Pagaidām vēl nav zināma summa, par kādu tiks palielināta ieņēmuma prognoze. Partija "Jaunais laiks" (JL) ierosina par to lemt, kad Finanšu ministrija būs veikusi aprēķinus. Politiķi vienojās, ka savus aprēķinus par ieņēmumu prognozi veiks arī Ekonomikas ministrija. Premjera biedrs Ainars Šlesers (LPP) diskusijā uzsvēra, ka līdz šim prioritātes ir bijušas JL ministrijas - Veselības, Izglītības un Iekšlietu, bet tagad par prioritāti vajadzētu izvirzīt arī bērnu jautājumus. "Ja mēs atbalstām budžetu, kur nav klāt neviena santīma, mēs nevaram strādāt un tad ir jālikvidē partija, jo nebūs, par ko atskaitīties vēlētājiem," sacīja Šlesers. Vicepremjers uzsvēra, ka LPP būs stingra nostāja par bērnu jautājumu kā valdības prioritāti, lai gan bērniem nav balsstiesību. Šlesers pauda neapmierinātību ar komunikāciju starp ministriem un premjeru. "Ja arī turpmāk viss būs premjera un JL rokās, tad problēmas nemazināsies un ne jau tāpēc, ka trūkst naudas, bet gan tāpēc, ka viss ir vienās rokās, mēs jūtamies apdalīti," sacīja Šlesers. Politiķi vienojās, ka turpmāk kopējas tikšanās frakciju pārstāvjiem notiks katru otrdienu un ar budžetu saistītie jautājumi ir jāpārrunā frakcijās, kurām būs jābalso par budžetu, nevis valdībā, kur katrs ministrs aizstāv tikai savu budžetu. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji vēlējās zināt, kādēļ ieņēmumu prognozi nevarētu palielināt tūlīt, jo tad būtu lielāka skaidrība par iespējamo naudas sadalījumu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka nav pieļaujama ieņēmumu samazināšana sociāli jūtīgajām sfērām pirms tautas balsojuma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Politiķis pauda neticību iespējām 50 miljonus latu ietaupīt tikai uz nelietderīgiem tēriņiem, nevis sabiedrībai aktuālās jomās. Arī Latvijas Pirmās partijas politiķi norādīja uz nepieciešamību par ienākumu prognozes palielināšanu lemt politiski. Šlesers teica, ka nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestam dot uzdevumu, par kādu summu palielināt ieņēmumu prognozi. Tam gan iebilda premjera palīgs Dans Titavs, norādot, ka jau šobrīd tiek strādāts pie labākas nodokļu iekasēšanas un tā esot premjera prioritāte. Titavs brīdināja no situācijas, kad pārāk optimistiskas nodokļu prognozes dēļ varētu palielināties budžeta deficīts. Arnolds Laksa (LPP) savukārt norādīja, ka FM ierēdņi vienmēr cenšas ieņēmumu prognozes veidot pēc iespējas pesimistiskākas, tādēļ katras partijas finanšu speciālistiem vajadzētu nākt klajā ar citu redzējumu par valsts ieņēmumiem pēc FM prognožu saņemšanas. Šlesers pauda viedokli, ka bijis principā nepareizi ļaut par budžetu strīdēties valdības ministriem, ņemot vērā, ka katrs no tiem vēlas aizstāvēt savu nozari. Saeimas frakcijai būtu jānosaka prioritāte budžeta jautājumos, kas ministriem būtu jāaizstāv, sprieda premjera biedrs. "Tēvzemiešu" deputāts Guntars Krasts savukārt ierosināja tēriņus ierobežot, nevis valdības ministriem prasot samazināt izdevumus par konkrētu summu, bet gan veicot reorganizāciju ministrijās. Pēc Krasta domām, valdības locekļi "gluži objektīvi nav spējīgi dažu nedēļu laikā izlemt", kuri tēriņi ministrijās ir nepieciešami, kuri nē. Optimizācija būtu iespējama pārdomātas un labi izstrādātas reorganizācijas rezultātā, sprieda Krasts. Diskusijas laikā izskanēja viedoklis, ka FM augusta beigās vai septembra sākumā varētu piedāvāt par 14 līdz 21 miljonu latu lielākus budžeta ieņēmumus. Koalīcijas partijas šodien vēl nepārrunāja priekšlikumu panākt koleģiālākas attiecības starp premjeru, ministriem un Saeimas deputātiem, kā arī ieceri izveidot skaidru lēmumu pieņemšanas kārtību koalīcijā. Kā apstiprināja kāds sarunu dalībnieks, kurš vēlējās palikt anonīms, šādas pārrunas neesot notikušas, jo tikšanos vēroja arī daudzi masu mediju pārstāvji, tāpēc neviens no politiķiem neesot rosinājis šī jautājuma skatīšanu. Jau ziņots, ka vairāki deputāti ir pauduši neapmierinātību, ka premjers Einars Repše neuzklausa ministrus un arī nepiedalās Saeimas frakciju kopsēdēs.