, kurš sarakstīja grāmatu "Patvērums, nacistu bēgļi Austrālijā", Ozolu uzskata par izglītotu, izsmalcinātu, labi ceļojušu Rīgas elites locekli. "Un vēl viņš bija nežēlīgs masu slepkava," savā jaunajā grāmatā "Laipni lūgti, kara noziedznieki" raksta Ārons. Viņš uzskata, ka laika posmā starp 1942.gada jūliju un 1943.gada septembri Ozols pie Minskas darbojies bēdīgi slavenajā Viktora Arāja vienībā, piedaloties 12 000 ebreju noslepkavošanā Baltkrievijā. Pašam Arājam Rietumvācijā 1980.gadā par kara noziegumiem piesprieda mūža ieslodzījumu, raksta Melburnas laikraksts "Sunday Age". "Ozola nāve mums atgādina, ka Austrālijas valdības pievērušas acis uz masu slepkavām, par spīti būtiskajiem pierādījumiem par tādu cilvēku kā Ozols vainu," uzskata Ārons. "Ozola lietā nav pilnīgi nekādu šaubu, ka viņš piedalījies ne tikai pavēļu došanā saviem pakļautajiem apšaut cilvēkus, bet viņus apšāvis personiski." Kā raksta "Sunday Age", padomju izlūkošanas dokumentos Ozola vārds pirmo reizi parādījās sešdesmito gadu vidū. Austrālijas policija sāka vairākas izmeklēšanas, kuru laikā Ozols tika nopratināts, sacīja Ārons. Viņš Ozolu bija minējis aizdomās turēto nacistu noziedznieku skaitā savos radioraidījumos 1986.gadā un pēc tam Austrālijas Ģenerālprokuratūra sāka izmeklēšanu. Ozola lieta bija viena no 15 lietām, kuras bija tuvu apsūdzības izvirzīšanai līdz īpašās izmeklēšanas vienības likvidēšanai 1992.gadā. Tomēr lieta līdz tiesai tā arī nenonāca, varas iestādēm kā iemeslu minot pārāk lielās izmaksas notiesāšanas panākšanai, sacīja Ārons. Kā ziņots, pagājušā gada martā, pamatojoties uz materiāliem, kas iegūti starpvalstu sadarbības rezultātā, Latvijas Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu par kara un genocīda noziegumiem, kuros varētu būt iesaistīts Kārlis Ozols. Krimināllieta tika ierosināta pēc Krimināllikuma 71.panta "Par genocīdu" un 74.panta "Par kara noziegumiem". Krimināllietu izmeklē totalitāro režīmu izmeklēšanas nodaļa. PSRS Valsts drošības komiteja (VDK) savulaik uzskatīja, ka Austrālijā uzturas vismaz 12 bijušie nacistu kolaboranti no Latvijas, kas turami aizdomās par līdzdalību kara noziegumos. Kāds Austrālijas laikraksts pērn ziņoja, ka VDK arhīvos atrodami materiāli par Ozolu, kurš apsūdzēts līdzdalībā ebreju slepkavošanā. Jau 1998.gada jūnijā Simona Vīzentāla centra Izraēlas nodaļas direktors Efraims Zurofs aicināja izsūtīt no Austrālijas ne tikai tur dzīvojošo Konrādu Kalēju, bet arī Kārli Ozolu. Zurofs uzsvēra, ka cilvēkiem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījušies ebreju slepkavošanā, nedrīkst tikt dota privilēģija dzīvot demokrātiskā valstī - Austrālijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu