Valdībai maksājam vismaz 25 miljonus gadā Jāuztur arī ministriju ēkas, autotransports, jāmaksā par darbinieku komandējumiem un rēķini, kas sakrājušies, runājot pa telefonu. Kopumā šie tēriņi gadā sasniedz vismaz 25 miljonus latu, kas ir apmēram 30 procenti no summas, ko Latvijas iedzīvotāji gadā samaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklī. Ios skaitļus, protams, valsts budžetā vienkopus atrast nav iespējams. Pat ekonomisti, analizējot valsts budžetu, ir atzinuši, ka tas ir nesekmīgi. Tieši tādēļ "Vakara Ziņas", mēģinot sarēķināt, cik tad kopumā mums, nodokļu maksātājiem, izmaksā ministru un ministriju uzturēšana, nolēma uzticēties ministriju darbinieku godaprātam un ticēt viņu norādītajiem datiem. Gundars Bērziņš 36 tūkstošus latu ieņēmis no zemnieku saimniecības Andra Bērziņa valdība tika apstiprināta 2000. gada 5. maijā. Tā kļuvusi par ilgāko neatkarīgās Latvijas valdību. Līdz šim visilgāk strādāja Hugo Celmiņa valdība — 27 mēnešus un 26 dienas (no 1928. līdz 1931. gadam). Kopumā Ministru kabinetā bez Ministru prezidenta strādā 14 ministri, kuriem algu maksā Valsts kanceleja. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks Aivis Freidenfelds norāda, ka alga noteikta 1997. gadā. Pērn ministru algas kopumā bija 120 999,72 lati. Tiesa, ministri, aizpildot valsts amatpersonu deklarācijas par pagājušo gadu, gan norāda nedaudz atšķirīgas summas, kuras summējot iznāk, ka ministri pērn kopumā kā algu saņēmuši 131 551,82 latus. Jāpiebilst, ka dažam labam ministram vairāk nekā 8000 latu gada alga ir tikai tāds piliens kopējos gada ienākumos. Piemēram, finansu ministrs Gundars Bērziņš, spriežot pēc valsts amatpersonas deklarācijā norādītās informācijas, kā ministra algu saņēmis 8560,89 latus. Taču lielākos gada ienākumus viņam devuši ieņēmumi no zemnieku saimniecības "Delles" — 36 575 latus. Arī lekciju lasīšana Latvijas Biznesa skolā Gundaram Bērziņam devusi papildu ienākumus, tiesa, niecīgus — tikai 512,89 latus. Gorbunovs deklarē pat bisi Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, pērn saņēmis 32 771,41 latu. Ministra alga ir tikai 8516,98 lati. Pārējo naudu Kalvītis saņēmis kā darba samaksu no Privatizācijas aģentūras, Ventspils Brīvostas pārvaldes un Latvijas Attīstības aģentūras. Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs pērn kopumā ieņēmis ne jau mazu summu — 28 189,42 latus. 18 625,68 lati ir viņa darba alga Ventspils Brīvostas pārvaldē, 658,61 lats — komandējumu nauda, 273,94 lati — norēķinu kartes atlikuma peļņa. Jāpiebilst, ka pie ieņēmumiem Gorbunovs deklarējis arī medību bises pārdošanu, par kuru viņš saņēmis 900 ASV dolāru. Ievērības cienīgi ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova 2001. gada ienākumi. Proti, vēl bez 8649,95 latu gada algas ministrs saņēmis 18 625,68 latu algu Ventspils Brīvostas pārvaldē, bet 480 latus viņš saņēmis kā pensiju. Kopumā pērn viņa ienākumi bijuši 27 755,63 lati. Ministri reizēm ēd uz citu rēķina Tikai dažu ministru, spriežot pēc amatpersonu deklarācijās norādītajiem datiem, gada ieņēmumi aprobežojas vienīgi ar algu. Piemēram, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, zemkopības ministrs Atis Slakteris un īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš deklarējuši tikai ministra algu un komandējumu naudu. Ministru prezidents Andris Bērziņš pērn saņēmis 9146,93 latu lielu algu, bet 1359,17 latu viņš saņēmis kā sociālā nodokļa atmaksu par 1999. gadu un 1376 latus kā procentus par depozītnoguldījumu. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis bez 8633,75 latiem ministru algas deklarējis arī 45 latus, ko saņēmis kā honorāru no "Latvijas Vēstneša". Arī kultūras ministre Karīna Pētersone saņēmusi vairākus honorārus un autoratlīdzības — kopumā 276,17 latu. Tiesa, viņa saņēmusi arī valsts pilnvarnieces algu Kultūrkapitāla fondā, tas ir, 3200 latu. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš norādījis, ka vēl bez ministra algas pērn saņēmis 502,95 latus no Iekšlietu ministrijas. Par spīti salīdzinoši lielajiem ienākumiem, ministri var baudīt dažādas privilēģijas, piemēram, dažreiz par brīvu iebaudīt kādu maltīti. "Nenoliegsim — arī ministriem reizēm veicas paēst "uz šaru"," "Vakara Ziņām" norādīja īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām Roberts Zīle. Viņš gan minēja diezgan pieticīgu piemēru, proti, pirms dažām nedēļām "uz šaru" viņš apēdis divas sviestmaizes, kas Konventa locekļiem tika uzsauktas starp sēdēm Konventā Briselē. Zīle sāk ar "Vakara Ziņu" caurskatīšanu Ministri saņem vairāk nekā 600 latu mēnesī. Jau pērn daudzi, arī toreizējais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, apgalvoja, ka ministru algas ir smieklīgi zemas. Varbūt. Taču daudziem tās šķiet nesasniedzami augstas. Piemēram, pensionāriem. Parastiem cilvēkiem ir skaidrs, ka ministriem jānodarbojas ar svarīgām valsts lietām, taču nav īstas skaidrības, kas tad īsti viņiem jādara. Kā piemēru publicējam Roberta Zīles kādas septembra piektdienas dienas kārtību. Jāpiebilst, ministrs ar savu dienas kārtību "Vakara Ziņas" iepazīstināja dažas dienas pirms piektdienas. "8.30 — caurskatīšu "Vakara Ziņas" un citus laikrakstus. 8.42 — 10.00 — iepazīšos ar jaunākajiem Eiropas Savienības Padomes Konventa dokumentiem: Endrū Dafa sagatavoto Eiropas Konstitūcijas projektu, ekonomiskās darba grupas noslēguma ziņojuma projektu, Konventa locekļu ziņojumiem par Eiropas Savienības likumdošanas vienkāršošanu un citiem. 10.00 — iknedēļas darba sanāksme par Attīstības plānu. 11.30 — 14.00 — pēc Amerikas Tirdzniecības kameras uzaicinājuma piedalīšos tās organizētajā politiskajā diskusijā ASV uzņēmējiem, kurā aicināti piedalīties desmit Latvijas partiju pārstāvji. Esmu informēts, ka pēc diskusijas paredzētas arī pusdienas. 14.30 — 15.30 — darba sanāksme par kopīgo Baltijas valstu pilnvarnieku ziņojumu Pasaules Bankas/Starptautiskā valūtas fonda gada sanāksmē Vašingtonā, par šonedēļ Helsinkos notikušo Pasaules Bankas Baltijas un Ziemeļvalstu tikšanos, par Pasaules Bankas politikas jautājumiem, gatavojoties gada sanāksmei. 16.00 — 17.00 — iknedēļas darba sanāksme par nākamās nedēļas darba plānu. Pēc 17.00 (vai citā laikā, ja tāds ir) — dokumentu parakstīšana." Naudas rezerves varētu būt noslēptas Latvijā ir 12 ministrijas un viens sekretariāts. Agrāk bija arī Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām sekretariāts, taču tagad tas veiksmīgi iekļāvies Finansu ministrijas paspārnē. Kopumā visu ministriju gada budžets ir teju 25 miljoni latu. "Aparāts ir diezgan liels, bet jāņem vērā, ka valsts integrācijai Eiropas Savienībā ir ļoti daudz darba, liela birokrātija," jautāta, vai tik lielas naudas summas tērēšana ministriju vajadzībām ir saprātīga, norādīja ekonomiste Raita Karnīte. "Domāju, ka daudz vairāk rezervju ir noslēptas," piebilst ekonomiste. Viņa uzskata, ka reālās izmaksas ir krietni lielākas. Piemēram, nekur neparādās ikgadējie "PHARE" 36 miljoni eiro, kas paredzēti valdības stiprināšanai. Lielākoties šos miljonus ministrijas sadalot savā starpā. Normālā situācijā administratīvās izmaksas ir pieci procenti no apgrozījuma. Šajā gadījumā valsts aparāta uzturēšanai, visticamāk, tiek atvēlēti apmēram pieci procenti no valsts budžeta. Taču valsts budžetā šādus ciparus "Vakara Ziņām" atrast neizdevās. Arī ekonomisti ar šādu mērķi ir analizējuši valsts budžetu, taču nesekmīgi. Katrs tūkstošais strādā ministrijā Ministrijās un sekretariātā, pēc "Vakara Ziņu" aprēķiniem, strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Pēc pēdējiem statistikas datiem, Latvijas iedzīvotāju skaits ir 2,336 miljoni. Tātad teju vai katrs tūkstošais Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot bērnus un vecos ļaužus, strādā kādā no ministrijām. Algu fonds ministriju darbiniekiem nav īpaši liels — nedaudz vairāk par 10 miljoniem latu gadā. Vidēji ministriju darbinieku algas nav lielas — ap 200 latu mēnesī. Algas viņiem nav lielas, bet viņu pašu ir daudz. Taču arī darba ir daudz. Lielais darba apjoms it kā esot saistāms ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Tiesa, ministriju darbinieki saņem vēl arī dažādas piemaksas, tādēļ reālie gada ieņēmumi varētu būt lielāki, nekā uzrāda ministrijas. Lieli izdevumi rodas Ārlietu ministrijai, kurai bez 290 ministrijas centrālajā aparātā strādājošajiem darbiniekiem jāuztur vēl arī 208 diplomātisko misiju ārvalstīs darbinieki un 72 līgumdarbinieki. Ja šīs ministrijas centrālā aparāta darbinieku gada algu fonds veido 992 449 latus, tad 208 diplomātisko pārstāvniecību darbinieku un līgumstrādnieku algām gadā jātērē 3 231 284 lati. Miljons aiziet komandējumos Vairāk nekā miljonu latu gadā ministriju darbinieki tērē komandējumiem. Pats par sevi saprotams, ka lielākie komandējumu naudas tērētāji ir Ārlietu ministrijas darbinieki, kuri gadā iztērē 356 666 latus. Tas gan ir loģiski izskaidrojams, ņemot vērā daudzās pārstāvniecības un to, ka Ārlietu ministrijas uzdevums taču ir uzturēt diplomātiskās attiecības. 151 853 latus gadā komandējumos iztērē Aizsardzības ministrija. Arī tam rodams racionāls izskaidrojums, ņemot vērā Latvijas virzību uz NATO. Īsti gan nav skaidrs, kādēļ 131 800 latu komandējumiem tērē Zemkopības ministrija. Savukārt vismazāk komandējuma naudas (astoņos mēnešos — 3592 lati) tērē Tieslietu ministrija. Mazi ir arī Kultūras ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta tēriņi. Pļāpīgākie sēž Ārlietu un Aizsardzības ministrijā Nenoliedzami, ministriju darbiniekiem kārtojamas daudzas dažādas svarīgas valsts lietas. To kārtošanai un informācijas iegūšanai visērtākais veids noteikti ir telefons (gan mobilais, gan fiksētais) un internets. Nav brīnums, ka ministriju darbinieki gada laikā spēj norunāt un nosērfot vairāk nekā 800 tūkstošus latu. "Ja kādi cipari liekas par lieliem, piemēram, telefonu rēķini, jāatceras, ka Latvijai ir 35 pārstāvniecības ārvalstīs, ar kurām šad un tad jāuztur kontakti," piekodina Ārlietu ministrijas preses sekretārs Vilmārs Heniņš. Telefonu rēķini patiesi neliekas mazi — 181 630 lati. Arī Aizsardzības ministrijas telefonu rēķini ir iespaidīgi — 85 010 latu gadā. Pie lieliem pļāpātājiem, nenoliedzami, var pieskaitīt arī Ekonomikas, Izglītības, Labklājības, Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas darbiniekus. Savukārt Kultūras ministrija gadā nopļāpā tikai 23 tūkstošus latu, bet Jāņa Krūmiņa sekretariāts gadā norunā tikai 7953 latus. Krūmiņa sekretariāts gadā nobrauc 1980 latu Teju 800 tūkstošus latu gadā izmaksā ministriju autotransporta uzturēšana, ieskaitot degvielu, remontus, nodokļu maksājumus. Tiesa, precīzus datus gan iegūt nav iespējams, jo Aizsardzības ministriju ar transportu apgādā Nacionālo bruņoto spēku Autotransporta bataljons un atsevišķa uzskaite par centrālā aparāta izdevumiem netiek veikta, skaidroja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktora pienākumu izpildītājs Airis Rikveilis. Arī par Tieslietu ministrijas autotransporta uzturēšanu gada laikā varam spriest tikai aptuveni, zinot, ka šā gada astoņos mēnešos šie izdevumi sasnieguši 26 560 latu. Starp naudas tērētājiem autotransportam nenoliedzams līderis ir Ārlietu ministrija, kas gadā šim mērķim iztērē 145 000 latu. Arī Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas tēriņi transportam ir iespaidīgi. Vistaupīgākais šajā jomā noteikti ir Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts, kas gada laikā autotransportam tērējot tikai 1980 latu. fakti Ministriju darbinieku skaits, gada budžets un gada algu fonds. Summas norādītas latos. Tabula sagatavota, pamatojoties uz ministriju preses dienestu sagatavotajiem materiāliem. Ministrijas darbinieku skaits algu fonds gada budžets Aizsardzības ministrija 162 554 454 1 865 830 Ārlietu ministrija 290 (+208+72) 992 449(+3 231 284) 11 230 211 Ekonomikas ministrija 153 517 281 1 281 220 Finansu ministrija 240 713 445 1 500 000 Iekšlietu ministrija 136 519 552 937 809 Izglītības ministrija 142 436 485 897 898 Kultūras ministrija 51 148 849 291 440 Labklājības ministrija 173 693 862 1 378 178 Satiksmes ministrija 163 591 741 1 032 041 Tieslietu ministrija 149 400 103 707 748 VARAM 138 496 392 1 156 358 Zemkopības ministrija 184 785 200 1 706 900 Īpašu uzdevumu ministra 29 69 935 204 043 valsts reformu lietās sekretariāts viedoklis Valdība ar Andri Bērziņu priekšgalā kļuvusi par ilgāko neatkarīgās Latvijas valdību. Bērziņa valdību Saeima apstiprināja 2000. gada maijā. Līdz septembrim apkopotie dati liecina, ka Bērziņa vadītā Ministru Kabineta locekļi kopumā ir devušies 451 ārvalstu vizītē, apmeklējot 50 pasaules valstis. Šogad ministri bijuši jau 124 ārvalstu vizītēs. Visbiežāk komandējumos devies ārlietu ministrs Indulis Bērziņš — kopumā 81 reizi, šogad — jau 15 reizes. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis devies 56 ārvalstu vizītēs, šogad viņš ārzemes apmeklējis 18 reizes. Visnelabprātāk Latviju atstājis finansu ministrs Gundars Bērziņš, kas gandrīz divarpus gadu laikā devies tikai 11 ārvalstu vizītēs, bet šogad tikai vienā. Labklājības ministrs Viktors Jaksons, kas Andreju Požarnovu nomainīja tikai šā gada maijā, savā valdīšanas laikā devies jau divās ārvalstu vizītēs. Pats Požarnovs kopā bijis 16 ārvalstu vizītēs. Andris Bērziņš kopumā devies 33 ārvalstu vizītēs, katru gadu pa 11 reizēm, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs — 18 ārvalstu vizītēs, tajā skaitā šogad divās, tieslietu ministre Ingrīda Labucka — 31 vizītē, šogad astoņās. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis divarpus gadu laikā devies 41 ārvalstu vizītē, tajā skaitā šogad 11, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns — 19 ārvalstu vizītēs, šogad jau astoņās. Vides un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs devies 29 ārvalstu vizītēs, tajā skaitā šogad astoņās, zemkopības ministrs Atis Slakteris — 25, šogad 11, kultūras ministre Karīna Pētersone — 25, šogad sešās, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš — 22, tai skaitā šogad septiņās. Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle divarpus gadu laikā devies 22 ārvalstu vizītēs, šogad deviņās, bet īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš — 20, šogad septiņās. fakti Ministriju izdevumi gadā komandējumiem, autotransportam, ēku uzturēšanai un sakaru līdzekļu rēķinu apmaksai. Summas norādītas latos. Tabula sagatavota, pamatojoties uz ministriju preses dienestu sagatavotajiem materiāliem. Ministrijas komandējumi autotransports ēkas uzturēšana telefons Aizsardzības ministrija 151 853 NBS 94 617 85 010 Ārlietu ministrija 356 666 apm. 145 000 29 679 181 630 Ekonomikas ministrija 114 913 45 330 54 873 74 774 Finansu ministrija 93 000 69 000 170 000 36 000 Iekšlietu ministrija 107 174 34 600 84 538,94 38 594 Izglītības ministrija 8000 15 807 262 724 49 200 Kultūras ministrija 10 006 7000 30 000 23 000 Labklājības ministrija 53 843 21 757 105 794 58 798 Satiksmes ministrija 41 074 33 365 5900 67 870 Tieslietu ministrija apm 5000 apm. 40 000 apm. 64 000 VARAM 56 600 33 100 39 800 57 080 Zemkopības ministrija 131 800 14 900 547 100 59 100 Īpašu uzdevumu ministra 130 00 1980 7800 7953 valsts reformu lietās sekretariāts