Pēc viņa domām, tikšanās dalībnieku viedoklis par to, kas ir paveikts un kas vēl veicams, bijis "stipri vien līdzīgs". Visi tikšanās dalībnieki, izņemot kreiso opozīciju, bijuši vienisprātis, ka nedrīkst destabilizēt situāciju valstī. Arī daļa no kreisās opozīcijas saprotot, ka ekonomiskā situācija patlaban valstī ir būtiskākā.

Daudze sacīja, ka sarunas laikā Zatlers neesot izvirzījis konkrētus nosacījumus, taču viņam radies iespaids, ka sarunas dalībnieki bijuši vienisprātis - ekonomiskās grūtības jārisina ar strukturālām reformām.

Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis sacīja, ka prezidents nav devis "konkrēti saprast", kāda būs viņa rīcība, taču pēc sarunas kļuvis skaidrs, ka nepieciešams strādāt ekonomiskās situācijas stabilizēšanai, kā arī lai valsts saņemtu nākamo starptautiskā aizdevuma daļu.

Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis arī norādīja, ka jautājums par Saeimas iespējamo atlaišanu vairs neesot aktuāls un tikšanās laikā spriests par veicamajiem darbiem. Viņam palikusi sajūta, ka arī prezidents saprotot, ka ekonomiskās problēmas ir svarīgākas.

"Šis nav laiks, kad par sevi jādomā, pirmkārt, jādomā, kā iziet no šīs ekonomiskās situācijas," sacīja Kučinskis. Sarunas laikā spriests par īstermiņa būtiskākajiem uzdevumiem - budžeta izdevumu samazināšanu, strukturālām, nevis "kosmētiskām" izmaiņām, un ekonomikas stimulēšanu. "Ļoti svarīgi nepazaudēt ilgtermiņa skatījumu un prioritātes," vērtēja Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.

Tāpat vairs neesot aktuāla ideja par Saeimas pašatlaišanos. Pēc Kučinska teiktā, tā bija aktuāla janvārī, bet risinājums jau esot atrasts, proti, jauna valdība ar lielāku atbalstu parlamentā.

Partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādīja, ka, rosinot tautas nobalsošanu par parlamenta atlaišanu, sāktos priekšvēlēšanu aģitācija un būtu neiespējami risināt ekonomiskos jautājumus.

Pēc Āboltiņas domām, prezidenta dotie uzdevumi ir izpildīti un, ja Zatlers nolems nerosināt procedūru par parlamenta atlaišanu, sabiedrība to sapratīs. Patlaban Valda Dombrovska (JL) valdībai, pēc Āboltiņas teiktā, ir dots uzticības kredīts. Tagad nepieciešams veikt strukturālas izmaiņas, bet atlaist Saeimu nav jēgas, jo nav parlamentārās krīzes, uzskata politiķe.

Savukārt "Saskaņas centra" līderis Nils Ušakovs uzskata, ka pašreizējā koalīcija nebūs rīcībspējīga un, jo ātrāk notiks ārkārtas Saeimas vēlēšanas, jo ātrāk tiks atjaunota uzticība parlamentam un valdībai.

Jau ziņots, ka šodien beidzas Zatlera ultimāta valdībai un Saeimai termiņš, proti, prezidents janvāra vidū bija izvirzījis kopumā sešus uzdevumus, kuru neizpildīšanas gadījumā līdz 31.martam viņš solīja rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šodien plkst.21 Zatlers teiks uzrunu, kas tiks translēta Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.

"Šobrīd mūsu valstī vajadzīga skaidra pozīcija no valdības puses, no Saeimas puses, kur mēs ejam ekonomisko grūtību laikā, lai panāktu pēc iespējas lielāku sabiedrības atbalstu," iepriekš aģentūrai LETA sacīja Zatlers.

Kā ziņots, 14.janvāra paziņojumā Zatlers sacīja, ka Saeimai līdz 31.martam "būtu jāpieņem" grozījumi Satversmē par tautas tiesībām lemt par Saeimas atlaišanu. Tāpat kā neatliekami uzdevumi Saeimai tika minēti grozījumi Vēlēšanu likumā, kā arī ekonomikas attīstības plāna un valsts aizņēmuma līdzekļu izmantošanas plāna uzraudzības padomes izveide. No šiem uzdevumiem patlaban pilnībā vēl nav izpildīta iecere par Satversmes grozījumiem, kuri Saeimā ir pieņemti 2.lasījumā.

Valdībai, ko tolaik vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC), Zatlers uzdeva nākt klajā ar skaidru valsts pārvaldes reorganizācijas plānu un Ministru kabineta reorganizāciju. Tāpat kā neatliekams darbs valdībai tika norādīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja nozīmēšana.

Ministru kabineta reorganizācija un "jaunu seju" ienākšana valdībā, ņemot vērā jaunās Dombrovska valdības apstiprināšanu, ir notikusi. Valsts pārvaldes reorganizācijas plāns tagad ir jāizstrādā Dombrovska vadītajam Ministru kabinetam. Savukārt KNAB vadītāju izvirzīja jau Godmaņa valdība, un, neskatoties uz valdības maiņu, Saeima to apstiprināja.

No 23.marta līdz 27.martam institūta "Norstat" veiktā aptauja liecina, ka 34% Latvijas iedzīvotāju atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu šajā pavasarī par Saeimas atlaišanu un 31% iedzīvotāju vairāk atbalstītu nekā neatbalstītu šādu iespēju.

Vienlaikus aptuveni 95% aptaujāto kā svarīgāko pasākumu pašreizējās sociālekonomiskās krīzes pārvarēšanai Latvijā min ekonomiskās lejupslīdes apturēšanu, bet Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu kā izeju no krīzes norāda salīdzinoši maz - tikai 40% iedzīvotāju.

Laikraksti šodien prognozē, ka pastāv iespēja, ka šovakar tā vietā, lai paziņotu, ka rosina vai nerosina referendumu par Saeimas atlaišanu, Valsts prezidents varētu izvirzīt jaunus uzdevumus, kuri būtu jāizpilda mēneša laikā.