Tuvojas jauna gripas mutanta pandēmija (6)

Vidēji uz katriem 2000 saslimušajiem viens gadījums ir letāls. Visaugstākie mirstības rādītāji ir bērniem līdz divu gadu vecumam un gados vecākiem cilvēkiem ar hroniskām sirds, plaušu slimībām, kā arī ar cukura diabētu. Mazo izmēru dēļ gripas vīruss var iekļūt visos orgānos. Tas izraisa asinsvadu bojājumus, iznākumā radot asinsizplūdumu un tūsku. Vislielāko problēmu ārstiem (nemaz nerunājot par pašiem pacientiem) rada pēc gripas pārslimošanas iespējamās komplikācijas. Tās var izpausties kā gripas vīrusa pneimonija, gripas encefalīts, gripas miokardīts, gripas enterīts (īpaši bērniem), gripas konjunktivīts u. c. Gripas simptomi Augsta temperatūra (līdz 40 °C), drudzis, vispārējs vājums, nespēks, muskuļu un locītavu sāpes, rīkles kairinājums, sauss, rejošs klepus, iesnas ar šķaudīšanu, sāpes acu ābolos, konjunktivīts. Gripa, kā likums, nogāž cilvēku no kājām pēkšņi, un ar to tā atšķiras, piemēram, no saaukstēšanās. Saslimušais pirmās 5 slimības dienas ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekcijas avots. Vakcinācija Visā pasaulē vakcinācija ir atzīta kā vienīgā efektīvā gripas profilakses metode. Katru gadu Pasaules veselības organizācija izstrādā rekomendācijas jaunās sezonas vakcīnām. Līdz ar to gripas profilakse ar vakcīnas palīdzību ir specifiska metode, kas vērsta pret konkrētās sezonas gripas paveidu. Visas pārējās metodes: ķiploki, medikamenti, homeopātiskie preparāti u.c. ir vispārējā profilakse, kura noteikti ietekmē procesu, bet rezultātu diemžēl negarantē. Vakcinēties ieteicams: - cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem; l cilvēkiem ar hroniskām slimībām (īpaši sirds, plaušu, nieru slimniekiem, cukura diabēta pacientiem); l pirmsskolas vecuma bērniem; l medicīnas un sociāliem darbiniekiem; l apkalpojošās sfēras darbiniekiem; l mācību iestāžu darbiniekiem; l karavīriem, skolēniem, studentiem. Ziemeļu puslodē epidēmijas parasti sākas oktobrī un beidzas martā. Imunitāte pēc vakcīnas iestājas 1-2 nedēļu laikā, līdz ar to par optimālo vakcinēšanās laiku tiek uzskatīts septembris un oktobris. Vakcinācija pēc šā laika nav bīstama, jo ar inaktivēto vakcīnu (kāda ir arī gripas vakcīna) var vakcinēties pat tad, kad cilvēks jau ir inficējies un nav to pamanījis, jo simptomi vēl nav parādījušies. Šajā gadījumā vakcinācija palīdzēs tikt ātrāk "uz kājām". Atkarībā no dažādiem apstākļiem (indivīda imunitātes stāvoklis, stress, alkohols utt.) vakcinējoties 70-90% cilvēku saņem garantiju nesaslimt. Turklāt ārsti allaž atgādina, ka pretgripas vakcīna par 50% samazina saslimšanu ar citām akūtām respiratorām slimībām. Vai tiešām jauna sērga? Pašlaik iepriekšminēto sarakstu draud papildināt jauna kaite - putnu gripa. Ja tā "pārsviedīsies" uz cilvēkiem, tad sekas būšot grūti prognozējamas, tā apgalvo epidemiologi. Putnu gripa, kuru atklāja Itālijā pirms vairāk nekā 100 gadiem un kuru izraisa gripas vīrusa A tipa celmi, šobrīd ir lielākais bieds sabiedrībai visās pasaules malās. Dabiskais putnu gripas avots ir migrējošie ūdensputni - galvenokārt meža pīles. Mājas putnu tiešs vai netiešs kontakts ar savvaļas putniem ir noteikts kā galvenais epidēmijas cēlonis, kā nākamais riska faktors tiek minēti Āzijā populārie putnu tirgi. Putni, kas pārcieš infekciju, izdala vīrusu vismaz 10 dienas, tādējādi zibenīgi aplipinot ārkārtīgi lielu daudzumu sugas brāļu. Ļoti patogēnās putnu gripas epidēmija, kura sākās Korejā 2003. gada decembra vidū un kura patlaban novērojama arī citās Āzijas valstīs, diemžēl uzrāda spēju inficēt arī cilvēkus. Cilvēku inficēšana ar putnu gripas vīrusiem Putnu gripas vīrusi parasti neinficē citas sugas, tikai putnus un cūkas, tomēr aizvien biežāk parādās izņēmumi. Pirmais cilvēka inficēšanās gadījums ar putnu gripu tika reģistrēts Honkongā 1997. gadā. Šī uzliesmojuma izmeklēšanas rezultātā noteikts, ka cilvēku inficēšanās ceļš bija ciešs kontakts ar dzīvajiem inficētajiem mājputniem. Tālāki pētījumi ģenētiskā līmenī pierādīja, ka vīruss bija "pārlēcis" tieši no putniem uz cilvēkiem. Visu Honkongas mājputnu ātra iznīcināšana (aptuveni 1,5 miljoni putnu) trīs dienu laikā samazināja iespēju infekcijai izplatīties tālāk tieši uz cilvēkiem un, iespējams, novērsa pandēmiju. Šis notikums satrauca sabiedrības veselības speciālistus, jo pirmo reizi putnu gripas vīruss tika pārnests tieši uz cilvēkiem. Satraukums atkal pieauga 2003. gada februārī, kad H5N1 putnu gripas uzliesmojums tai pašā Honkongā izraisīja divus saslimšanas gadījumus un vienu nāves gadījumu cilvēkiem vienā ģimenē, kas nesen bija atgriezusies no ceļojuma pa Ķīnas dienvidiem. Jaunākais satraukums, kas pārsviedies nu jau arī uz citiem kontinentiem, sākās šī gada janvārī, kad laboratorijas testi apstiprināja H5N1 putnu gripas vīrusa klātbūtni smagas respiratoras slimības gadījumos cilvēkiem Vjetnamas ziemeļu daļā. *** Statistika Nāvējošās slimības Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas aplēsēm, pasaulē vēl joprojām priekšlaicīgas nāves gadījumus izraisa sešas slimības – plaušu karsonis, tuberkuloze, caurejas slimības, malārija, masalas un HIV/AIDS. - Plaušu karsonis – akūta respiratora slimība, tās upuri 99% gadījumu ir bērni jaunattīstības valstīs. Tomēr arī ASV no plaušu karsoņa ik gadu mirst apmēram 40 tūkstoši cilvēku. - Tuberkuloze – par spīti ārstu prognozēm par tās apkarošanu 70. gados, šī kaite ir atgriezusies, ik gadu aiznesot līdzi 1,5 miljonus dzīvību. Turklāt trešā daļa pasaules iedzīvotāju ir tuberkulozes apslēpto ierosinātāju nēsātāji. - Caurejas slimības – tās ir galvenokārt holera un dizentērija, un katru gadu tās izdzēš 2 miljonus mazgadīgu bērnu dzīvību. - Malārija – tās upuru skaits katru gadu ir tuvu miljonam. Lai gan pret šo kaiti pastāv spēcīgas vakcīnas, ar to tomēr ik gadu inficējas apmēram 270 miljoni cilvēku pasaulē, situācija dažos gados ir tik dramatiska, ka atstāj iespaidu pat uz jaunattīstības valstu ekonomiku. - Masalas – ārkārtīgi lipīgā slimība katru gadu nogalina 900 tūkstošus cilvēku. Tās upuri galvenokārt ir trešās pasaules valstu skolas vecuma bērni. - Ebola vīruss - šī lipīgā slimība mediķiem pazīstama kopš 1976. gada, tā jau paņēmusi ap divus tūkstošus dzīvību, jaunākais spēcīgākais uzliesmojums bija 2003. gadā Ugandā. - HIV/AIDS – 20. gadsimta mēris kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem aiznesis vairāk nekā 20 miljonu cilvēku dzīvību. Tā kā šī slimība pagaidām nav ārstējama, tā izplatās arī augsti attīstītajās pasaules valstīs, līdz ar to uzskatāma par vienu no bīstamākajām. Situāciju sarežģī ilgais inkubācijas periods – no 1 līdz 14 gadiem. *** Raibumi - Gripa iet labumā? Vācu mediķi sabiedrībai par pārsteigumu secinājuši, ka reizumis saslimšana ar gripu nākot par labu. Viņi ir atraduši sasaisti starp noslieci uz onkoloģiju un pārciestām vīrusu infekcijām. Izrādās, ka cilvēki, kuri gadā daudzkārt mokās ar saaukstēšanās simptomiem, ir mazāk pakļauti audzēju rašanās riskam nekā tie, kurus rudens un ziemas epidēmijas neskar. Vācu zinātnieki skaidro – dodoties uzbrukumā organismam, "satrakojies" gripas vīruss pa ceļam iznīcina arī ļaundabīgās šūnas. Zināma loma ir arī īpatnējai imūnsistēmas "uzvedībai", kas raksturīga biežu infekcijas kaišu nomocītajiem, proti, novājinātais organisms kompensē nespēju aizsargāties pret gripu ar pastiprinātu cīņu citā "frontē", apkarojot ļaundabīgo šūnu veidošanos. - Spēlējam kārtis… Savādi, bet neparasti spēcīgu iespaidu uz gripu atstājot bridža spēles – tā apgalvo starptautiska komisija, kura apsekoja kāda populāra Eiropas bridža kluba dalībnieku imunitātes sistēmu. Zinātnieku interesi izraisīja šo cilvēku apbrīnojamā noturība pret vīrusu infekcijām brīžos, kad gripa pļāvusi upurus pa labi un pa kreisi… Izrādījās – bridža spēlmaņu pastāvīgā garīgā slodze mobilizē organisma iekšējos spēkus. Laba gripas profilakse ir arī svešvalodu apguve, matemātikas uzdevumu risināšana un krustvārdu mīklu minēšana. - Zāļu tantiņu padomi Vai nu modes dēļ, vai arī tiešām rēķinoties ar dabas dotām veltēm, eiropiešu ārsti šajā sezonā īpaši iesaka dzert zāļu tējas. Tās palīdzēšot ne sliktāk par tabletēm, ja vien, protams, kurss uzsākts īstā brīdī un ar pareizām devām. Īpašas favorītes statusu mediķu vidū izpelnījusies ehinaceja, mežrozītes un propoliss – tie stiprina imūnsistēmu un veiksmīgi tiek galā ar elpvadu infekcijas izraisošiem mikroorganismiem. Labi palīdz homeopātiski preparāti no kārkliem – tie satur karstumu mazinošas vielas, kuras iedarbojas tikpat labi kā aspirīns. Plūškoks savukārt lieliski sviedrē, ceļmallapu un liepziedu tēja mīkstina un aizsargā elpošanas ceļu gļotādas, bet pret iesnām labi palīdz vecās labās eikalipta, priežu skuju vai piparmētru inhalācijas. *** Speciālista viedoklis - Kāpēc sākas gripas vīrusa mutācijas? - Putnu gripa ir putnu infekcijas slimība, kuru izraisa gripas vīrusa A tipa celmi. Ir zināmi 15 gripas vīrusa apakštipi, kas var inficēt putnus, tādējādi sniedzot plašu iespēju gripas vīrusiem cirkulēt putnu vidū. Pašlaik visus ļoti patogēnas formas uzliesmojumus ir izraisījuši A tipa gripas apakštipa H5 un H7 vīrusi (cilvēku vidū parasti cirkulē H1 un H3 apakštipi). Visi A tipa gripas vīrusi, ieskaitot tos, kuri regulāri izraisa sezonas gripas epidēmijas cilvēkiem, ģenētiski ir labili un labi adaptējas, lai izvairītos no saimniekorganisma aizsardzības. Gripas vīrusiem ir vēl viena sabiedrības veselības speciālistu bažu vērta īpašība: A gripas vīrusi spēj apmainīties ar ģenētisko materiālu un saplūst ar citiem gripas vīrusiem. Šī pārkārtošanās procesa, pazīstama kā antigēnu "pārbīde" ("antigenic shift"), rezultātā rodas jauns vīrusa apakštips, kas atšķiras no abiem "vecāku" vīrusiem. Tā kā iedzīvotājiem nebūs imunitāte pret šo jauno vīrusa apakštipu un neviena esošā vakcīna nevarēs nodrošināt aizsardzību, tad sagaidāms, tas izraisīs pandēmiju ar augstu mirstību. Tik vien vajadzīgs, lai jaunais vīrusa apakštips saturētu gēnus no cilvēku gripas vīrusiem un lai tam būtu spēja pārcelties no cilvēka uz cilvēku. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka labvēlīgi apstākļi, lai rastos antigēnu pārbīdes, ir tad, kad cilvēki dzīvo tuvu mājputniem un cūkām. Tā kā cūkas spēj inficēties gan ar putnu, gan zīdītāju gripas vīrusiem, tās var kalpot kā "kokteiļu šeikeris" cilvēku un putnu gripas vīrusu ģenētiskajai sajaukšanai, izraisot aizvien jauna gripas vīrusa apakštipa rašanos. Nesenie notikumi tomēr ir noteikuši arī otro iespējamo jaunā gripas vīrusa apakštipa rašanās mehānismu. Pieaug pierādījumu skaits tam, ka dažiem no 15 putnu gripas vīrusa apakštipiem, kas cirkulē putnu vidū, paši cilvēki var kalpot kā "sajaucošais trauks". - Kopš pasaule iepazinās ar putnu gripu, dažviet presē parādījās apgalvojumi, ka šī kaite skarot tikai tā dēvētās dzeltenās rases pārstāvjus. Vai tā ir taisnība? - Nē, tā nav taisnība. 2003. gadā putnu gripas uzliesmojuma laikā Nīderlandē reģistrēti 89 pamatiedzīvotāju saslimšanas gadījumi, t.sk. viens nāves gadījums. -Vai Latvijas iedzīvotājiem būtu iemesls justies apdraudētiem? - Latvijas iedzīvotāji pagaidām nav tieši apdraudēti, kamēr nav pierādīts, ka putnu gripa spēj izplatīties no cilvēka uz cilvēku un līdz ar to izsaukt gripas epidēmiju cilvēku vidū. - Lai gan tūrisma sezona vēl aiz kalniem, uz Āzijas valstīm ik pa laikam dodas gan uzņēmēji, gan eksotikas cienītāji. Kādi ir jūsu ieteikumi šiem cilvēkiem? - Pirms doties ceļojumā, laikus (vismaz 2 nedēļas iepriekš) veiciet vakcināciju pret gripu ar šīs sezonas vakcīnu. Ja ceļojumā jādodas nekavējoties un jūs nepaguvāt veikt vakcināciju pret gripu, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu par pretvīrusu līdzekļu lietošanu. Ceļojuma laikā pa Āzijas valstīm izvairieties no kontakta ar mājputniem (piem., dzīvo putnu tirgi, putnu fermas), neiegādājieties eksotiskos putnus un nevediet tos uz Latviju. Atgriežoties Latvijā, sekojiet savam veselības stāvoklim un ja, parādās respiratorie simptomi (klepus, iesnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra), nekavējoties meklējiet palīdzību pie sava ģimenes ārsta! Materiāla sagatavošanā izmantoti Sabiedrības veselības aģentūras dati - www.sva.lv un Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas - www.who.int./csr/resources/en *** Nesen dokumentētie putnu gripas saslimšanas gadījumi cilvēku vidū (1997 - 2004) Laika periods; Apakštips; Valsts; Laboratoriski apstiprināti saslimšanas gadījumi; Laboratoriski apstiprināti nāves gadījumi; Nēsātāji; Transmisija no cilvēka uz cilvēku; Pasākumi. 1997; H5N1; Honkonga; 16; 6; Vistas Pīles Zosis; Jā; 1,5 milj. vistu tika iznīcinātas. 1999; H9N2; Honkonga; 7; 0; Vistas; Apšaubāma; -. 2003; H7N7; Holande Beļģija Vācija; 83; 1; Vistas; Jā; 30 milj. vistu tika iznīcinātas. 2003; H5N1; Honkonga; 2; 1; Nav noskaidrots; Nē; 22 000 vistu tika iznīcinātas. 2003; H9N2; Honkonga; 1; 0; Nav noskaidrots; Nē; -. 2004 (dati līdz 4.02.2004); H5N1; Vjetnama; 10; 8; Vistas; Iespējams (vienas ģimenes klasteris tiek izmeklēts); 2,9 milj. vistu tika iznīcinātas. 2004 (dati līdz 4.02.2004); H5N1; Taizeme; 4; 3; Vistas; Nav pierādījumu; 10,7 milj. vistu tika iznīcinātas.