Likuma subjekti ir valsts amatpersonas. Tām likumā ir noteikti ierobežojumi un aizliegumi, kā arī pienākums iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, lai novērstu valsts amatpersonu darbību interešu konfliktu situācijās. Noteikts, ka likuma izpildi kontrolēs jaunveidojamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī - atsevišķos gadījumos - iestādes vadītājs. Būtiskākās jaunā likuma atšķirības no Korupcijas novēršanas likuma ir šādas: precizēts valsts amatpersonu loks, ņemot vērā jaunizveidotas institūcijas, kā arī vairākām nevalstiskām institūcijām tiek deleģētas valsts pārvaldes funkcijas. Likums būs saistošs arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājam, viņa vietniekam, Saeimas kancelejas direktoram un viņa vietniekam, valsts ministra biroja vadītājam, konsultantam un palīgam, kā arī Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, pašvaldības iestādes vadītājam un viņa vietniekam, tādas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklim, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%. Likumā precīzāk noteikti amatpersonu darbu un amatu savienošanas ierobežojumi, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi, skaidri noteikta kārtība, kādā tiek dota atļauja amatu un darbu savienošanai, noteikti pienākumi likuma kontrolē valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem. Valsts amatpersonām būs atļauts nodarboties ne tikai ar pedagoga, zinātnieka un radošo darbu, bet arī ar ārsta darbu, kā to ierosināja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Amatpersona varēs būt arī individuālais komersants lauksaimnieciskajā ražošanā, mežistrādē, zvejniecībā vai lauku tūrismā, ja apgrozījums no šīs komercdarbības nepārsniegs 30 000 latu gadā. Toties valsts amatpersona nedrīkstēs gūt ienākumus no kapitāla daļām, akcijām, kā arī jebkāda cita veida vērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu. Valsts amatpersonu radinieki nedrīkstēs būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai individuālie komersanti, kas saņem pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, ja tos piešķir atbilstoši atklāta konkursa rezultātiem. Jaunajā likumā uzlabota sistēma pārkāpumu izskatīšanai un faktu pārbaudei, lai varētu atklāt valsts amatpersonas negodīgu iedzīvošanos. Valdības piedāvātā likuma koncepcija ir atstāta bez izmaiņām. Gatavojot likumu deputāti sagatavoja vairākus terminoloģiskos precizējumus, lai likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" būtu saskaņots ar Komerclikumu un citiem jau pieņemtajiem likumiem. Amatpersonas radinieku uzskaitījums - tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa un pusbrālis, papildināts ar laulāto, ko nebija paredzējusi valdības darba grupa. Valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas būs atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem. No citām fiziskajām un juridiskajām personām būs atļauts saņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas nav izdevusi administratīvu aktu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Tādas darbības attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona nedrīkstēs veikt arī divus gadus pēc dāvanas saņemšanas. Valsts amatpersonai vai koleģiālai institūcijai būs aizliegts prasīt vai pieņemt no fiziskas vai juridiskas personas ziedojumu, kā arī cita veida mantisku palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā pret šo fizisko vai juridisko personu. Likums nosaka stingrus aizliegumus amatpersonai saņemt papildu maksu, aizliedz nodarboties ar jebkāda veida reklāmu, ierobežo viņa tiesības rīkoties ar valsts un pašvaldības mantu. Amatpersonai būs jāatsakās arī no amata pienākumu veikšanas vai amatu savienošanas visos gadījumos, kuros ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš pēc likuma pieņemšanas žurnālistiem uzsvēra, ka pirmo reizi Latvijā likumā ir iekļauta norma, kas paredz legālās prezumpcijas principu, tas ir, ja valsts amatpersona no nelikumīgām darbībām ir guvusi ienākumus, šie ienākumi civiltiesiskā kārtībā piekrīt valstij. "Ja jaunais likums tiks ievērots, lai cīnītos ar nebūtiskām kļūdām un neprecizitātēm amatpersonu deklarācijās, tad situācija valstī neuzlabosies," uzsvēra Lagzdiņš un noradīja, ka likums ir jāpiemēro, lai cīnītos ar "lielo korupciju". Deputāts sacīja, ka bažas rada tas, vai Tieslietu ministrijas piedāvātās normas valsts amatpersonas spēs vienveidīgi izprast un kontrolēt. Likums stāsies spēkā šā gada 10.maijā, un līdz brīdim, kad kontroli pārņems Korupcijas apkarošanas birojs, likuma ievērošanu pārraudzīs Valsts ieņēmumu dienests.