Latvijas Lauksaimniecības universitātē studiju maksa visās pilna laika bakalaura un arī maģistrantūras studiju programmās līdz šim bija 350 lati gadā. Jau pagājušā mācību gada beigās augstskolas mācību spēki nolēma, ka maksa visās fakultātēs jāpalielina par 30 latiem. Tas nozīmē, ka turpmāk Latvijas Lauksaimniecības universitātē studiju maksa dienas nodaļā – 380 lati. Paaugstinājusies arī maksa neklātienes nodaļā – no 200 uz 250 latiem. Kā informē LLU preses daļas vadītājs Juris Kālis, lēmums par studiju maksas palielināšanu bijis likumsakarīgs: – Pēdējā laikā cenas ir kāpušas. To izjūt arī mūsu augstskola. Dārgāka kļuvusi elektrība, palielinājušies izdevumi saistībā ar telpu uzturēšanu. Tie ir tikai divi piemēri. Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir tikai viena fakultāte, kurā studiju maksa sedz pilnīgi visus izdevumus, kuri nepieciešami, lai konkrēto mācību programmu varētu uzturēt. Citās programmās augstskolai pilnais finansējums jāmeklē citur. Studiju maksa vien to nespēj nosegt. Šogad pirmā kursa studenti slēdza jauna veida studējošā līgumu. Tajā ir noteikta nemainīga studiju maksa visai mācību programmai kopumā. Konkrētais līguma punkts studentam dod garantiju, ka studiju maksa nepalielināsies. Šo faktu students un augstskola līgumiski ir apstiprinājuši. Bet ko darīt, ja valstī sākas strauja inflācijas augšupeja? Tiem studentiem, kuri jau iepriekš noslēguši līgumu par konkrētu studiju maksu, augstskola izdevumus sola nepalielināt. Latvijas Universitātē studiju maksa vidēji ir palielināta par četriem procentiem no tās summas, kas bija jāmaksā iepriekš. LU Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Jānis Palkavnieks skaidro tā: – Ņēmām vērā inflācijas pieaugumu valstī, kā arī to, lai augstskolai studiju maksa nebūtu jāpalielina vēlāk. Šis ir pirmais gads, kad augstskola studējošo līgumā min noteiktu maksu par visiem mācību semestriem kopā. Inflācijas draudi Vienīgie izņēmumi, kad LU drīkst mainīt līguma noteikto studiju maksu, ir tad, ja valstī noteiktā preču patēriņa inflācija pārsniedz 5 procentus, vai arī tad, ja neparedzamu apstākļu dēļ nav iespējams īstenot studiju programmu par līdzšinējiem līdzekļiem. LU Juridiskajā fakultātē līdz šim mācību maksa pilna laika klātienē bija 770 lati gadā. Nu tā ir 800 lati. LU Juridiskās fakultātes dekāns Kaspars Balodis: – Arī mūsu fakultātes vajadzības ir kļuvušas lielākas, tāpēc studiju maksa bija jāpalielina. Viens no lielākajiem izdevumu posteņiem ir auditoriju un citu telpu remonta izdevumi. Ja runājam par fakultātes budžeta izdevumu plānojumu 2004. gadam, tad tajā nav redzams, cik lielu daudzumu no visiem izdevumiem sedz tieši Juridiskās fakultātes studentu maksātā nauda, jo LU budžeta ieņēmumu daļa ir vienota. Fakultātes ikgadējā izdevumu summa saskaņā ar LU budžeta veidošanas principiem tiek noteikta rektora un dekāna sarunās, bet naudas izcelsme (valsts budžeta dotācija vai ieņēmumi no studiju maksām) fakultātes izdevumos netiek identificēta. Plānots, ka LU Juridiskās fakultātes budžeta izdevumi 2004. gadā būs 1,2 miljoni lati. Lielu daļu, tas ir, vairāk nekā 400 tūkstošus latu, no naudas paredzēts tērēt pasniedzēju algām. Pārējo naudu plānots ieguldīt telpu remontā, mācību līdzekļu iegādē, stipendiju (23 tūkstoši latu) samaksā un citur. Arī LU Ekonomikas fakultātē mācību maksa palielinājusies par 30 latiem. Ekonomikas fakultātes dekāns Edgars Vasermanis skaidro: – Līdz šim LU katra fakultāte individuāli izlēma, vai paaugstināt studiju maksu. Šis ir pirmais gads, kad augstskolas administrācija nolēma īstenot vienotu maksas celšanas politiku. Šogad pilna laika klātienes bakalaura programmas studiju maksa Ekonomikas fakultātē ir 510 lati. Plānots, ka 2008. gadā tā būs palielinājusies līdz 650 latiem. Kā skaidro E. Vasermanis, maksas palielināšanās saistīta ar augošajiem izdevumiem: – Visām LU fakultātēm nepieciešami līdzekļi, lai sakārtotu iekšējo infrastruktūru. Daudzas augstskolu telpas nepieciešams remontēt, jāiegādājas jauna mācību tehnika un citi materiāli. Ekonomikas fakultātes 2004. gada budžeta plānā paredzēts ap 30 procentiem kopējo ienākumu tērēt pasniedzēju algās, divus procentus veido izdevumi telpu remontam, trīs procentus – komandējumu un dienesta braucienu izdevumi. Pārējos budžeta līdzekļus paredzēts tērēt mācību materiālu un tehnikas iegādei, apdrošināšanas iemaksām u. c. Moderno valodu fakultātē mācību maksa no 2000./2001. līdz 2002./2003. mācību gadam bija 740 lati. 2003./2004. mācību gadā to paaugstināja līdz 800 latiem. Arī šogad mācību maksa šajā fakultātē ir tāda pati. Moderno valodu fakultātes dekāns Edgars Ošiņš: – Galvenie izdevumi mūsu fakultātē saistīti ar pasniedzēju algām. Tām tērējam apmēram 70% no fakultātes 775 000 latu lielā budžeta. Profesionāliem pasniedzējiem ir jāmaksā atbilstīgas algas. Pretējā gadījumā viņi pieņems citus darba piedāvājumus, savukārt fakultātes studenti vairs nespēs iegūt kvalitatīvu izglītību. Mūsu fakultāte mācību maksu vienmēr palielinājusi minimāli. Tas tādēļ, ka studentu ienākumi nespēj augt proporcionāli cenām. Tajā pašā laikā gandrīz droši varu apgalvot, ka arī turpmāk mācību maksas augstskolās, tieši tāpat kā citu pakalpojumu cenas, paaugstināsies. Ļoti iespējams, tādēļ samazināsies studentu skaits. Jāņem lielāki kredīti E. Ošiņš uzsver, ka pats svarīgākais ir studentu vienlīdzība, sākot mācības augstskolā: – Pēc taisnības principa visiem vajadzētu saņemt studiju kredītus, kuri pilnībā sedz mācību maksu. Tas palielinātu studējošo skaitu un atvieglotu dzīvi daudziem studentiem. Jautāts, kā vērtēt studiju līguma punktu par noteikto studiju maksu visai mācību programmas apguvei, E. Ošiņš atbild: – Šis noteikums neatturēs no studiju maksas palielināšanas. To tieši ietekmēs arī inflācijas draudi. Jebkurā gadījumā var izveidoties apstākļi, kad augstskola būs spiesta pārkāpt konkrēto vienošanos. To paredz studiju finansēšanas kārtība. Paaugstinoties mācību maksai augstskolās, jājautā, kas notiks ar studiju kredītiem. Vai to lielums palielināsies proporcionāli studiju maksai? Izrādās, tomēr ne. Studiju kredītus garantē Latvijas valdība, un valdības kompetencē ir spriest par to, vai palielināt studiju kredītu lielumu. Latvijas augstskolu lēmums palielināt studiju maksu bija individuāls. Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons gan apgalvo, ka praktiski kredītu ņēmējiem nekādas problēmas studiju maksas palielināšana nesagādāšot: – Bieži vien studiju kredītus augstskolām piešķir lielākā apmērā, nekā tas praktiski ir nepieciešams. Tas nozīmē, ka ir izveidojusies neliela līdzekļu rezerve, kura izlīdzinās tad, ja palielina izdevumus studijām.