Latvijas Dabas muzejs par 2004.gada dzīvnieku izvēlējies cūkdelfīnu, pastāstīja Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītāja Digna Pilāte. Muzejs cūkdelfīnam piešķīris gada dzīvnieka statusu, jo drīzumā muzeja apmeklētāji varēs apskatīt pagājušā gada rudenī zvejnieku tīklos noķertā dzīvnieka atlējumu.
Latvijas Dabas muzeja gada dzīvnieks - cūkdelfīns
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cūkdelfīna atrašana bija svarīgs notikums visām valstīm ap Baltijas jūru, jo dzīvnieks ir aizsargājams un liels retums. Tā audu paraugi tika nodoti pētīšanai Jūras pētniecības institūtam Polijā - pēc tiem varēs spriest par ūdens piesārņojumu un tā ietekmi uz cūkdelfīniem, stāstīja speciāliste. Cūkdelfīni ir mazākie vaļu kārtas pārstāvji, informēja Latvijas dabas muzeja vecākā zooloģe Una Bērziņa. Bez parastā cūkdelfīna pasaulē sastopamas vēl piecas cūkdelfīnu sugas. Parastais cūkdelfīns sasniedz 1,5 - 1,8 metru garumu. Tā svars sasniedz 50 - 60 kilogramus, retumis 90 kilogramus, dzīves ilgums - 15 līdz 20 gadi. Peldot dzīvnieks var sasniegt ātrumu līdz 20 kilometriem stundā, parasti tas peld ar ātrumu 7 kilometri stundā. Parastais cūkdelfīns ir vienīgā vaļveidīgo suga, ko salīdzinoši nesenā pagātnē varēja uzskatīt par sastopamu visā Latvijas piekrastē. Vēl 19.gadsimtā cūkdelfīnus Baltijas jūrā medījuši tauku ieguvei, sacīja Bērziņa. Parastais cūkdelfīns sastopams ziemeļu puslodes mērenās un aukstās joslas jūrās un okeānos. Ģenētiskās analīzes ļauj domāt par atsevišķas Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijas pastāvēšanu. Pašreiz tiek pieņemts, ka Baltijas jūrā varētu būt no 10 līdz 1000 šo dzīvnieku. Dzīvnieks pārtiek no zivīm un apdzīvo okeānu un jūru seklās piekrastes un līčus. Redzamākais cūkdelfīnu skaita samazināšanās cēlonis ir to bojāeja zvejas rīkos. Tāpat kā visiem zīdītājiem, arī cūkdelfīniem ir nepieciešamība elpot atmosfēras gaisu. Medījot zivis, tas parasti ienirst uz 10 līdz 30 sekundēm, bet ne ilgāk kā uz sešām minūtēm. Tāpēc iekļūšana zvejnieku tīklos ir liktenīga. 19. gadsimtā un vēl 20. gadsimta sākumā cūkdelfīni spēja izvairīties no zvejnieku tīkliem, bet mūsdienu smalkie un stiprie tīkli kļuvuši šā dzīvnieka maņām neuztverami, skaidro speciāliste. Cūkdelfīni veido barības ķēdes pēdējo posmu, tāpēc to organismā ķīmisko vielu koncentrācija ir daudzreiz lielāka. Taču piesārņojuma ietekme uz cūkdelfīniem Baltijas jūrā nav izpētīta to nelielā skaita dēļ.