Aprit vienpadsmit gadu, kopš Latvijā likvidēta literatūras un periodikas cenzūra . (2)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šodien aprit vienpadsmit gadu, kopš Latvijā likvidēta Galvenā literatūras pārvalde, kas līdz tam cenzēja izdodamās literatūras un periodikas tekstus.

"Pa šo laiku viss ir kardināli mainījies - politiska un ideoloģiska cenzūra nepastāv, taču nevaram teikt, ka esam sasnieguši brīvu, demokrātisku presi," aģentūrai LETA atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents Ābrams Kleckins. Kā norādīja Kleckins, Latvijā mediji ir bizness, kas zināmā mērā atkarīgs no naudas devējiem, tādēļ uz presi notiek spiediens un nevar teikt, ka tā darbojas brīvi. Tomēr docents ir noskaņots optimistiski. Pēc viņa domām, nākotne ir spožāka, jo attīstās ekonomika un demokrātija, palielinās arī konkurence mediju vidū, tādēļ tie nevarēs atļauties izplatīt melus vai puspatiesību. "Nevaru iedomāties, ka kāds izdarītu spiedienu uz laikrakstu "The New Yourk Times" vai telekompāniju BBC. Viņu vārds un autoritāte ir svarīgāka par jebkuru naudu," teica Kleckins. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks atzina, ka cenzūra faktiski nav jau trīspadsmit gadus, jo pēdējos divus gadus pārvalde darbojās tikai formāli. Kā norādīja Rūmnieks, laikā kopš cenzūras likvidēšanas mainījusies radošā situācija un literārā tekstā nav tiešas iejaukšanās. Ap publicista Viļa Selecka grāmatu "Ēnas pār Ventspili" izvērsto ažiotāžu, pēc savienības priekšsēdētāja domām, var uzskatīt par pēdējo gadījumu, kad literatūra bijusi pakļauta spiedienam. "Ja jau ir iznākusi apgāda "Vieda" grāmata ["Nevienam mēs Latviju nedosim"], tad tas liecina, ka demokrātija ir spēcīga," piebilda Rūmnieks.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu