Gandrīz astoņas reizes augstāka saslimstība ar tuberkulozi nekā līdzšinējās 15 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ievērojami augstāka mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, audzējiem, infekcijas slimībām, nepietiekama vakcinācija pret difteriju - tie ir tikai daži no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izdevumā "10 lietas, kas jāzina par veselību 10 jaunajās ES dalībvalstīs" uzskaitītajiem faktiem, kas Latviju parāda kā vienu no "slimākajām" zemēm ES, šodien ziņo laikraksts "Diena".
PVO uzsver - ne tikai ES, bet arī jauno dalībvalstu vidū Latvija veselības aprūpei tērē vismazāk valsts līdzekļu. Izdevumā dati par demogrāfiju, saslimstību, tēriņiem veselības aprūpei un sistēmas reformām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un pārējās jaunajās ES dalībvalstīs salīdzināti ar situāciju 15 vecajās ES valstīs (ES-15). Līdzīgi kā citos pētījumos, arī PVO izdevumā Latvija izceļas ar skumju statistiku - zemu dzimstību, īsāko cilvēka mūža ilgumu, augstāku saslimstību. Tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, Latvijā uztraucoša ir HIV un AIDS izplatība - 2002.gadā reģistrēti 23 jauni inficēšanās gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt ES-15 reģistrēti tikai četri gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Dramatiska ir HIV un AIDS izplatība narkomānu vidū, minēts izdevumā. Latvijā ir arī augstāka mirstība no smēķēšanas izraisītām kaitēm, bet no alkohola lietošanas sekām Latvijā mirst trīsreiz biežāk nekā līdzšinējās ES dalībvalstīs. Pēc PVO datiem, 2001.gadā Latvijā katrs pieaugušais patērējis vidēji 7,7 litrus spirta, kas ir mazāk nekā 9,2 litri ES-15, tomēr faktiski alkohola patēriņš Latvijā sasniedzot 14,2 litrus uz pieaugušo. Salīdzinājumā ar ES-15 Latvijā cilvēki mazāk slimo un mirst no elpceļu slimībām. Zemāka ir zīdaiņu mirstība - Latvijā 0,3 nāves gadījumi uz 1000 dzīvi dzimušajiem, vecajā Eiropā - vidēji 4,7 uz 1000. Latvijā pēdējos četros gados privāti praktizējošo ārstu skaits trīskāršojies, tomēr tikai 6% ārstniecības iestāžu nav valsts vai pašvaldību institūcijas. Aptiekas turpretī visas ir privāto apsaimniekotāju rokās. Valstī ir salīdzinoši maz ārstu un medicīnas māsu, tādēļ ir svarīgi panākt personāla saglabāšanu, uzsver PVO. Turpinoties slimnīcu reformai, ārstniecības iestāžu skaits mazinājies, tomēr PVO joprojām to vērtē kā pārāk lielu, raksta "Diena".
