Aizvadītās nedēļas nogalē notika Tautsaimniecības attīstības padomes sēde, kurā lēma par iespējamajiem pasākumiem inflācijas ierobežošanai, kas februārī sasniedza augstu līmeni – 4,3%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Tomēr nekāds lēmums netika pieņemts – tika nolemts izpētīt situāciju. Tā vietā, lai domātu kā aizsargāt iedzīvotājus no cenu kāpuma, ekonomikas ministrs Juris Lujāns, tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs u.c. pauda sašutumu par uzņēmēju rīcību, kuri, izmantojot iedzīvotāju bailes par situāciju pēc 1. maija, mākslīgi paceļ cenas. Viņi aicina cilvēkus necelt ažiotāžu un neskriet uz veikaliem pirkt sāli, rīsus un citas preces. Autobraucējiem jāsavelk jostas Pirmo un jūtamāko triecienu izjutīs autobraucēji, jo atbilstoši ES prasībām divkāršosies akcīzes nodoklis benzīnam, bet vairākas reizes celsies dīzeļdegvielai. Prognozējamā cena pēc 1. maija ir 43 – 44 santīmi par litru 95.benzīna un 41 – 42 santīmi par litru dīzeļdegvielas tagadējo 35 santīmu un 30 santīmu vietā. Jāatgādina, ka degvielas cenas šā gada pirmajos trijos mēnešos jau tā stipri kāpušas. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Uldis Sakne teic, ka Latvijas iedzīvotājiem nav ko cerēt arī uz kaut kādu "ieskriešanās periodu", jo uzņēmējiem jaunās ES nodokļu likmes būs jāsamaksā arī par jau esošajiem uzkrājumiem. Ķēdes reakcija Degvielas cenu kāpums automātiski sadārdzinās arī visas citas preces, jo, piemēram, izceptu smalkmaizīti nepieciešams aizvest līdz veikalam, lai to pārdotu. V. Kulbergs gan mierina, ka transportēšanas izdevumi veido tikai procentu daļas no preces cenas, bet tirgotāji to novērtē kā vairākus procentus. Pareizā atbilde, visticamāk, meklējama kaut kur pa vidu. Bet jebkurā gadījumā kaut kā šis pieaugums būs jākompensē. Tas nozīmē, ka maizes kukulītis vai piena paciņa vismaz par santīmu maksās dārgāk, jo mazāk no pircēja vienkārši nevar paņemt. Bet, ja runā par desas kilogramu, tie varētu būt pat vairāki desmiti santīmu. Vistiešāk degvielas cenas ietekmēs sabiedrisko transportu, taču par to pagaidām īstas skaidrības nav. Samērā ticami izklausās Rīgas domes amatpersonu solījumi šogad nepaaugstināt biļešu cenas autobusos, trolejbusos un tramvajos. Uzņēmuma "Rīgas satiksme" vadība vairākkārt lepni paziņojusi, ka degvielas cenu kāpums jau iepriekš ticis budžetā saplānots. Citādi ir ar maršruta taksometriem, kam, visticamāk, nāksies paaugstināt tarifus, jo viņus kā privātuzņēmējus no nodokļu maksātāju naudas neviens nesponsorē. Nogaidošu pozīciju ieņēmuši dzelzceļnieki, kuri apgalvo, ka paši var uzturēt biļešu cenas līdzšinējā līmenī, taču skatīsies, kas notiek ar autobusu satiksmi. Ja autobusi par braukšanu prasīs dārgāk, līdzīgi plāno rīkoties arī "Latvijas dzelzceļš". ES muitas tarifi Ievērojamu sadārdzinājumu radīs ES muitas tarifu ieviešana, importējot preces no valstīm, kas ir ārpus savienības, piemēram, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Japānas, Ķīnas, ASV. Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka rūpniecības precēm, ko ieved no šīm valstīm, būs vērojams neliels sadārdzinājums: 0,6% - 3%. Tomēr šos aprēķinus var apšaubīt, jo daudzām precēm muitas tarifi pieaugs stipri vairāk. Piemēram, tradicionāli lētajiem no Ķīnas ievestajiem apģērbiem un apaviem par 10%, tamlīdzīgām precēm no Krievijas par 9,7%. Tomēr speciālisti uzsver, ka lielāku iespaidu uz importu atstās kvalitātes ierobežojumi – šajās valstīs ražotā degviela, mašīnas u.c. preces neatbilst ES augstajām prasībām. Tādējādi daudzas ierastās sadzīves mantas Latvijā vispār nedrīkstēs ievest un nāksies vien samierināties ar Eiropā izgatavotajām, kas ir ievērojami dārgākas. Līdzīga ir situācija ar lauksaimniecības precēm – daudzām lietām, kas līdz šim Latvijā ievestas, vispār nemaksājot muitu, tiks piemēroti lieli nodokļi. ES tarifi paredz pamatīgu muitu, piemēram, rīsiem – aptuveni 17,5 santīmus par kilogramu neslīpētajiem un 27,6 santīmus par smalkāk apstrādātajiem. Zemkopības ministrijas Kopējās lauksaimniecības politikas departamenta direktore Rigonda Lerhe gan RB atzīst, ka rīsus ES nedaudz, bet tomēr ražo. Viņa teic, ka augstās ievedmuitas galvenokārt noteiktas, lai aizsargātu savienības ražotājus tādām "jūtīgām" precēm kā graudi, augļi un dārzeņi. *** Muitas tarifu salīdzinājums Latvijā ievedamajām precēm Pašlaik; ES sastāvā Krāsas un lakas 0 6,5% Parfimērija 3% 6,5% Ziepes 3% 0 Sērkociņi 20% 6,5% Lapsu, trušu, zaķu ādas 15% 0 Brezents, teltis u.c. tūrisma piederumi 3% 12,2% Ūdensnecaurlaidīgi apavi 3% 17% Apavi ar ādas virsu 3% 8% Ķieģeļi, stikls 15% 2% Stikla trauki 15% 11% Televizori, mūzikas centri u.tml. 0 14% Vieglās automašīnas 0 10% Divriteņi 0 15% Tanki, jahtas, lokomotīves, vagoni 15% 1,7% Kaujas ieroči, raķešu palaišanas iekārtas 15% 0 Dateles 0 7,7% Ananasi 0 5,8% Arbūzi 0 5,8% Grauzdēta kafija 0 7,5% Negrauzdēta kafija 0 0 Vairums tējas veidu 0 0 Cigaretes 25% 57,6% Svaigi banāni 0 680 eiro/t jeb 45 sant./kg