"Nesen pirms darba nolēmu pastaigāties parkā, ko visi pazīst kā Lielos kapus. Pirms tam neesmu tur bijis, tāpēc, būdams ieinteresēts apskatīt vienu no Rīgas vecākajiem parkiem, devos pastaigā. Rīgas vēsturiskajā vietā ieraudzīju mēslus, izdemolētas kapenes un tajās guļošus bomžus..." "Vakara Ziņām" stāsta Aigars Kļaviņš.
Vēsturiskajos kapos apgānītas kapenes un mitinās bomži (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ceļmalā zārku vāki... "Apgānītajās kapenēs joprojām atrodas zārku vāki. Daudzi no tiem mētājas ceļmalā. Visām kapenēm ir izlauztas durvis. Savulaik sabiedrībā ievērojamo cilvēku apbedījuma vietās guļ bomži. Savās jaunajās mājās vienā telpā viņiem ir gan guļamā vieta, gan tualete…" sašutis ir Aigars.
Taču vēl briesmīgāka situācija bijusi Pokrova un Jēkaba kapos, kurus no Lielajiem kapiem atdala Senču iela. "Izskatās, ka tur nekas nav kopts jau gadiem ilgi. Pie kokiem un apbedījuma vietām ir atkritumu kaudzes, nemaz jau nerunājot par krītošajām koku lapām, ko acīmredzot šogad neviens nenovāks. Krusti stāv šķībi, daži no tiem ir izrauti no zemes vai salauzti. Līdzīgi izskatās arī pieminekļi. Apbedījuma vietas ir aizaugušas ar nezālēm. Uz kapeņu sienām ir uzraksti, kurus ticīgs cilvēks pat atkārtot nevarētu. Dažās kapenēs var redzēt ugunsgrēka pēdas," stāstu turpina Aigars. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers "Vakara Ziņām" pauž, ka cilvēki zaudējuši garīgās vērtības, ja spēj šādi rīkoties. "Mūsdienu pasaulē notiek vērtību devalvācija — cilvēki domā tikai par naudu."
Lielās šausmas Lielajos kapos
"Vakara Ziņas" devās aplūkot "Rīgas dārzu un parku" arhitektūras ansambli. Pirmajā acu uzmetienā memoriālais parks šķiet tāds pats kā visi pārējie parki. Tur dzīve rit kā parasti: māmiņas pastaigājas ar saviem mazuļiem, daļu parka celiņu aizņēmuši sportisti, sētnieki novāc rudenīgi nobirušās koku lapas. Taču, ieejot parkā dziļāk, skatienam paveras viss, par ko stāsta Aigars. Lielajos kapos dažas apbedījuma vietas ir uzkoptas, taču kapenes apgānītas. "Redzējām puišus, kas te kaut ko restaurēja. Šāda drausmīga situācija parkā ir jau sen. Pirmās kapenes izdemolēja pirms apmēram četrdesmit gadiem. Mēs jau esam pieraduši pie tādas ainavas. Senie latvieši prata sargāt savu senču piemiņu, bet tagad var redzēt pretējo. Mēs te dzīvojam visu savu mūžu. Kur mums vēl pilsētas centrā pastaigāties ar mazbērniem?" retoriski vaicā divas sievietes, kuras nevēlējas atklāt savus vārdus. "Šeit ir bīstami pastaigāties ne tikai vakara pusē, bet arī dienas laikā, tāpēc vienmēr cenšamies turēties kopā. Memoriālais parks ir dažādu aizdomīgu kompāniju, kā arī cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas pulcēšanās vieta. Jaunieši te dzer, daudzi no viņiem ģērbušies melnā. Izskatās, ka viņi ir sektanti. Šeit var iegādāties degvīnu. Ar tā nelikumīgu tirgošanu nodarbojas ne tikai parkā, bet arī dzīvokļos, kas atrodas blakus mājās. Mums jau apnicis ar to cīnīties, turklāt policija arī nevar palīdzēt. Tiklīdz atmasko vienu vietu, tā uzņēmīgie tirgotāji atrod citu. Gandrīz katru nedēļu te aplaupa kādu cilvēku. Dažreiz jau liekas, ka par to vairs nav vērts stāstīt un sūdzēties," sarunas beigās secina sievietes.
Vieta, kur skolēni smēķē
"Vakara Ziņas" novēroja, ka daudzi jaunieši, lai gan šajā laikā viņiem būtu jāatrodas skolā, tiešām dzerstās Lielo kapu teritorijā. Parka miskastes ir pilnas ar tukšām alkohola pudelēm...
Jēkaba un Pokrova kapi, kas atrodas Senču ielas pretējā pusē, acīmredzot skolēniem ir vieta, kur mierīgi uzpīpēt. Blakus kapiem Mēness ielā atrodas Rīgas Franču licejs. Tās direktora vietnieks Didzis Gaismiņš stāsta, ka skolas administrācija cīnās ar audzēkņiem, dažreiz pat veido savas patruļas un aicina talkā policistus. Uz jautājumu, vai skolas administrācija nebaidās par saviem skolēniem, kuriem ceļš uz un no skolas jāmēro caur kapiem, Gaismiņš atbild, ka audzēkņi tur nestaigā — esot cits ceļš, kā tikt līdz sabiedriskā transporta pieturai.
Caur kapiem tuvāk
Novērojumi gan liecina — dažāda vecuma bērni, arī skolēni no mazākajām klasītēm, nākot no skolas, šķērso kapu teritoriju. Daudzi no viņiem vēl arī labprāt pastaigājas parkā. Situāciju skaidro Rita Jermicāne, kura Pokrova kapos sagaidīja savu bērnu nākam no skolas: "Man nav bail staigāt parkā, bet vakaros es te nepavadītu laiku. Katru dienu sagaidu savu bērnu, jo tā ir drošāk. Protams, var iet pa citu ceļu, lai tiktu otrā pusē, taču tad būtu jāmēro liels un lieks ceļa gabals. Tikai retais izvēlas iet pa apkārtceļu."
"Vakara Ziņas" izvērtēja, ka tiešām dienas laikā situācija nav tik dramatiska, taču ziemā, kā zināms, satumst jau pulksten četros pēcpusdienā. Skola par skolēniem pēc stundām vairs neatbild, vecāki faktiski arī, jo bērni vēl nav pārradušies mājās. Tomēr Franču liceja pārstāvji apgalvo, ka viņiem kapi, kas atrodas blakus skolai un kur, kā izrādās, notiek arī dažādi noziegumi, netraucē... Rīgas Galvenās policijas pārvaldes vecākais inspektors Aigars Bērziņš atklāj, ka pēdējā laikā kapu teritorijā nopietni noziegumi nav konstatēti, taču personīgo mantu zādzības gan notiek.
Kam tie pieder? Sieviete, kas jau divdesmit gadus dzīvo netālu no Pokrova un Jēkaba kapiem, teic, ka šādas nekārtības novēro tikai pēdējā laikā. "Pirms pāris dienām dega kapene. Par atkritumiem pat runāt negribas — ar katru dienu to kļūst arvien vairāk un vairāk. Tos neviens nenovāc. Pagājušajā gadā ziemā vismaz iztīrīja parka galveno celiņu, lai pa to varētu pārvietoties. Šogad pat koku lapas neviens nenovāc," neapmierinātību ar kapos notiekošo pauž sieviete, kas pastaigājās ar suni. "Cilvēki piecūko parku vairāk nekā suņi." "Vakara Ziņas" pamanīja, ka minētās nekārtības ir tikai apbedījuma vietu teritorijā — pie kapličas ir nopļauta zāle un sastādītas puķes.
Izradās, "Rīgas dārziem un parkiem" pieder tikai Lielie kapi, kas arī ir daudzmaz sakopti, pārējā teritorija atstāta pavisam novārtā. ""Rīgas dārzi un parki" atbild tikai par zaļo zonu. Katru dienu darbinieki apkopj memoriālo parku. Apbedījuma vietas nav aģentūras darba kompetencē, tā kārtību uztur tikai Andreja Pumpura un Krišjāņa Barona apbedījuma vietās. Šim nolūkam Rīgas dome katru gadu piešķir līdzekļus," atklāj Vidzemes priekšpilsētas iecirkņa vadītāja Aleksandra Ceriņa. Viņa pauž, ka kapenes pieder vai nu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas nekustamo īpašumu apsaimniekotājam "Pastorāts", vai arī Rīgas pilsētas Kapsētu pārvaldei. "Pastorātā", kā arī Kapsētu pārvaldē sniegtās atbildes ir lakoniskas un striktas: kapi pilnībā pieder "Rīgas dārziem un parkiem". "Šonedēļ tā nav pirmā reize, kad "Rīgas dārzi un parki" atspēlē kapsētas mums. Viņi ir apsaimniekotāji, taču meklē atrunas," teic Kapsētu pārvaldes sekretāre Mudīte Pinkovska. To, kas īsti par minētajām kapsētām atbild, "Vakara Ziņām" noskaidrot tā arī neizdevās. Acīmredzot neviens vai arī īstais to apsaimniekotājs nevēlas atzīties.