Taču Latvijā vēl ir vietas, kur šo pulsu var sajust labāk nekā citur. Viena no tām ir Dvietes paliene, kur Daugavas pali drīzāk ir Dieva svētība, nevis stihiska nelaime. Klāt ir atkal pavasaris – dabas atmodas un palu laiks. Kā ik pavasari, arī šogad izskan dažādas prognozes par Daugavas palu iespējamo laiku, vietu, līmeni un gaidāmajiem postījumiem. Visbiežāk kā šāda posta piemērs tiek minēts Jēkabpils rajona Dunavas pagasts, kur ik pavasari applūst zemākās vietas Daugavas tuvumā un vairāki desmiti māju tiek atgriezti no pārējās pasaules. Tai pašā laikā tikai retais zina, ka nedaudz augšpus Dunavas Daugavas palienē ir vieta, kur pali drīzāk ir Dieva svētība, nevis posts. Kas tā ir par vietu un kāpēc Daugavas pali tur tiek gaidīti kā regulāri sirdspuksti veselā organismā? Ņemsim rokās Latvijas ģeogrāfijas atlantu vai, vēl labāk, airus un sekosim Daugavai palu laikā tās tecējumā lejpus Daugavpils. Tad jau arī redzēsim, kas, kur un kāpēc... Kad Daugava savā tecējumā ir šķērsojusi Baltijas grēdu, kreisajā krastā atstājot Augšzemes augstieni, bet labajā – Latgales augstieni, pie Daugavpils tā nemanot ieplūst Austrumlatvijas zemienē. Šeit Daugavas tecējums kļūst lēnāks, krasti zemāki, bet ieleja paplašinās līdz pat apvārsnim. Seklajā upes gultnē lejpus Līksnas atrodas vairāki smilšaini sēkļi un salas, kur pavasaros bieži rodas lieli ledus sastrēgumi. Tie šeit var saglabāties vairākas dienas, nosprostojot palu ūdeņu tālāko ceļu uz jūru. Aiz augstajiem ledus krāvumiem sniega kušanas ūdeņi krājas un krājas, līdz piepilda seklo gultni un plūst pāri malām, appludinot zemākās vietas abos Daugavas krastos. Nekur citur Latvijā Daugavas palu ūdeņi neaizplūst tik tālu prom no gultnes kā šajā vietā. Iespējams, ka arī nekur citur Latvijā Daugavas un cilvēka attiecības nav tik senas un daudzveidīgas kā šeit. Ja mēs savā ceļojumā pa Daugavu nonāktu pie Dvietes ietekas, tad nokļūtu pašā Daugavas vidusteces palienes sirdī. Šeit, Daugavas kreisajā krastā, atrodas ornitologiem un botāniķiem pazīstamā Dvietes paliene - potenciālā Natura–2000 vieta. Šeit atrodas arī arheologiem labi zināmā Dvietes apmetne – viena no senākajām akmens laikmeta apmetnēm Latvijā. Ir vērts piestāt malā, lai pamatīgāk iepazītu šo vietu, kur Daugavas pali un mūsu senču vēsture ir nedalāmi saistīti jēdzieni. Potenciālā Natura-2000 vieta Dvietes paliene ir meklējama Augšzemē (Sēlijā), uz robežas starp Augšzemes augstieni un Austrumlatvijas zemieni, Bebrenes, Dvietes, Pilskalnes un Rubenes pagastā. Tās platība ir aptuveni 50 km2, no kuriem vairāk nekā 12 km2 aizņem palieņu pļavas. Tā ir daļa no Daugavas kreisā krasta palienes, kura atrodas Dvietes senlejā – seklā ielejveida pazeminājumā, kas radies leduslaikmeta beigu posmā dažādu ģeoloģisko procesu darbības rezultātā. Mūsdienās tā ir Daugavas palu ūdeņu uzkrāšanās vieta – dabisks drošības vārsts, kas pavasarī pasargā Jēkabpili, Līvānus, Dunavu un citas apdzīvotās vietas Daugavas krastos no vēl lielākiem postījumiem. Tieši šeit, Dvietes palienes rajonā, Daugavai ir visplašākā paliene visā tās tecējumā. Nonākot līdz Dvietes ietekai, Daugavas palu vilnis izlīdzinās un nedaudz noplok, jo palu ūdeņiem ir iespēja brīvi plūst pa plašo, lēzeno Dvietes senleju uz augšu un pamazām uzkrāties tajā kā milzīgā vannā. Sevišķi lielos palos, kādi šeit tika novēroti 1931., 1951. un 1956. gadā, Daugavas palu ūdeņi ir appludinājuši Dvietes senleju vairāk nekā divdesmit kilometru garumā! Ūdeņiem bagātos pavasaros palu perioda ilgums Dvietes senlejā var sasniegt pat trīs mēnešus. Līdz ar to palu līmenis Daugavā lejpus Dvietes ietekas parasti ir nedaudz zemāks nekā augšpus tās. Arī augstākie palu līmeņi lejpus Dvietes ietekas parasti tiek novēroti dažas dienas vēlāk nekā pie Līksnas vai Daugavpils. Tāpēc vēl jo dīvaināks šķiet 20. gadsimta 80. gados institūtā “Meliorprojekts” izstrādātais Dvietes palienes meliorācijas plāns, saskaņā ar kuru Dvietes palienē bija paredzēts uzbūvēt vairākus polderus ar sūkņu stacijām Daugavas palu ūdeņu sekmīgākai novadīšanai un uzbērt aizsargdambjus gar Dvieti, Ilūksti un Daugavu vairāk nekā septiņdesmit kilometru garumā. Vai projekta autori skaidri apzinājās, ar ko draud šāda Dvietes palienes “atgriešana” no Daugavas? Kā zināms, šis apšaubāmais projekts bija cieši saistīts ar 20. gadsimta 70. gados ieplānoto Daugavpils un Jēkabpils HESu celtniecību. Dvietes palienes meliorācija bija izraudzīta par Daugavpils HES kompensācijas projektu. Savukārt Jēkabpils HES celtniecības gadījumā šis projekts kļūtu bezjēdzīgs, jo Dvietes paliene tiktu pilnībā appludināta, bet Dvietes ietekas rajonā vajadzētu uzstādīt ļoti spēcīgas sūkņu stacijas Dvietes un Ilūkstes ūdeņu pārsūknēšanai uz Daugavu palu laikā! Šā absurdā projekta realizācija tika sākta 80. gadu otrajā pusē, kad pie Dvietes ciema iesāka rakt kanālu un veidot aizsargdambi, taču pēc Daugavpils HES būvniecības apturēšanas arī šie bezjēdzīgie darbi tika pārtraukti. Un labi, ka tā, jo citādāk būtu iznīcināts daudz kas vērtīgs un pat unikāls, ar ko vietējie iedzīvotāji šobrīd var pamatoti lepoties. Dvietes palienē atrodas divi Latvijā lielākie Daugavas palieņu ezeri: Skuķu jeb Grīvas ezers un Dvietes ezers. Tā kā abi ezeri palu laikā applūst, tiem ir raksturīgas neparasti lielas ūdens līmeņa svārstības - vidēji 4 līdz 5 metri gadā! Bez tam Daugavas pali nosaka ne vien šo ezeru ūdens līmeni, bet arī ūdens sastāvu jo palu laikā notiek ezeru un Daugavas ūdeņu sajaukšanās. Palu ietekmei ir pakļauta arī šo ezeru fitoplanktona sezonālā attīstība, kura ļoti atšķiras no attīstības parastos ezeros. Pagājušā gadsimta 30. gados, sākot Dvietes meliorāciju, abi ezeri tika daļēji nosusināti. Tāpēc tie ātri aizauga ar ūdensaugiem un šobrīd atrodas savas evolūcijas noslēguma stadijā. Gandrīz visa Dvietes ezera agrākā gultne jau ir pārvērtusies par plašu mitrāju, kurā dominē meldru audzes. Savukārt Skuķu ezerā vasarā aug galvenokārt niedres un grīšļi, bet atsevišķās seklās lāmās vēl ir nedaudz brīva ūdens. Ūdensdzīvniekiem tās kalpo kā pēdējais patvērums pēc tam, kad visi Daugavas palu ūdeņi no ezeru ieplakām ir aizplūduši. Atliek vien pacietīgi gaidīt nākamos palus... Dvietes palienē atrodas arī plašākie Daugavas palieņu pļavu masīvi ar dabisku augsnes auglības atjaunošanos palu laikā. Palieņu pļavas ir izplatītas visā Dvietes palienes teritorijā zemās, regulāri applūstošās vietās. Tās ir veidojušās ilgas cilvēka darbības rezultātā un pastāv, pateicoties regulārai pļaušanai un noganīšanai. Dvietes palienes pļavām ir raksturīga liela augu sugu daudzveidība. 2003. gada vasarā šeit ir atklāti vairāk nekā divi simti augstāko augu sugu, no kurām vairākas ir īpaši aizsargājamas, piemēram, jumstiņu gladiola, Sibīrijas skalbe, Baltijas dzegužpirkstīte, mānīgā knīdija un vēl dažas citas. Kopš 20. gadsimta vidus ir ievērojami mainījusies Dvietes palieņu pļavu izmantošana. Regulāro Daugavas palu dēļ Dvietes paliene agrāk tika izmantota galvenokārt siena pļaušanai un mājlopu ganīšanai. Mūsdienās liela daļa palienes pļavu vairs netiek pļauta un pakāpeniski aizaug ar krūmiem. Citur palieņu pļavas ir apartas un pārvērstas par tīrumiem. Līdz ar kolektīvo saimniecību sabrukumu 90. gadu sākumā arī šīs platības vairs netiek tik intensīvi izmantotas un ir pārvērtušās par vecainēm, kurās dominē dažādas nezāļu sugas. Dvietes paliene pieder arī pie putniem starptautiski nozīmīgajām vietām. Pavasarī šeit pulcējas tūkstošiem sējas un baltpieres zosu, simtiem meža pīļu, desmitiem paugurknābja gulbju un dzērvju un daudz citu gājputnu. Savukārt vasarā Dvietes palienē ligzdo vairāki desmiti griežu un melno zīriņu pāru, kā arī baltie un melnie stārķi, ķikuti un citas retas un aizsargājamas gājputnu sugas. Bez tam šeit ir novēroti tādi putni kā ziemeļu gulbis, prīkšķe, cekuldūkuris, pļavu lija, mazais ērglis, jūras krauklis, zivju gārnis, lielais dumpis, gugatnis, pļavas tilbīte, mazais ķīris, kajaks, purva pūce, kuitala, melnā puskuitala, mērkaziņa un citas sugas. Dvietes paliene ir arī nārstojošo Daugavas zivju zemūdens ganības pavasara palu laikā un slazds vasaras sausumā. Vasarā te parasti ir atrodamas līdakas, asari, raudas, karpas, līņi, vēdzeles un vēl dažas citas sugas. Pirms dažiem gadiem Dvietē pie iztekas no Skuķu ezera tika noķerts arī sams, kurš, visticamāk, te bija iemaldījies palu laikā no Daugavas. Zvejošanas un medību tradīcijas Dvietes palienē vispār ir ļoti senas un to aizsākumi ir meklējami jau akmens laikmetā, par ko liecina dažādi medību un zvejas rīki (bultas, šķēpi, harpūnas, tīklu gremdes), kas atrasti abu ezeru un Dvietes vecupju krastos. Varbūt tāpēc šī ir vieta ar senu apdzīvotības vēsturi: ar vairākām akmens laikmeta zvejnieku un mednieku apmetnēm; ar bronzas un dzelzs laikmeta pilskalniem; ar viduslaiku zemnieku viensētām, ‘solām’, muižām un baznīcām. Kā liecina arheologu atradumi, pirmie iedzīvotāji šeit ir ienākuši jau leduslaikmeta beigu posmā, vēlajā paleolītā. Tās ir bijušas zvejnieku-mednieku ciltis, kuru apmetnes ir atradušās galvenokārt upju un ezeru krastos. Par to liecina no ziemeļbrieža raga darināta harpūna, kas 20. gadsimta 30. gados tika atrasta pie Dvietes iztekas no Dvietes ezera. Pēdējā laikā šeit ir atklāti vairāki jauni arheoloģiskie pieminekļi, kuri norāda uz Dvietes senlejas apdzīvotības izmaiņu cēloņiem. Šajā ziņā nozīmīgs ir atklājums, ka arheoloģisko pieminekļu izvietojums Dvietes senlejas ir cieši saistīts ar Daugavas palu līmeņiem. Dvietes senlejas zemākajā, regulāri applūstošajā daļā – Dvietes palienē ir izvietotas visas šeit zināmās akmens laikmeta apmetnes. Savukārt augstāk - Dvietes senlejas krastu pauguros atrodas lielākā daļa šeit atklāto vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģijas pieminekļu. 2002. gada pavasarī Dvietes senlejā pie Skuķu ezera tika atklātas divas agrāk nezināmas vidējā un vēlā neolīta apmetnes. Šo apmetņu atklāšana bija nozīmīgs pavērsiens Dvietes senlejas izpētē, jo abu apmetņu kultūrslānis ir labi saglabājies. Iemesls tam, acīmredzot, ir abu apmetņu īpašais novietojums. Tās abas atrodas palieņu pļavās, kuras Daugavas palos parasti applūst. Droši vien tāpēc šīs vietas ir izmantotas vienīgi pļaušanai un ganīšanai un nekad nav uzartas. Šāds akmens laikmeta apmetņu novietojums Dvietes palienē ir arī interesanta mīkla: ja tās tika apdzīvotas pastāvīgi, tad jāsecina, ka vidējā un vēlajā neolītā Daugavai vispār nebija tādu palu kā mūsdienās! Tad jau šķietami nemainīgais Daugavas “pulss” laika gaitā var stipri mainīties. Iespējams, ka vislielākā nozīme tajā ir klimata izmaiņām. Ir zināms, ka vidējā un vēlajā neolītā jeb tā saucamajā subboreālajā periodā (pirms aptuveni 5300-3500 gadiem) klimats Latvijā bija siltāks un sausāks nekā tagad. Līdz ar to Daugavai tai laikā varēja arī nebūt tik lielu ūdens līmeņa svārstību un Dvietes senleja neapplūda tā kā tagad. Lai to noskaidrotu, vēl jāveic plaši ģeoloģiski un arheoloģiski pētījumi gan pašā Dvietes senlejā, gan Daugavas krastos. Tomēr šķiet, ka aktuālāki šobrīd varētu būt ekoloģiskie pētījumi, jo Dvietes palienes dabas vērtības nopietni apdraud Baltkrievijas valdības plāni līdz 2016. gadam uzcelt četras jaunas hidroelektrostacijas Daugavas augštecē, kā arī idiotiskais projekts pārvērst Daugavu par kuģojamu ceļu no Baltijas jūras uz Melno jūru, kurā ir iesaistīta arī Latvija. Kā rāda iepriekšējā bēdīgā pieredze, tas var izraisīt neprognozējamas ūdens līmeņa svārstības visā Daugavas tecējumā un negatīvi ietekmēt palieņu pļavu auglību, biotopus, aizsargājamo augu atradnes, palienē ligzdojošos putnus, zivju nārsta vietas utt. Līdz ar to vērienīgi iecerētais “ceļš no varjagiem uz grieķiem” un “ekoloģiski tīras” elektroenerģijas ražošana jaunuzceltajos HESos var novest pie Daugavas vidusteces un augšteces palieņu ekosistēmu daļējas vai pilnīgas iznīcināšanas. Daugavas lejtecē hidroinženieri savu darbu jau ir paveikuši. Starp Pļaviņām un Rīgu Daugava kā Upe vairs nepastāv. Vai tad, kad pienāks Daugavas vidusteces un augšteces kārta, Eiropas Savienības un mūsu pašu vides aizsardzības speciālisti būs tikpat nelokāmi kā visi tie “zaļi domājošie” cilvēki, kuri savulaik spēja apturēt grandiozo Daugavpils HES projektu? Vai Daugavas pulss Dvietes palienē vēl ilgi būs tikpat ritmisks kā līdz šim? Dāvis Gruberts, M. vid. zin., Daugavpils universitātes Ģeogrāfijas katedra