ST atzina, ka likumā ietvertā atļauju sistēma, saskaņā ar kuru sapulces, gājiena vai piketa rīkošanai nepieciešams saņemt iepriekšēju pašvaldības atļauju, neatbilst Satversmei.

Satversmes 103. pants, kurā noteikts, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību, uzliek likumdevējam pienākumu pieņemt tādas normas, kas ievieš paziņošanas sistēmu, nevis atļauju sistēmu, uzskata ST.

Paziņošanas sistēmas mērķis būtu noteikt personām, kas vēlas īstenot pulcēšanās brīvību, pienākumu iepriekš par to paziņot atbildīgajām institūcijām, lai tās varētu veikt netraucētas pasākuma norises nodrošināšanai nepieciešamās darbības un aizsargāt personu drošību.

ST arī uzsvērusi, ka paziņošanas sistēma nenozīmēs, ka pašvaldībai vai citām valsts institūcijām būtu liegts iejaukties pulcēšanās brīvības īstenošanā. Likumdevējam būs jāparedz saprātīgs paziņošanas sistēmas mehānisms, kas sevišķos gadījumos ļaus pieteikto pasākumu aizliegt vai arī tā norisi pārtraukt.

Tā kā apstrīdētajā likumā noteiktā atļauju sistēma neatbilst Satversmes 103.pantam, kā arī likumā nav noregulēta spontānās pulcēšanās brīvības īstenošanas kārtība, ST šo trūkumu novēršanai noteikusi laiku līdz 2007.gada 1.jūnijam.

Lai likuma normu piemērošana līdz šim termiņam neradītu personām Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu, minētās normas valsts pārvaldes iestādēm un tiesām šajā laikā būs jāpiemēro atbilstoši Satversmes 103. pantam un Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām.

Tiesa tāpat arī atzinusi par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas normu, saskaņā ar kuru pašvaldība izsniedz izziņu vai motivētu atteikumu pasākuma organizēšanai ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma sākuma.

ST konstatēja, ka šis termiņš lēmuma pieņemšanai konstruēts tā, ka tas lielā mērā padara iluzoras Satversmē paredzētās tiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību. Ievērojot laiku, kas pieteikuma iesniedzējam nepieciešams pieteikuma sagatavošanai un iesniegšanai administratīvajā tiesā, pašvaldības amatpersonai lēmums būtu jāpieņem ne vēlāk kā četras dienas pirms pasākuma sākuma.

Tāpat arī tiesa atzina par nesamērīgu un Satversmei neatbilstošu ierobežojumu sapulces, piketus un gājienus rīkot tuvāk par 50 metriem no Valsts prezidenta rezidences, Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldību domju (padomju) ēkām, tiesām, prokuratūras, policijas, ieslodzījuma vietu un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām.

Tiesa secinājusi, ka tik plašu aizsardzību no valsts neprasa pat ārvalstu pārstāvniecību aizsardzības pienākums, kas ir krietni plašāks par vispārējiem valsts pienākumiem garantēt drošību. Tāpat tiek norādīts, ka valsts nedrīkst noteikt tik plašu aizsardzību pati savām institūcijām.

ST uzsver: valstij ir pienākums nodrošināt ne vien to, lai sapulce, pikets vai gājiens notiek, bet arī to, lai vārda un pulcēšanās brīvība ir efektīva, proti, lai rīkotais pasākums sasniedz mērķauditoriju.

Tiesa arī atzīmē, ka demokrātiskā sabiedrībā ir īpaši svarīgi, lai valsts un pašvaldību iestādes netiktu izolētas no sabiedrības, lai to amatpersonām būtu iespēja uzzināt un manīt iedzīvotāju attieksmi, īpaši tad, ja šī attieksme ir kritiska.

Tiesa par neatbilstošām Satversmei atzinusi arī likuma normas, saskaņā ar kurām pasākuma organizatoriem bija nepieciešams rakstveida līgums ar kārtības uzturētājiem, tika prasīts paaugstināts kārtības uzturētāju skaits gadījumos, kad saņemta informācija par pasākuma mierīga un organizēta norises apdraudējumu, kā arī definīcijā ietverto normu, saskaņā ar kuru piketa laikā aizliegts izteikt saukļus un lozungus.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā ar publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".