Jaunieši, kas iepazinušies ar darba tirgus prasībām, ir vairāk motivēti apgūt latviešu valodu – pie šāda secinājuma pētījumā "Mazizglītoto mazākumtautību jauniešu integrācija darba tirgū" nonākusi Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētnieku grupa.
Viens no iemesliem šā pētījuma veikšanai bija tas, ka pret izglītības reformu visaktīvāk protestēja tieši mazizglītotie jaunieši. Pētot šās grupas iesaistīšanos darba tirgū, aptaujāti 500 mazākumtautību jaunieši vecumā no 15 līdz 35 gadiem – bezdarbnieki, kas reģistrējušies un meklē darbu, kā arī vakarskolēni un pusaudži, kuri skolu apmeklē neregulāri. Pētījums veikts Latvijas lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā.
Mazizglītoto mazākumtautību jauniešu – vakarskolēnu un bezdarbnieku – latviešu valodas zināšanas galvenokārt ir zemākajā (44 procenti) vai vidējā pakāpē (41 procenti). Tas kavē atrast darbu. Salīdzinoši labākas latviešu valodas zināšanas ir jauniešiem no 15 līdz 25 gadu vecumam. Sliktākas valsts valodas zināšanas ir jauniešu grupai no 25 līdz 35 gadiem.
Interesanti, ka tieši vakarskolu jauniešu vidū ir lielāks atbalsts izglītības reformai nekā vidusskolās ar krievu mācību valodu. Vakarskolās kopumā 74 procenti jauniešu neatbalsta izglītības reformu, bet vidusskolās ar krievu mācību valodu – 85 procenti skolēnu. Turklāt arī tie vakarskolu jaunieši, kas reformu neatbalsta, par to izteikušies mazāk kritiski. Droši vien tāpēc, ka paguvuši iepazīties ar darba tirgus prasībām...
Taču arī vairāk nekā puse no vakarskolēniem atzinuši, ka viņiem bijušas grūtības apgūt mācību vielu latviešu valodā, jo sevišķi ķīmijā, matemātikā, fizikā un vēsturē. Grūtības izglītības reformas dēļ neesot izjutuši 44 procenti vakarskolēnu.
Izvēloties darbiniekus, darba devēji par būtiskākajiem kritērijiem uzskata jaunā darbinieka izglītību, pieredzi un, jo sevišķi amatos, kur paredzēts darbs ar cilvēkiem, arī valsts valodas zināšanas.
Pat ņemot vērā darbaroku trūkumu valstī, darba devēji mazizglītotos jauniešus kritizē par vāji izkoptajām prasmēm, gribasspēka trūkumu. Darba devēji atzinuši, ka nav būtisku atšķirību starp latviešiem un cittautiešiem, salīdzinot viņu zināšanas un darba motivāciju, kā arī panākumus darbā.
Diemžēl katrs otrais jaunietis, kas Latvijā ir bez darba, atzinis, ka esot gatavs darba meklējumos doties uz Eiropu, lai tādējādi uzlabotu savus dzīves apstākļus. Vakarskolēnu vidū vēlmi aizbraukt no Latvijas izteikuši vairāk nekā puse aptaujāto.
Mazizglītotie jaunieši, kas darba tirgū spēj veikt vienīgi zemas kvalifikācijas darbu, esot tā grupa, kas visbiežāk pamet Latviju, secinājuši pētnieki. Jo šos jauniešus dzimtenē nesaista labi atalgots un interesants darbs, bet ārzemēs par līdzvērtīgu darbu viņi saņem daudzkārt lielāku atalgojumu.
Taču šo jauniešu aizplūšana no Latvijas vēl jo vairāk palielina pieprasījumu pēc jauniešu darba rokām Latvijā, atzinuši aptaujātie darba devēji.
Bet atklājusies viena ārkārtīgi nepatīkama tendence, kas skar visus Latvijas jauniešus neatkarīgi no tautības. Proti, arvien vairāk jauniešu tiek atskaitīti no skolas un neiegūst pamata un vidējo izglītību. Visvairāk jauniešu no skolām atskaita no 6. līdz 10. klasei, tas ir, 12 līdz 16 gadu vecumā vai vecākus. 2003./2004. mācību gadā no skolas atskaitīti 10 242 skolēni.
