Vismaz par dažiem nāves gadījumiem Latvijā oficiālā versija un izmeklēšanas slēdziens nav spējuši izgaisināt aizdomas, ka tas viss nav bijis tikai liktenīga nejaušība. 1998. gadā ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča padomnieks juridiskajos jautājumos Andis Bumbieris gāja bojā, nokrītot no sava dzīvokļa balkona Rīgā, Jūrmalas gatvē.
Pirms nāves meklē policijas palīdzību Ģenerālprokuratūra Bumbiera nāvi atzina par nelaimes gadījumu — iespējams, viņš pār balkona zemajām margām pārkritis, jo paslīdējis uz grīdas. Bumbiera dzīvoklī tika atrasta viņa atlūguma kopija. Divas dienas pirms tam Bumbieris ieradās Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojā (ONKAB). Viņš teicis, ka meklējis palīdzību policijā, kur ieteikts doties uz ONKAB. Četru stundu ilgajā sarunā Bumbieris klāstījis, ka viņam ir nepatikšanas darbā, viņu spiežot piedalīties nelikumībās. ONKAB darbinieki pat novēroja Bumbieri, kas bija norūpējies par savu drošību, bet neko aizdomīgu nebija pamanījuši. Klīst valodas, ka atraitne zinot vairāk nekā runā, taču labāk izvēlējusies klusēšanu... Koemecs mirst ar infarktu Vairs nav dzīva neviena amatpersona, kas 1994. gadā parak-stīja skandalozo "Latvenergo" galvojumu bankas "Baltija" kredītam Finansu norēķinu centram desmit miljonu latu apmērā. Šis darījums izvērtās tā arī līdz galam neatšķetinātajā trīs miljonu lietā. Bijušais "Latvenergo" prezidents Gunārs Koemecs, kā paraksts rotāja galvojumu, 1995. gada vasarā 46 gadu vecumā mira ar infarktu. Prokuratūra konstatēja, ka nāvē vainojama sirdslēkme. Toreizējais premjers Māris Gailis pat sprieda, ka patiesības noskaidrošanai jālūdz ASV Federālā izmeklēšanas biroja palīdzība. Atbildību par nāvi uzveļ lapsenei 1998. gadā Salaspils lauku teritorijā dārzkopības kooperatīva "Avoti" mājā nomira otrs galvojuma parakstītājs — "Latvenergo" galvenais grāmatvedis Leons Marcinkus. Pēc Salaspils ātrās medicīniskās palīdzības mediķu domām, iespējamais nāves iemesls bijis lapsenes dzēliens. Atraitne policijai stāstīja, ka Marcinkus devies uz tualeti, kur pēkšņi nokritis un miris. Nelaiķim bijusi alerģija pret lapseņu indi. Tomēr ārsti uzskata, ka no lapsenes dzēliena nevar nomirt uzreiz, pat ja ir ļoti asa alerģiska reakcija. Līdz nāvei paiet vismaz pāris stundu. Fakti 2000. gada 17. februāra naktī viesnīcas "Saulīte" numurā draugs dzērumā netīšām iešāva galvā Rīgas domes Administratīvās komisijas vadītājam, bijušajam Robežapsardzības spēku komandierim Leonīdam Lasmanim. Arī cietušais bija iereibis. Pēc šā incidenta Lasmanis nosūtījis domes priekšsēdētājam lūgumu atbrīvot viņu no deputāta pienākumiem. 1997. gada decembrī 38 gadu vecumā nošāvās Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis. 1997. gadā ar personisko Makarova pistoli nošāvās Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš. Pirmsnāves vēstulē nelaiķis norādījis uz konfliktu ar sievu. Kolēģi Kramiņu raksturoja kā dzīvespriecīgu cilvēku, tomēr viņa vietnieks Harijs Vizla atcerējās, ka dienu pirms pašnāvības izdarīšanas Kramiņš bijis nomākts. 1999. gadā privātmājas garāžā nošāvās Rīgas domes revīzijas komisijas priekšsēdētājs Juris Briņķis. 1999. gadā savā kabinetā nošāvās Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Aleksejs Lepse. Neilgi pirms tam Saeima Lepsi atbrīvoja no amata par tiesneša necienīgu rīcību, kas kompromitē tiesu varu.