Kā aģentūru LETA informēja tieslietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece, Bērziņš piekrīt tiesībsargam, ka nepilsoņa statuss Latvijā tika veidots kā pagaidu statuss, tāpēc tas nav un nevar tikt uzskatīts par Latvijas pilsonības paveidu. Tā mērķis ir bijis saglabāt nepilsoņu statusu tikai uz noteiktu periodu, lai persona, kurai ir šāds statuss, varētu iegūt Latvijas pilsonību vai arī izvēlēties kādu citu valsti, kur ilgstoši dzīvot, tādējādi apstiprinot saikni ar šo valsti, nevis ar Latviju.

Tādēļ tieslietu ministrs uzskata, ka, ja nepilsoņiem vēl tiks radītas papildu privilēģijas un atvieglojumi, tas mazinās šo cilvēku motivāciju naturalizēties un veicinās nepilsoņu institūta nostiprināšanos Latvijā, kas ir pretrunā ar tā sākotnējo ideju.

Pēc ministra domām, diskutabls ir arī jautājums par nepilsoņu saikni ar Latviju, kas it kā esot ciešāka nekā citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņu saikne ar Latviju.

Lielākā daļa nepilsoņu šo gadu laikā nav veikuši naturalizāciju, pārsvarā latviešu valodas nezināšanas dēļ, un viņi joprojām dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, norāda Bērziņš.

"Uzskatu, ka tiem ES pilsoņiem, kuriem pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, ir ciešāka saikne ar Latviju nekā Latvijas nepilsoņiem. Tādēļ ir pilnīgi loģiski, ka Latvijā dzīvojošie ES pilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet nepilsoņi nevar. Ja šāda saikne tiešām pastāv, nepilsoņiem ir iespēja to apliecināt naturalizējoties, apgūstot valodu, Latvijas vēsturi, un šo saikni legāli nostiprināt, iegūstot zināmas tiesības un pienākumus, ko uzliek pilsoņa statuss demokrātiskā valstī," uzskata tieslietu ministrs.

Bērziņš arī nepiekrīt, ka par nesamērīgiem atzīstami nepilsoņiem uzliktie ierobežojumi būt par zvērinātiem advokātiem.

Šīs profesijas pārstāvji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, un viņi savu zvērestu nodod Augstākās tiesas priekšsēdētājam, savukārt tiesu vara ir valsts varas sastāvdaļa, tādēļ noteikums par pilsonību ir likumiski pamatots, norāda ministrs, piebilstot, ka viņš šajā amatā redz tikai Latvijas pilsoņus.

Kā ziņots, tiesībsargs uzskata, ka Latvijas nepilsoņiem uzliktie ierobežojumi būt par zvērinātiem advokātiem, detektīviem, profesionāliem patentpilnvarotiem, kā arī nodarboties ar apsardzes darbību ir nesamērīgi un ir bez leģitīma mērķa, tāpēc tie būtu jāatceļ.

Šādu secinājumu Apsītis izdarījis, izvērtējot PCTVL iesniegto sarakstu, kurā uzskaitītas 80 Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības.

Tiesībsargs savā atzinumā arī norādījis, ka nesamērīgs nepilsoņu tiesību ierobežojums sastopams likumā par zemes reformas pabeigšanu pilsētās, kas noteic, ka tikai Latvijas pilsoņiem, mantojot zemesgabalu vai saņemot dāvinājumā neizpirkto zemesgabalu, kuru aizņem dzīvojamais nams vai augļu dārzs, ir tiesības zemi izpirkt par privatizācijas vai kompensācijas sertifikātiem.

Tāpat tiesībsargs uzsver, ka Latvijā pastāv vairākas jomas, piemēram, īpašumtiesības, dalība pašvaldību vēlēšanās vai nodarbinātība, kur normatīvajos aktos ES pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem, kas rada situāciju, ka Latvijā citu ES valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas saiknes ar citu valsti.

Vienlaikus Apsītis norādījis, ka valstij ir leģitīms pamats neveicināt pilsoņa un nepilsoņa statusa saplūšanu, tos maksimāli pielīdzinot savās tiesībās, tomēr valstij jāmotivē nepilsoņi iegūt pilsoņa statusu, kas tiem dotu pilnvērtīgu tiesisku saikni ar valsti un plašāku tiesību un pienākumu loku, piemēram, informējot un motivējot bērnu vecākus reģistrēt savus jaundzimušos bērnus par pilsoņiem.

Tādēļ, nepārkāpjot valsts mērķi samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, būtu ieteicams, balstoties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas ES pilsoņiem, uzskata tiesībsargs.

Tāpat tiesībsargs uzskata, ka būtu jāpārvērtē likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā, kas pašlaik neparedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu nepilsoņiem bez atsevišķa eksāmena kārtošanas.