Saeima otrdien galīgajā lasījumā ārkārtas plenārsēdē skatīs grozījumus četros Satversmes pantos, kuru mērķis ir stiprināt latviešu valodas statusu.
Saeima galīgajā lasījumā izskatīs grozījumus Satversmē.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grozījumi paredz, ka deputātiem pirms savu amata pienākumu pildīšanas jādod svinīgs solījums, kā arī nosaka, ka darba valoda Saeimā un pašvaldībās ir latviešu. Pirmajos divos lasījumos arī atbalstīta iecere Satversmē nostiprināt normu, ka pašvaldību deputātus ievēlē Latvijas pilsoņi un ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties valsts iestādēs ar jautājumu un saņemt atbildi latviešu valodā. Visilgākās debates par grozījumiem atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, sagatavojot Satversmes pantu galīgo redakciju, izvērtās par deputātu svinīgā solījuma tekstu, kas galīgajā redakcijā skan: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." Lai arī otrajā lasījumā atbalstītajā redakcijā nebija iekļauts vārds "zvēru", pirms galīgā lasījuma komisija vienojās par redakciju, kurā iekļauti abi varianti - "svinīgi solīt" un "zvērēt". Kā galvenais arguments šādai redakcijai bija valodnieces Valentīnas Skujiņas skaidrojusm par abu vārdu atšķirību. "Zvērestu lauž, taču solījumu pilda vai nepilda," norādīja valodniece. Komisija arī atbalstīja Satversmes pārejas noteikumus, ka grozījumi par deputātu svinīgo solījumu stājas spēkā šā gada 5.novembrī, kad uz savu pirmo sēdi sanāks 8.Saeimā ievēlētie deputāti. Valdību veidojošās partijas par nepieciešamību grozīt Satversmi sāka diskutēt pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierosinājuma no Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumiem svītrot normu, kas paredz deputātu amatu kandidātiem uzrādīt valodas apliecības par valodas zināšanām augstākajā līmenī. Latvijas 1922.gadā pieņemtā Satversme kopš neatkarības atjaunošanas grozīta tikai četras reizes un katru reizi ar lielu piesardzību - tajā samazināts vēlētāju vecuma cenzs līdz 18 gadiem, ietverta Satversmes tiesas dibināšana, pagarinātas parlamenta un prezidenta pilnvaras, paplašinātas valdības pilnvaras Saeimas brīvdienu laikā, precizēta tiesnešu iecelšanas kārtība, definēts, ka valsts valoda ir latviešu valoda, un pievienota jauna nodaļa par cilvēktiesībām, kuras trūkuma dēļ Satversme kritizēta kā nemoderna. Pašlaik Satversme tiek grozīta piekto reizi, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas.