Kā sacījusi kādas skolas mācību pārzine - ko tad lai vecākiem saka, ja pašiem nav īstas skaidrības. Tikai maijā apstiprinātas priekšmetu programmas, šajās dienās tās publicētas internetā, skolotājiem kursi vēl tikai plānoti. Apliecinot informācijas vakuumu, kādā no Rīgas nomales skolām "Diena" pat saņēmusi atbildi: "Nē, mums nav paredzēta ētika un kristīgā mācība." Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) lūdzis Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) palīdzēt vēl vasaras brīvlaikā nogādāt līdz skolām un vecākiem informāciju par pārmaiņām, ministra birojs piektdien gatavojas izstrādāt rīcības plānu. Telefonsarunas ar skolu vadītājiem un viņu vietniekiem atklājušas, ka skaidrība par to, kas notiks septembrī, izglītības iestādēs ir tikai lielos vilcienos. Administrācija lielākoties rēķinās, ka katra 1.klase būs jādala divās daļās: lielākā, kas apgūs ētiku, mazākā - kristīgo mācību. "Konkrētas grupas tiks veidotas droši vien pirmajā, otrajā septembrī, kad vecāki uzrakstīs iesniegumu," laikrakstam sacījusi Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas lietvede Ingrīda Salna. Par mācību priekšmetu saturu, pedagogu izglītību, stundu plānu un skolotāja slodzi, no kā atkarīga darba samaksa, informācijas ir ievērojami mazāk. "Kā tā var būt, ka skolotājs ies pie bērniem tikai ar informāciju, kuru būs tagad kaut kādos kursos ieguvis?" neizpratnē ir Krāslavas rajona Robežnieku pamatskolas direktors Pjotrs Boločko. Viņa skolotāji pašreiz ir atvaļinājumā, no jūlija vidus lūkošot internetā atrast jaunos satura pamatdokumentus jeb standartus. No Jēkabpils 2.vidusskolas 49 pirmklasniekiem kristīgo mācību pagaidām izvēlējušies pieci. "Tāpēc, ka nav informācijas! Cik varēju - pastāstīju," laikrakstam teikusi Jēkabpils 2.vidusskolas direktora vietniece Gaļina Zariņa. Vairākas problēmas atklājušās sarunās ar mazākumtautību skolu pārstāvjiem un skolēnu skaita ziņā mazajām izglītības iestādēm. "Kristīgās mācības nebūs. Ap 30 bērnu - visi mācīsies ētiku," sacījusi krievu mācībvalodas Rīgas Iļģuciema sākumskolas direktore Regīna Joničenoka. Kristīgo mācību neviens neesot izvēlējies. Arī Boločko skolā "kristīgās ētikas" nebūs, vecāki teikuši - nevajag. Vēlāk direktors skaidro: "Astoņi bērni mums būs. Ja vēl dalīt pa klasēm - faktiski ne vienai pusei apmaksāts darbs, ne otrai." Arī krievvalodīgajā Sarkandaugavas pamatskolā, "visticamāk", visi būs ētikas grupā. "Sarežģīti. Esam ne tikai pareizticīgie, katoļi, mums ir daudz azerbaidžāņu bērnu. Lai nevienu neaizvainotu, ētika mūsu skolā būtu labāka," saka Salna. Vecāku viedokli gan neviena skola ietekmēt negrasoties. Laikraksts atgādina, ka politisku lēmumu par diviem jauniem priekšmetiem sākumskolā, no kuriem viens jāizvēlas obligāti, pērnvasar pieņēma iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL). Kristīgās mācības saturs tapa ministra birojā, darbā piedalījās vairāki evaņģēliski luteriskās, katoļu baznīcas pārstāvji, skolotāja no Baptistu draudžu savienības, pareizticīgo pārstāvis, ISEC speciālisti. Ētikas saturu triju mēnešu laikā sagatavoja ISEC. Lielākā daļa skolu, kā apliecina direktori, tikuši skaidrībā, kurš skolotājs varētu mācīt ētiku, kurš - kristīgo mācību. Tomēr izpratne par to, ar kādu izglītību mazajiem par nopietnajām lietām jāstāsta, atšķiras, raksta "Diena". Piemēram, Olaines 1.vidusskolā konstatēts, ka 7.klases ētikas skolotājs uz sākumskolu pie pirmklasniekiem doties nevar. To varētu darīt klases audzinātājs, bet apmeklēt ētikas kursus skolai nav piedāvāts. "Kā ētikas, tā kristīgās mācības skolotājam jābūt ar augstāko pedagoģisko izglītību un skolotāja kvalifikāciju," informējusi IZM Izglītības nodaļas vadītāja Ārija Bērziņa. Arī 7.klases ētikas skolotājs ar pamatizglītības kvalifikāciju varot doties pie pirmklasniekiem. Tomēr pamatā IZM gaida, ka jaunajās zinībās bērnus skolos klases audzinātājs. Abu priekšmetu skolotājiem nepieciešami īpaši tālākizglītības kursi, kas apliecina zināšanas par jauno saturu. Papildus kristīgās mācības skolotājam nepieciešams arī pēc vienota parauga nesen apstiprināts dokuments, kurā kāda no konfesijām atzīst viņa iegūto teoloģisko izglītību un dod savu rekomendāciju. Par tādiem dokumentiem daudzās skolās ir pirmā dzirdēšana, raksta "Diena". Kāds direktors stāstījis, piemēram, par atnesto izziņu no pareizticīgo klostera, kur apmeklētas mācības. Ņemot par pamatu Reliģisko organizāciju likumu, pie skolēniem, kas izvēlējušies kristīgo mācību, varēs doties tikai piecu konfesiju pārstāvji: luterāņi, katoļi, pareizticīgie, baptisti, vecticībnieki. Reliģisko lietu pārvaldē par vienu no 15 lielākajām baznīcām un diecēzēm atzītās Dievturu sadraudzes virsvadītājs Romāns Pussars atzinis - "kad norims kristieši", arī dievturi grasās valdībai prasīt līgumattiecības, tādējādi konkretizēt arī savas tiesības piedalīties izglītības jomā. Kā ziņots, valsts ar septiņām konfesijām nule noslēgusi īpašus sadarbības līgumus, arī izglītībā. "Kāpēc lai skolā nebūtu dievturu ētikas, kas balstās uz mūsu tautas folkloru, tradīcijām, vēsturi?" vaicā Pussars.