Latvijas krievu kopiena izvirza ambiciozus mērķus (23)

Kongresa delegāti pieņēma jaunās sabiedriskās organizācijas statūtus un programatisko manifestu. Pēc asas diskusijas kongresa delegāti nosprieda, ka organizācija pārstāvēs ne tikai etniskos krievus, bet visas Latvijas nacionālās minoritātes, kurām "svēta krievu valoda un kultūra". Tika nolemts, ka visi organizācijas biedri maksās biedra naudu trīs latus gadā, izņemot pensionārus, skolēnus, bezdarbniekus un invalīdus, kuriem biedru naudas maksāšana būs labprātīgs pasākums. Kongresā sākās asi strīdi un savstarpēji apvainojumi, kad tika publiskots orgkomitejas lēmums, ka par Latvijas krievu kopienas valdes locekļiem nevar ievēlēt politisko partiju vadītājus, līderus, reģionālo organizāciju un Saeimas frakciju vadītājus. Pret šo lēmumu asi iebilda Rīgas domes deputāts un Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Genādijs Kotovs (PCTVL), kurš pieprasīja, lai valdē tiktu ievēlēti aktīvākie "štābisti". Pretējā gadījumā tikšot sagrauta visa pretestība izglītības reformai. Kotovs atzina, ka "krievu skolu streiks neizdevās un izglītības reformas īstenošana ir sākusies". "Ja mēneša laikā štābam neizdosies pārņemt kontroli krievu skolās, reforma "izies cauri"," teica Kotovs. Pēc Kotova runas kongresā iestājās neliels haoss - delegāti pārmeta viens otram nepietiekamu aktivitāti izglītības reformas pretinieku akcijās. Politiskajām partijām, pirmām kārtām PCTVL, tika pārmests mēģinājums pārņemt savā varā topošo Latvijas krievu kopienu. Domes kandidātu sarakstu, kurā iekļauti 46 aktīvisti, vairāki kongresa delegāti teicās redzam pirmo reizi. Tas neesot saskaņots ar "štābistiem". Kandidātu sarakstā nav, piemēram, PCTVL priekšsēdētāja Vladimira Buzajeva un aktīvā "štābista" Jurija Petropavlovska, toties iekļauti Viktors Kalnbērzs (ASDLP), Rīgas domes deputāts Ivans Klementjevs (TSP) un Saeimas deputāts Valērijs Agešins (TSP), kuriem, pēc lielas daļas kongresa delegātu domām, tur nevajadzētu atrasties. Šodien pieņemtajā manifestā teikts, ka Latvijas krievu kopienai patlaban vissvarīgākie uzdevumi ir ar likumu nodrošināt krievu skolu nākotni Latvijā, krievu valodai piešķirt oficiālas valodas statusu krievvalodīgo iedzīvotāju kompaktajās dzīves vietās, kā arī piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem, kas dzīvoja tās teritorijā līdz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai Latvijā 1991.gadā vai ir dzimuši tajā pēc 1991.gada. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kādu apstākļu dēļ vēlēsies arī turpmāk palikt nepilsoņi, kā arī tiem, kuri ir kļuvuši vai vēl kļūs par Krievijas pilsoņiem, bet pastāvīgi dzīvo Latvijā, tiek prasīts piešķirt tiesības vēlēt vietējās pašvaldības. Kongress arī vēlas organizēt krievu kopienas pašpārvaldi, demokrātiskas vēlēšanas, kas tai došot lielākas pilnvaras sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, Eiropas un citām starptautiskām organizācijām. Kā izrietēja no kongresā teiktajām runām, krievu kopiena vēlas dibināt savu "elites skolu", kura kļūs par kadru kalvi kopienai un visai valstij. Krievu kopiena iecerējusi veidot arī savu darba biržu, savu sociālo dienestu, kā arī uzņemties atbildību par visu pakāpju izglītības nodrošināšanu krievu valodā. Līdzekļus šiem ambiciozajiem mērķiem krievu kopiena vēlas saņemt "proporcionāli nomaksāto nodokļu apjomam" no valsts budžeta, dažādiem Latvijas, Krievijas un starptautiskajiem fondiem. Kongresa sākumā tika nolasīts no Latvijas izraidītā krievu skolu aizstāvības štāba aktīvista Aleksandra Kazakova vēstījums, kurā tika pausta ideja, ka krievu kopienai ir tieši jākontaktējas ar "latviešu kopienu", bet valsts institūcijas var "pastāvēt malā". Kongresā pieņemts aicinājums Latvijas krievu kopienai, kurā apgalvots, ka ar "mūsu tēvu un vectēvu asinīm ir apmaksātas šo tautu [latviešu, latgaliešu, līvu un citu Latvijas pamattautu] tiesības uz eksistenci". Aicinājumā arī tiek konstatēts, ka 13 neatkarības gados "Latvija nav spējusi izveidoties par tiesisku, demokrātisku valsti, jo politiskā elite gan ir deklarējusi lozungu "Latvija - mūsu kopīgās mājas", bet praktiski ir nodarbojusies ar "latviskās Latvijas" veidošanu". Šīs idejas tiek izklāstītas arī aicinājumā Eiropas valstu parlamentiem un tautām. Kongresā pieņemtas arī rezolūcijas - par Kazakova izraidīšanu no Latvijas un par izglītības reformu krievu skolās. Kongresa delegāti pieprasa, lai Latvijas valdība atceltu "nelikumīgo un necilvēcisko lēmumu par Kazakova deportāciju un nekavējoties dod viņam tiesības iebraukt Latvijā, lai viņš varētu aizstāvēt savas intereses tiesā saskaņā ar starptautisko tiesību normām". Kongresa delegāts Broņislavs Zeļcermans stāstīja, ka "50 vīri, tai skaitā Saeimas deputāti, bija gatavi pretoties Kazakova deportācijai", bet nespējuši pat noskaidrot vietu, kur viņš atradies. Rezolūcijā tiek apgalvots, ka Drošības policija ir uzaicinājusi Kazakovu ierasties uz sarunu un konvoja pavadībā nogādājusi viņu Rīgas Tirdzniecības ostas centrālā termināla muitas zonā, kur uz vietas tikusi anulēta viņa uzturēšanās atļauja Latvijā un Kazakovs nogādāts līdz Krievijas robežai. Runājot par izglītības reformu krievu skolās, vairāki kongresa delegāti atzina, ka viņi vairs nespēj ietekmēt krievu skolu administrāciju un, ja izglītības reforma tiks turpināta, krievu skolas to agrākajā veidā vienkārši iznīks. Laikraksta "Čas" žurnālists Igors Vatoļins aicināja atbalstīt kustību "Es runāju krieviski", pēc iespējas plašāk lietojot krievu valodu sadzīvē, skolās, saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī mēģināt atdzīvināt, piemēram, krieviskos Rīgas ielu nosaukumus, kādi tie bija cariskajā Krievijā 20.gadsimta Krievijā. "Meļņičnaja iela krievu dzirdei esot daudz tīkamākā nekā Dzirnavu ielā," skaidroja Vatoļins. Kongresā kā varoņi tika sveikti krievu skolu aizstāvības štāba aktīvisti, kas badojās, gaidot izglītības reformas moratoriju. Kongress bez balsošanas pieņēma lēmumu, ka bada streiks šodien jāizbeidz.