Pirms kļuvusi par ministra preses sekretāri, Maija Celmiņa ar Māri Gulbi strādāja Uzņēmumu reģistrā. Savukārt vēl pirms tam viņa darbojusies Liepājas Domes preses dienestā un vēl iepriekš – žurnālistikā. “Mēs esam sastrādājušies, un to varētu nosaukt par komandu. Ļoti svarīgi, lai tad, kad apstiprina valdību un ministrs sāk darbu, viņam palīdz profesionāļi, un arī - lai šie cilvēki ir uzticami. Sākot jaunu darbu, slodze un stress ir diezgan liels, tāpēc ir būtiski, ja tev apkārt ir cilvēki, kas tevi saprot, zina, ko vajag palīdzēt, kur vajag pakritizēt,” skaidro ministra preses sekretāre. Atbildība par paužamo informāciju Runājot par atbildības lomu un ietekmi par publiski paužamo informāciju, Maija uzreiz saka, ka nav jau tā, ka kaut kas tiktu slēpts, vienīgais, jāpieņem lēmumi, ko vajadzētu īpaši akcentēt. “Ir tādi jautājumi, uz kuriem tu atbildēsi, ja zvanīs žurnālisti, un tāda informācija, ar ko nevar lielīties. Piemēram, tās ir kļūdas policistu darbā vai dienesta izmeklēšanas - skumji piemēri, kas joprojām atgadās, tomēr kopumā statistika rāda, ka situācija uzlabojas,” stāsta Maija, uzsverot, ka svarīgi, lai šāda informācija tiktu pausta, citādi rodas iespaids, ka nekas nemainās. “Ir gadījumi, kad aiztur policistus, vai atklāj, ka robežsargi ir pieseguši kontrabandu. Droši vien ilggadējā policijas preses cilvēku prakse ir par to, ka labāk neziņo presei, bet es uzskatu, ka ziņot vajag, lai cilvēki saprastu, ka pašattīrīšanās notiek, ka tie, kas ir negodīgi, tiek pieķerti un sodīti.” Maija atzīst, ka darbs ir sarežģīts, bet vienlaikus norāda, ka tas ir ļoti interesants darbs. Jo vairāk grūtību, jo vairāk nākas radoši domāt par izeju no radušās situācijas. “Man patīk šis darbs, patiešām. Patīk, ka veicas, ja ir tā rezonanse, ka netieši izveidojusi publicitāte, vai ir augsts reitings.” Jautāta, vai to uzskata par savu darba augli, Maija atbild noraidoši: “Reitings parāda tikai īslaicīgu rezultātu. Darba auglis ir tad, kad izdodas šo jauno politiķi pozicionēt un kad ar viņu rēķinās politiskajā arēnā.” Darba dienas kārtība Tipiska iekšlietu ministra preses sekretāra darba diena sākas ap astoņiem rītā, kad Maijai jāiepazīstas ar publikācijām presē. “Ir svarīgi, pirmkārt, saprast, kas ir rakstīts. Ne tikai, kur pieminēts Māris Gulbis, bet kas notiek, kur ir iespējas veidot publicitāti, kur ir obligāti jābūt publiskam viedoklim vai - gluži otrādi - kur ir kritisks raksts, uz kuru noteikti vajadzētu reaģēt,” skaidro preses sekretāre. Tad ar īsu kopsavilkumu tiek iepazīstināts ministrs. Pēc tam dienas kārtībā paredzamas vairākas tikšanās. “Lielāko daļu no ministra darba dienas esmu kopā ar viņu, fiksēju jautājumus, ko būtu svarīgi virzīt tālāk vai kas varētu interesēt presi. Piemēram, pašlaik Saeimā tiek skatīts ceļu satiksmes likumprojekts. It kā nevienam tas neko neizsaka, bet tur tiek skatītas ļoti svarīgas normas, kas būtiski ietekmēs katru autovadītāju. Es neesmu dzirdējusi, ka par to runātu, un mans uzdevums ir to injicēt caur medijiem,” skaidro Maija Celmiņa. Pie darba specifikas noteikti varot minēt arī to, ka nemitīgi nākas izvēlēties prioritātes – kuriem telefona zvaniem atbildēt pirmajiem, kuri var mazliet pagaidīt, kuri vispār var pagaidīt līdz brīvdienām. Tāpat nākas izlemt, kurus iesniegumus izskatīt vispirms un kuras runas gatavot ātrāk. “Ir jāspēj izvēlēties, jo visu nav iespējams izdarīt, tāpēc nešaubīgi jāizvēlas svarīgākais” - tā Maija. Ko ministrs nepiedod? “Ļoti enerģisks, ļoti mērķtiecīgs,” Maija raksturo ministru. “Viņam ir spēja izsist cauri to, par ko viņš ir pārliecināts. Par cilvēciskumu - viņš saprot, piemēram, ja man mājās kas nav kārtībā, ja gaida auklīte, vai nav naudas. Viņš tādas lietas izprot - nav neērti viņam to pateikt. Tas ir cilvēcisks kontakts.” Maija vēl piebilst, ka Mārim Gulbim ir raksturīgi ļoti rūpīgi izvēlēties cilvēkus, kuriem uzticēties; viņš nepiedodot, ja neesi bijis lojāls vai arī izpļāpā lietas, kuras ir lūgts paturēt noslēpumā. No darba uz mājām Atpūta un atslēgšanās no darba Maijai Celmiņai ir vingrošanas nodarbības, jo tad stunda tiek veltīta sev. “Ir tās sarežģītās kombinācijas, kas ātri jāizpilda. Lai neizjuktu soļi, ir jāatslēdzas no darba domām,” stāsta Maija. Turklāt tas ne tikai ļauj atslēgties no stresa, bet dod izturību, kas nepieciešama, pa dienu skrienot darba pienākumos. Savukārt mājās Maija kopā ar saviem bērniem – desmitgadīgo meitu Annu un piecus gadus veco dēlu Tomu – vislabprātāk izklaidējas, braucot ar velosipēdiem. “Laika, ko varam pavadīt kopā, ir diezgan maz, tāpēc mēdzam apvienot lietderīgo ar izklaidi - braucam uz kino un tad visi ejam pie friziera.” Procesa viducī “Man patīk strādāt ar Māri Gulbi, jo darbs ir dinamisks un var padarīt ļoti daudz. Ir sajūta, ka process notiek un tu esi tā viducī.” Tomēr Maija noliedz, ka, esot līdzās svarīgos notikumos, viņa justos kā vēstures lieciniece. Tomēr, kā atzīst Maija: “Ļoti svarīgi apzināties reāli to vietu un laiku, kur esi, un to, kas būs pēc tam un bijis pirms tam. Jāapzinās, ko tu vari atļauties kā vienkāršs cilvēks, kā sabiedrisko attiecību speciālists, un kā tavu teikto vai rīcību var iztulkot, ja tu esi ministrs vai ministra preses sekretārs. Tie ir pavisam citi atbildības principi.”