Mafijas garā roka (32)

Pēc starptautiski pieņemtajiem standartiem ar jēdzienu "organizētā noziedzība" saprot pastāvīgi funkcionējošas vadāmu noziedznieku apvienības, kas ar noziedzību nodarbojas kā ar biznesu un ar korupcijas palīdzību veido aizsardzības sistēmu pret valsts varu. Šādu formulējumu Latvijā diemžēl var attiecināt ne tikai uz atklāti krimināliem grupējumiem. Organizētās noziedzības celmlauži Pēc organizētās noziedzības apkarotāju pārliecības, šī nozieguma veida aizmetņi Latvijā parādījās 1987. gadā līdz ar kooperatīvu kustības uzplaukumu. Arī līdz tam, protams, pastāvēja noziedzīgi grupējumi, kas uz savu roku izdarīja noziegumus un ko vienoja konkrēta reģiona "likumīgais zaglis" (organizētās noziedzības augstāka slāņa iecelts līderis), kā arī kopējā kase vai tā saucamais "obščaks". Tomēr 80. gadu beigās, pateicoties zināmam atkusnim ekonomiskajā dzīvē, grupējumi strauji kļuva lielāki un sāka darboties pēc uzņēmumu principa ar konkrētiem darbinieku pienākumiem un "darba" algām. Par pirmo cilvēku, kurš nogalināts, noziedzīgajiem grupējumiem dalot ietekmes sfēras, tiek uzskatīts 1988. gadā mirušais Aleksandrs Komarņickis, kuru, imitējot pakāršanos, konkurenti "novāca" iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā. Savukārt pirmais kritušais "brigadieris" bijis Dzintars Kromanis, kuru atrada nošautu automašīnā Volga pie Sporta pils. Slepkavība bija izdarīta ļoti profesionāli — ar vienu šāvienu acī. Pirmais kritušais augsta ranga organizētās noziedzības pārstāvis bija Viktors Avakumovs, ko ar vairākiem pistoles šāvieniem viņa paša mājas kāpnēs nogalināja 1991. gadā. Viņam pēc diviem gadiem nāvē mīklainos apstākļos sekoja par Latvijas mafijas smadzenēm uzskatītais Sergo Bakradze, kurš pēkšņi nomira lidostā Rīga pēc strīda ar robežapsardzes darbinieku. Viņu bija atteikušies ielaist valstī, jo pasei bija beidzies derīguma termiņš, taču ir šaubas, vai tas bija īstais nāves cēlonis. Bakradzes pārziņā bija Rumbulas autotirgus, kur tolaik zēla plaša mēroga krāpšana un zagtu automašīnu tirgošana. Savukārt pirmais mafijas karš, kad tika lietotas sprāgstvielas un pat granātmetēji, risinājās 1993. gadā Jūrmalā, kad Aleksandrs Gitčenko ar iesauku Hitlers pēc iznākšanas no cietuma mēgināja uzsākt cīņu ar Pārdaugavas grupējumu, taču tas viņam beidzās visai bēdīgi. It kā aizstāvoties viņu nošāva paša draugs, pie kura Gitčenko bija meklējis patvērumu. Kurš gan 90. gadu vidū nezināja tādus vārdus kā Ivans Haritonovs, Aleksandrs Korobeiko, Genādijs Vaļagins, Boriss Raigorodskis, Vladimirs Ļeskovs vai Jānis Kaļva ar iesauku Klops. Pēdējais kļuva slavens ar dzērumā izraisītajām autoavārijām, taču tā laika Ceļu policijas vadība auklējās ar viņu kā ar pašu dēlu. Pēdējais oficiāli zināmais "likumīgais zaglis" Latvijas teritorijā bija liepājnieks Genādijs Dubrovenko ar iesauku Goša, kurš pazuda bez vēsts 1999. gadā. Policijas operatīvā informācija liecina, ka viņam Rīgā bija paredzēta tikšanās ar augsta ranga Krievijas mafijas pārstāvjiem, taču Goša uz to ieradies absolūti piedzēries. Pēc viņa sarīkotā skandāla un uzmākšanās oficiantēm gandrīz izsaukta policija, tāpēc tikšanās izjukusi un pārcelta pēc divām dienām Liepājā. Pēc tās viņu vairs neviens tā arī nav redzējis. Pēc Ivana Haritonova notiesāšanas noziedzīgajās aprindās notika pārmaiņas, un 1997. gads uzskatāms par lūzuma punktu. Ierindas rekets sāka traucēt pašiem mafijas bosiem, jo notika noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija, kurus aktīvi ieguldīja dažādu jomu biznesā. Pēc ekspertu domām, gandrīz visās firmās, kuras bez lielu kredītu ņemšanas kā no zila gaisa ir spējušas izveidot lielus veikalus, sadzīves pakalpojumu, nekustamo īpašumu, automašīnu tirdzniecības, spēļu biznesa vai tamlīdzīgus uzņēmumus, tikusi izmantota organizētās noziedzības dotā nauda. Paradoksāli, bet lielākie līdzekļi šiem "biznesa" mērķiem tika iegūti ne no reketa vai kontrabandas, bet gan no banku un noguldījuma firmu bankrotiem 90. gadu vidū. Par to liecina fakts, ka pie atbildības saukts tikai retais no šo firmu vadītājiem un, jo lielākas bija izkrāptās naudas summas, jo ātrāk viņi tika atrasti miruši vai netika atrasti vispār. Pēc provizoriskiem datiem, tolaik tādā veidā mafijas rokās nonāca aptuveni 500 miljoni dolāru. Šādai naudai tolaik pretī nevarēja stāties neviens. Katram grupējumam — savs rokraksts 2001. gada jūnijā toreizējais Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks, nu jau nelaiķis, Vilnis Ķipēns, starptautiskas konferences laikā uzstājās ar referātu. Tas, šķiet, joprojām ir vienīgais pieejamais analītiskais pārskats par Latvijas organizēto noziedzību. Analizējot situāciju, jau tolaik konstatēts, ka Latvijā vērojama Krievijas organizētās noziedzības grupējumu ietekmes un spiediena paplašināšanās, ar Krievijas "likumīgo zagļu" starpniecību cenšoties pārdalīt interešu sfēras, tajā skaitā ekonomiskās (nekustamā īpašuma iegāde uz fiktīvu personu vārda, netīrās naudas atmazgāšana, "obščaka" nodevu izspiešana utt.). Toreiz arī tika nosaukti ietekmīgākie noziedzīgie grupējumi, kuri ar nelielām izmaiņām pastāv vēl šodien. Haritonova grupējums nosaukts sava līdera vārdā. Šo grupējumu atbalsta attiecīgās Krievijas struktūras, lai saglabātu tā vadošās pozīcijas Latvijā. Grupējums darbojas Rīgā, Ventspilī un Jūrmalā. Galvenie darbības virzieni ir naudas izspiešana, kontrabanda, automašīnu zādzības, nozagto automašīnu atdošana to likumīgajiem īpašniekiem. Par Haritonova ietekmi liecina kaut vai savulaik 400 vadošu politiķu un uzņēmēju parakstītā kolektīvā vēstule ar domu — rokas nost no godīga uzņēmēja. Pēc atbrīvošanās Haritonovs dzīvo it kā godīga uzņēmēja dzīvi, tomēr publiskos pasākumos vienmēr ir miesassargu ielenkts un fotografēt sevi aizliedz. Viņam pieder daudz vērtīgu nekustamo īpašumu un, caur ofšoru firmām, daļas daudzos uzņēmumos. Joprojām aktuāls ir Pārdaugavas grupējums, kura kādreizējie līderi Raigorodskis un Ļeskovs atrodas brīvībā. Kādreizējais bankas Olimpija šefs Ļeskovs gan izsludināts meklēšanā, taču ir ieguvis Krievijas pilsonību un Latvijas prokuratūrai nav sasniedzams. Volvača grupējumam ir plaši sakari ar Krieviju, Izraēlu, Apvienoto Karalisti un Vāciju. Grupējums ir sadalījies divās neatkarīgās daļās. Galvenās Volvača–Tarakanova grupējuma aktivitātes ir vērstas uz kontrabandu un naudas izspiešanu. Grupējums iesaistīts arī dažās pasūtījuma slepkavībās, tomēr šobrīd pēc vairāku līderu aresta ir zaudējis kādreizējo ietekmi. Čečenu grupējums. Skaidrojot to ar grupējuma pārstāvju etnisko izcelsmi, jāteic, ka informācijas par tā darbību ir ļoti maz. Tomēr ir zināms, ka tas iesaistīts aktivitātēs Ventspils naftas terminālā, naftas biznesā, banku biznesā, celtniecības biznesā, viltotas naudas (ASV dolāru) izplatīšanā. Čečenu kriminālais grupējums kontrolē daļu no Latvijas teritorijas. Galvenokārt tas iesaistīts ekonomiskajos noziegumos un naudas izspiešanā, tam ir plaša sadarbība ar atbilstošiem Krievijas grupējumiem. Šo grupējumu saista ar Beslanu Krūmiņu, kurš savulaik mēģināja nodibināt Latvijā legālu Čečenijas pārstāvniecību. Aktīvu palīdzību viņam tolaik sniedza vairāki Saeimas deputāti un pat bijušais iekšlietu ministrs. Zuraba Šamugijas jeb Adu grupējuma galvenais virziens ir automašīnu zādzības, gan izvedot tās no valsts, gan atdodot īpašniekiem pret atlīdzību. Grupējumam raksturīgi problēmas kārtot diplomātiskā ceļā (vedot sarunas). Grupējums saņem atbalstu no Krievijas. Liela daļa no mazajām autozagļu grupām ir Adu grupējuma sastāvdaļas. Pēc neoficiālas, taču neapstiprinātas informācijas Adu varētu būt piešķirts "likumīgā zagļa" tituls. Par viņa ietekmi liecina vairāki attaisnojoši tiesas spriedumi, par kuriem ieinteresējusies pat Saeimas Iekšlietu un aizsardzības komisija. Pēc aptuvenām ziņām, kopumā Latvijā dažādās sfērās šobrīd darbojas apmēram 150 noziedzīgu brigāžu un grupu. Pieci lielie noziedzīgie grupējumi savstarpēji dala ietekmes sfēras, un gandrīz visi ir iesaistīti naftas produktu kontrabandā, nelikumīgā ieroču tirdzniecībā, naudas atmazgāšanā, prostitūcijā, narkotiku tirdzniecībā, naudas izspiešanā u.c. Pastiprinoties kriminālo grupējumu starptautiskajai sadarbībai, Latvija ir kļuvusi par tranzīta valsti narkotikām un kontrabandai, bet tā ir cieši saistīta ar valsts amatpersonu korupciju. Kriminālo grupējumu aktivitātes pārsvarā norisinās Rīgā, Jūrmalā un citās Latvijas lielākajās pilsētās. Kriminālie grupējumi sadarbojas ar radniecīgiem grupējumiem Vācijā, Polijā, Nīderlandē, Somijā, Igaunijā un Lietuvā. Pastiprinās kriminālo grupējumu sadarbība Krievijas un Baltkrievijas virzienā. Par to liecina leģendārā Sergeja Mihailova jeb Mihasja biežās vizītes Rīgā. Viņš tiek uzskatīts par Krievijas spēcīgākā — Solncevas grupējuma līderi, taču tiesā šis fakts nav guvis pierādījumus. Tiek uzskatīts, ka Krievijas mafiozo struktūru līdzekļi ieguldīti daudzu Latvijas banku pamatkapitālos, tranzīta uzņēmumos un ka viņiem bijusi arī liela loma Latvijas alkohola tirgus pārņemšanā. Zināms, ka arvien lielāka interese tiek izrādīta par nekustamajiem īpašumumiem un arvien biežāk Jūrmalā uzrodas nekustamo īpašumu pircēji, kuri bez problēmām samaksā par noskatīto īpašumu 1–2 miljonu dolāru skaidrā naudā. "Maksā! Mēs esam tavs jumts" Neizbēgama organizētās noziedzības sastāvdaļa vienmēr bijis rekets, kas Latvijā bija īpaši izplatīts 90. gados. 1995. gadā tika fiksēti 199 izspiešanas fakti, 1999. gadā — 99, bet 2000. gadā to skaits palielinājās līdz 127, kas bija saistīts ar tā laika līdzekļu nepietiekamību "kopējā kasē". Šobrīd šādu fiksēto noziegumu skaits lēšams vairs tikai desmitos, taču, spriežot pēc operatīvās informācijas, "jumti" joprojām pastāv, biznesmeņi turpina maksāt nodevas, tomēr šī parādība vairs nav masveidīga. Jaunu upuru meklējumos reketieri ir kļuvuši pielaidīgāki un neatļaujas izteikt tiešus draudus, baidoties, ka tie var kļūt par pierādījumiem izmeklēšanas iestādēm. Parasti šī maksāšana tiek noformēta kā apsardzes pakalpojumi, konsultācijas vai fiktīvi darba pakalpojumi. Otra metode ir kļūšana par uzņēmuma līdzīpašniekiem vai labi atalgota amata ieņemšana. Tomēr joprojām pastāv arī tiešais rekets. Tam pakļauti sīku uzņēmumu īpašnieki, kuri savā darbībā spiesti balansēt uz likuma robežas, piemēram, tirgotāji Rīgas tirgos. Joprojām nodevas tiek iekasētas no taksometru vadītājiem. Viegli aprēķināt, ka, iekasējot vidēji 20 latus mēnesī no aptuveni trim tūkstošiem Rīgas taksistu, tikai no šīs sfēras tiek iegūti aptuveni 700 tūkstoši latu gadā. Maksā sadzīves pakalpojumu sniedzēji, automašīnu tirgotāji; ir informācija, ka reketam pakļauti arī, piemēram, atsevišķi zobārsti. Visādā ziņā, tas vairs nav organizētās noziedzības galveno ienākumu avots un ar reketa palīdzību iegūtā nauda drīzāk vērtējama kā kabatas nauda jaunākajiem grupējumu locekļiem. Pēc nerakstīta likuma, jebkuram, kurš nolēmis attiecīgā rajonā nodarboties ar krimināli sodāmām darbībām, sākot no dzīvokļu zādzībām un beidzot ar krāpnieciskiem darba piedāvājumiem, ir jālūdz vietējā līdera atļauja un jāmaksā procents no peļņas. Daudzos gadījumos tas arī tiek darīts. Analītiķi prognozē, ka šī problēma valstī var arī aktualizēties, jo gaidāma daudzu 1997.–1999. gados notiesāto reketieru atbrīvošana no ieslodzījuma, bet neko citu darīt viņi nemāk. Kontrabandu apkaro konkurenti 90. gadu beigās bija vērojams akcīzes preču — tabakas, spirta, kā arī naftas produktu kontrabandas uzplaukums. 1992. gadā konstatēts 21 kontrabandas fakts, 1999. gadā — jau 103 kontrabandas gadījumi, bet 2002.— 2003. gads jau vainagojās ar vairākām skaļām "gaļas lietām". Tiesa gan, ne tāpēc, ka policija stradāja labi, bet tāpēc, ka kārtību nolēma ieviest paši gaļas vairumtirgotāji. Pēdējā laikā savukārt aktualizējušies kontrabandas cigarešu atklāšanas gadījumi, taču arī tas notiekot, pateicoties konkurentiem no Lietuvas un Polijas. Tomēr lielākos ienākumus var iegūt no fiktīva eksporta vai reeksporta dokumentu noformēšanas uz neeksistējošām firmām ārpus Latvijas teritorijas vai arī speciāli izveidotām firmām ārvalstīs, precei faktiski paliekot Latvijas teritorijā. Ne mazāk aktuāla bija un arī ir kokmateriālu kontrabanda. Tā galvenokārt notiek, kokmateriālus nelikumīgi iepērkot, uzrādot mazāku eksporta daudzumu, nekā tas ir faktiski, vai veicot eksporta operācijas, nenoformējot dokumentus. Pārsvarā šāda veida kontrabanda tiek vesta pa jūras ceļu caur Latvijas mazajām ostām, kā arī ar fiktīvu firmu palīdzību. Par klasisku piemēru uzskatāms gadījums ar firmu Dinaz, kas bez jebkādas kautrēšanās apkrāpa valsti par aptuveni 20 miljoniem latu, gan ievedot degvielu, gan eksportējot milzīgas vērtības mikroshēmas. Vienā gadījumā nemaksājot nodokļus, otrā — saņemot atpakaļ PVN. Bez augstāko amatpersonu atbalsta ilgā laika periodā tas nebūtu varējis notikt. 2003. gadā fiksēts 81 kontarabandas gadījums, taču, pēc ekspertu domām, atklāts tiek tikai katrs desmitais šāda veida noziegums. Krāpšana un viltojumi Pēdējo gadu statistika ir gandrīz nemainīgā stāvoklī — 2003. gadā ekonomikas jomā reģistrēti 3400 noziedzīgi nodarījumi. No tiem 570 saistīti ar naudas dokumentu viltošanu, 550 ar krāpšanu, 248 ar naudas un vērtspapīru viltošanu un 800 ar piesavināšanos. Kā izplatītākos krāpšanas veidus var minēt gadījumus, kad noziedznieki, izmantojot oficiāli reģistrētās firmas un viltojot dokumentus, vai nu izkrāpj preci no dažādām firmām, vai arī apkrāpj iedzīvotājus, piedāvājot tiem iegādāties neesošus pakalpojumus un iepriekš iekasējot apmaksu. Izplatītākās ir krāpšanas, kad, viltojot līgumus, pilnvaras un citus juridiska rakstura dokumentus, tiek saņemta prece ar pēcapmaksas nosacījumiem, kā arī krāpšanas, kas saistītas, piemēram, ar pakalpojumu sniegšanu iekārtošanai darbā ārzemēs, sertifikātu pārskaitīšanai un reklāmas pakalpojumu sniegšanai. Atsevišķs krāpšanas veids ir apdrošināšanas krāpšanas, kas tiek vērstas pret apdrošināšanas kompānijām, līzinga kompānijām un kredītiestādēm. Apdrošināšanas krāpšanas Latvijā aizsākās 1999. gadā un turpina strauji pieaugt. Paši apdrošinātāji uzskata, ka vismaz 50% no nozagtajām dārgajām apdrošinātajām automašīnām ir krāpšanas mēģinājumi. Izplatīta ir arī preču izkrāpšana no uzņēmējiem, izmantojot viltotus maksāšanas dokumentus, naudas izkrāpšana ar viltotām kredītkartēm un tā saucamie datornoziegumi. Visos šajos noziegumu veidos to īstenošanai sākotnēji ir jāiegulda visai lieli naudas līdzekļi, kuru to plānotājiem bieži vien pašiem nav. Bet kur viņi aizņemas?... Zagt auto ir ātri un ienesīgi Automašīnu zādzības Latvijā šobrīd ir ienesīgs noziedzīgās pasaules peļņas avots, un pašmāju organizētās grupas ir cieši saistītas ar starptautisko organizēto noziedzību. Pēdējos gados nozagto automašīnu skaits reguāri pārsniedz trīs tūkstošus un 2003. gadā sasniedza rekordskaitli — 3330. Noziedznieku rīcībā ir speciālas tehniskās ierīces, kas atslēdz praktiski visas plaši reklamētās elektroniskās bloķēšanas sistēmas, īpaši Vācijā ražoto automašīnu modeļiem. Vairums minēto automašīnu zog organizēti noziedzīgi grupējumi, kuri izvēlas "objektus" pēc iepriekšēja pasūtījuma, lai pārdotu tos tālāk ārzemēs. Latvijā ar automašīnu zādzībām lielākoties nodarbojas tā saucamie zagļi–profesionāļi, kuri bieži vien ir organizēto noziedzīgo grupu dalībnieki vai arī darbojas to kontrolē. Pēdējā informācija liecina, ka vidējās klases automašīnas ar mainītiem agregātu numuriem tiek izvestas uz Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju un Ukrainu. Augstas klases automašīnas, kuras ražotas pēc 2000. gada, ar viltotiem dokumentiem galvenokārt tiek izvestas uz Krieviju. No Latvijā atrastajām ārvalstīs zagtajām automašīnām visbiežāk konstatētas Lietuvā, Vācijā, Zviedrijā un Šveicē reģistrētās automašīnas. Latviju var uzskatīt par tranzīta valsti, caur kuru Rietumeiropā nozagtās automašīnas tiek pārdzītas pārsvarā uz Krievijas Federāciju un citām NVS valstīm. No nozagtajām gada laikā tiek atrastas vidēji 400 automašīnas, taču dārgo spēkratu to vidū ir vismazāk. Pēc ekspertu domām, vēl gandrīz tikpat apzagto par notikušo policijai neziņo un piekrīt savu auto no noziedzniekiem izpirkt par pusi no tā vērtības. Prece — cilvēki Pēc kriminālpolicijas datiem, Latvijā ar prostitūciju nodarbojas aptuveni 3000–4000 personu un tās ir ļoti mobilas — bieži vien maina "nodarbes vietas" (nelegālos bordeļus (intīmklubus), bārus, viesnīcas, ielas, ceļmalas). Šobrīd aktuāla seksuālo pakalpojumu piedāvāšānas vieta ir internets, kur tas notiek speciāli organizētos saitos. Noziedznieki parasti nodrošina sievietes ar dzīvesvietu un noteiktu peļņas procentu. Atšķirībā no Rietumeiropas Latvija nav citu valstu prostitūtu mērķvalsts, bet gan šādu personu eksporta valsts. Populārākās cilvēku tirdzniecības mērķvalstis ir Vācija, Dānija, Spānija, Kipra, Grieķija, Izraēla. Piemēram, Šveicē tikai Ticīno kantonā vien no policijas 1000 apzinātajām prostitūtām aptuveni 300–400 ir no Latvijas. Pēc policijas rīcībā esošās aptuvenās informācijas, uz Eiropas valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi izbrauc ne mazāk kā simt sieviešu un vīriešu. Arī pornogrāfisku materiālu izgatavošana Latvijā ir kļuvusi par ārkārtīgi ienesīgu nodarbi, kas savulaik netika reāli kontrolēta, tāpēc notika personu, pārsvarā jauniešu (arī nepilngadīgu), masveidīga iesaistīšana prostitūcijā un pornogrāfisku materiālu ražošanā. Spilgtākais piemērs ir Jurjeva un Kutireva vadītā modeļu aģentūrā Logos centrs kurā bija iesaistīti vairāk nekā 2000 abu dzimumu modeļu, no kuriem 174 bija iesaistīti un izmantoti, būdami nepilngadīgi. Šīs modeļu aģentūras piedāvāja eskorta (prostitūtu) pakalpojumus, galvenokārt orientējoties uz maksātspējīgiem ārvalstu patērētājiem, tas ir, veicinot sekstūrismu, kā arī ārzemju pornogrāfisku materiālu ražotāju apkalpošanu. Pornogrāfisku materiālu ražošana notika gan Latvijas teritorijā, gan ārzemēs, visvairāk Zviedrijā un Somijā. Vienam no galvenajiem ārzemju pornomodeļu pasūtītājiem Stokholmā joprojām pieder intīmpreču veikals, kurā ir atsevišķa nodaļa ar pornofilmām, kurās filmēti Logos centrs modeļi, to skaitā arī nepilngadīgie. Vairāku gadu nesodītas darbības rezultātā vairāki simti jauniešu tika iesaistīti abu dzimumu prostitūcijā, un daudziem prostitūcija kļuva par galveno iztikas avotu. Arī 2003. gadā atmaskoti vairāki desmiti cilvēku tirgotāju un pornobiznesa noziedzīgās grupas. Organizētās noziedzības pārraudzībā, protams, ir arī narkotiku tirdzniecība. To apliecina fakts, ka tieši šajā sfērā ir visvairāk nesaprotamu tiesas spriedumu, kad tiek attaisnoti šķietami neattaisnojami noziedznieki. 2003. gadā fiksēts vairāk nekā tūkstotis ar narkotikām saistītu noziegumu, konfiscēto narkotiku skaits sniedzas desmitos kilogramu vairāku miljonu latu vērtībā, taču, pēc prognozēm, tā ir tikai desmitā daļa no patiesā apgrozījuma. Noziedznieku "kopējās kases" viena no funkcijām ir arī kukuļu maksāšana vajadzīgajām personām, un tam tiek izmatota nelegāli iegūtā nauda. Pēc Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas dienesta datiem, bankas tikai 2003. gadā vien ir ziņojušas par 15 tūkstošiem (!) aizdomīgu darījumu, par kādiem uzskatāmi norēķini skaidrā naudā virs 40 tūkstošiem latu. Dienests 90 gadījumos ir konstatējis konkrētas noziedzīgu nodarījumu pazīmes, un šīs ziņas nodotas prokuratūrai un policijai. Neviena notiesājoša sprieduma līdz šim vēl nav… P.S. Jebkurš ar organizētās noziedzības apkarošanu saistīts darbinieks bez ilgas domāšanas varētu nosaukt desmitiem firmu, kuras jebkādā veidā saistītas ar organizēto noziedzību vai tās līdzekļu izmantošanu. Šo firmu sakari un ietekmes sfēras savukārt ļauj domāt par to saistībām ar konkrētām amatpersonām un politiķiem. Arī Nedēļa to varētu, taču diemžēl šo faktu var akceptēt tikai tiesas spriedums.