Aizsardzības ministrija (AM) nedēļas nogalē saņēmusi vairākus telefona zvanus no civiliedzīvotājiem, kuri uztraukti vaicājuši par iespējām saņemt vai par naudu iegādāties gāzmaskas, ņemot vērā, ka Irākā sākusies karadarbība, un pieļaujot iespēju, ka arī Latvija varētu ciest.
Aptaujātie civilās aizsardzības dienestu speciālisti atzina, ka gāzmasku resursi ir minimāli, to var nepietikt visiem iedzīvotājiem, turklāt vecajām padomju laika gāzmaskām nedarbojas respiratori. Arī konkrēta rīcības plāna šādu ārkārtas situāciju gadījumiem nav. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Preses un informācijas nodaļas preses virsniece Agnija Štrausa aģentūru LETA informēja, ka bruņotie spēki neplāno civiliedzīvotājiem izsniegt gāzmaskas, jo tas neietilpst to pienākumos. Štrausa nezināja, kur cilvēki var gāzmaskas iegādāties. Vaicāta par plānu civiliedzīvotāju aizsardzībai ķīmiska vai bakteoroloģiska apdraudējuma gadījumā, Štrausa norādīja, ka šie jautājumi attiecas uz Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo Civilās aizsardzības pārvaldi (CAP). CAP priekšnieks Jurijs Kisļaks aģentūrai LETA teica, ka patlaban nekāda gatavības pozīcija ārkārtējai situācijai valstī nav ieņemta. "Ja valsts pateiks, ka jābūt gataviem, tad mēs arī savu iespēju robežās būsim tam gatavi," norādīja Kisļaks. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kura tiešā pakļautībā atrodas CAP, preses sekretāre Solveiga Smiltene aģentūrai LETA atteicās komentēt dienesta gatavību ārkārtas situācijām, jo negribot velti satraukt civiliedzīvotājus. Smiltene pastāstīja, ka valstij ir 1,9 miljoni gāzmasku, kas atrodas attiecīgās glabātavās. Tomēr aģentūras LETA aptaujātie civilās aizsardzības dienestu speciālisti atzina, ka gāzmasku resursi ir minimāli, to var nepietikt visiem iedzīvotājiem, turklāt vecajām padomju laika gāzmaskām nedarbojas respiratori. Otras lielākās Latvijas pilsētas Daugavpils domes priekšsēdētāja padomnieks civilās aizsardzības jautājumos Vladislavs Veliks aģentūrai LETA atzina, ka Daugavpils nav gatava aizsargāt savus iedzīvotājus no iespējamiem ķīmiskajiem un bakterioloģiskajiem uzbrukumiem, jo civilās aizsardzības dienesta rīcībā nav nedz plāna, kā rīkoties iespējamā uzbrukuma gadījumā, nedz individuālās aizsardzības līdzekļu. Gāzmaskas, kas bija civilās aizsardzības dienesta rīcībā, jau sen ir izdalītas uzņēmumiem un ir novecojušas. Dobeles rajona padomes pašvaldības autoceļu padomes izpilddirektors, civilās aizsardzības speciālists Andris Mazvērsītis aģentūrai LETA teica, ka lietot Latvijā esošās vēl padomju laiku gāzmaskas "ir tas pats, kas mutei aizlikt priekšā mutautiņu", jo respiratori nedarbojas, turklāt šīs gāzmaskas nav domātas aizsardzībai pret ķīmiskām vai bakterioloģiskām vielām. Lielas nelaimes gadījumā arī nebūtu iespējams operatīvi izdalīt gāzmaskas, jo tās atrodas noliktavā, līdz ar to iedzīvotājus praktiski nav iespējams pasargāt. "Mēs varam rīkoties tikai ārkārtas situācijās mežu ugunsgrēku gadījumā, nekam citam neesam gatavi," atzina Mazvērsītis. Pēc Mazvērsīša teiktā, Dobeles rajonā savulaik esot izstrādāts civilās aizsardzības rīcības plāns, taču sen vairs nedarbojoties pretradiācijas un pretķīmisko vielu patversmes. Pašvaldības pārziņā uz aptuveni 40 000 iedzīvotāju esot aptuveni 27 000 dažāda izmēra gāzmasku, kurām gan nedarbojoties respiratori. VUGD Gulbenes rajona nodaļas civilās aizsardzības speciālists Andris Andžels aģentūrai LETA pastāstīja, ka Gulbenē glabājas valsts materiālās rezerves - gāzmaskas, kas trauksmes gadījumā jāizdala Gulbenes, Ludzas un Rēzeknes rajoniem. Gāzmaskas ir tādā daudzumā, ka pietiek 65% rajonu iedzīvotāju. Ja pašvaldībām ir iespēja, tās var iegādāties papildu gāzmaskas savu iedzīvotāju nodrošināšanai, pauda Andžels. Jelgavas rajona civilās aizsardzības speciālists, Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis un Bauskas rajona padomes vecākais speciālists Jānis Ķēniņš aģentūrai LETA sacīja, ka pašvaldībās ir gāzmaskas, taču to varētu nepietikt visiem iedzīvotājiem. Krūklītis atzina, ka Jelgavas rajonā savulaik bija izstrādāts civilās aizsardzības plāns, taču tas esot novecojis un vairs neesot īstenojams. Patlaban netiekot izstrādāts arī jauns plāns, lai gan speciālisti atzīst, ka tas būtu nepieciešams.
