Kaut gan Cesvaines pilsētas dome ir viena no tām pašvaldībām, kas aizvadītajā gadā visvairāk cietusi no investīciju sadales pēc partijiskās piederības, tomēr domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, kurš vada arī "Jaunā laika" nodaļu Madonas rajonā, nav izstājies no partijas. Ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū viņš sasaukšot partijas nodaļas sanāksmi, lai kopā pieņemtu lēmumu par turpmāko darbību partijā. Uz sapulci aicināšot arī partijas vadības pārstāvjus no Rīgas, lai saņemtu precīzas atbildes uz neskaidriem jautājumiem.
Procesi «Jaunā laika» rindās turpināsies arī nākamnedēļ (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arī Špata kungs tāpat kā tie pašvaldību vadītāji, kas pameta partiju, bijis par "Jaunā laika" iekļaušanos valdībā, jo kāda jēga cīnīties par varu, ja to nevar īstenot, bet, viņaprāt, ja pašvaldības vadītājs nepārtraukti locīsies uz to pusi, kur pūš viņam labvēlīgāki politiskie vēji, tad ātri var kļūt par "politisko prostitūtu", un Cesvaines domes priekšsēdētājam tas ir nepieņemami. Madonas rajona nodaļas biedri lēmumu par savu politisko nākotni pieņemšot pārdomāti un nesteidzoties.
"Jaunā laika" biroja referente Vizma Vilumsone informēja, ka 31. janvārī nu jau bijušais partijas ģenerālsekretāra vietnieks Cēsu nodaļas vadītājs Raitis Sijāts ieradies birojā ar 17 iesniegumiem no pašvaldību vadītājiem, piecu partijas nodaļu vadītājiem un sešiem ierindas biedriem, kuri paziņojuši par izstāšanos no partijas. R. Sijāts informēja, ka nākamajā nedēļā partijas nodaļas reģionos spriedīšot par partijisko saišu saglabāšanu vai saraušanu.
Raitis Sijāts prognozēja, ka partijas rindas turpinās sarukt un lai runātu par aizgājušo biedru politisko nākotni, vispirms nepieciešams apzināt, cik ir to, kas partijas rindas pametuši. R. Sijāts uzsvēra, ja partijas biedriem būtu skaidrs, kā partija grasās īstenot savus izvirzītos mērķus par godīgu valsts pārvaldi, tiesiskumu, pret korupciju, tad droši vien nebūtu iemesla spert tik radikālu soli. Lielākā daļa pašvaldību vadītāju tomēr bija par "JL" iesaistīšanos valdībā, bet viņu vēlme netika ņemta vērā. Vēl vairāk – pirms izšķiršanās neiet valdībā nav sasaukta pat domes sēde, kā solīja gan partijas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, gan domes priekšsēdētājs Einars Repše.
Saeimas deputāte Ilma Čepāne, kura nolēma pamest partiju kopā ar saviem domubiedriem Inu Druvieti, Sandru Kalnieti un Kārli Šadurski, teica, ka notikušo var vērtēt kā pašvaldību vadītāju izmisuma kliedzienu par negodīgu nodokļu maksātāju naudas sadali. "Tas, ka investīcijas jeb nodokļu maksātāju nauda tiek sadalīta pēc deguniem un opozīcija tur neko nevar izdarīt, apliecina, ka šis process ir tālu no demokrātijas, bet tuvu totalitārismam," pauda I. Čepāne.
Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis ziņu aģentūrās jau izteicies, ka liela daļa no bijušajiem jaunlaiciešiem pašvaldību vadītājiem būtu cienīgi kļūt par TP biedriem.
Stratēģiski katastrofāla kļūda
Viens no partijā tā sauktā profesoru bloka pārstāvjiem – K. Šadurskis – atzina, ka partijai sadalīties ir nesalīdzināmi labāk un sabiedrībai lietderīgāk nekā iznīkt. Ideja jau visiem esot viena un tā pati, bet risinājumi atšķiras, un, ja jau tik daudz pašvaldību vadītāju nolēmuši partiju atstāt, tad, kā teica Šadurskis, rodas jautājums, vai šo spārnu vienkārši pazaudēt vai arī "sajust, ka mana vieta ir tur".
Arī S. Kalniete lēmumu pieņēmusi uz karstām pēdām pēc pašvaldību vadītāju iesniegumiem. S. Kalniete: "Tas, ka vēlēšanu priekšvakarā partiju atstāja mūsu lielāko pašvaldību vadītāji, nozīmē vien to, ka "Jaunais laiks" ir saņēmis nāvējošu triecienu. Aizgājušie ir mani domubiedri, un tas vairs nav tas "Jaunais laiks", kurā es iestājos. Bet es ļoti gribu cerēt, ka mūsu turpmākā sadarbība būs laba, līdzīga, kā šodien tā ir Čehijai un Slovākijai." S. Kalniete esot gatava atbalstīt Ivara Godmaņa valdību tāpat kā līdz šim tajos jautājumos, kas konstruktīvā opozīcijā bija atbalstāmi, bet jautājumos, kas nav pieņemami, īpaši, kas saistīti ar labklājību un tiesiskumu, viņa balsošot pret valdības lēmumiem. Politiķu aizkulisēs gan izskanējušas runas, ka S. Kalniete pirms izstāšanās no partijas tikusies ar premjerministru, lai aprunātos par turpmāko sadarbību un, iespējams, arī par kādu amatu. S. Kalniete gan to noliedz, tāpat kā to, ka, ja viņai patlaban būtu jāizšķiras starp kādu amatu diplomātiskajā dienestā un palikšanu politikā, viņa, kaut diplomātija vienmēr bijis aicinājums, priekšroku tomēr dotu grūtajam politiskajam darbam, jo aiz viņas stāv ļoti daudz vēlētāju, kas viņai uzticējušies. Savukārt premjers izteicies, ka nekādas pārgrupēšanās valdībā nebūšot – viss palikšot pa vecam.
I. Druviete pastāstīja, ka viņas solis ir pārdomāts un tam esot vairāki cēloņi, kurus trīs gadu laikā nav izdevies novērst. I. Druvieti neapmierina lēmumu pieņemšanas process partijā, kurā joprojām pārāk liela ietekme ir cilvēkiem, kas nav saņēmuši partijas kongresa pilnvarojumu. I. Druviete uzsvēra, ka nekādā gadījumā šo izvēli nevajadzētu primitivizēt līdz neapmierinātībai par partijas palikšanu opozīcijā, jo tā neesot ne Latvijas, ne "JL" gals. Ir svarīgi, kādā veidā notiek darbība opozīcijā. I. Druviete: "Tas bija absolūti nepieņemami, ka Krišjānis Kariņš un Dzintars Zaķis, neapspriežoties ne ar domi, ne frakciju, vienpersoniski aiznesa vēstuli Valsts prezidentam ar aicinājumu izvēlēties bezpartijisku premjeru, kaut "JL" premjera kandidāts bija Valdis Dombrovskis. Šādu rīcību uzskatu nevis par sīku netaktisku detaļu, bet stratēģiski katastrofālu kļūdu, kas pielika punktu manām vairāku gadu ilgajām pārdomām par nākotni šajā politiskajā spēkā."
V. Dombrovskis gan negrasās atstāt partijas rindas un uzskata, ka nav pareizākais solis tā vietā, lai risinātu asus konfliktus, pamest partiju.
No četriem frakciju neizveidot
Izskanējušas runas, ka no partijas grasoties izstāties arī Uldis Grava un Ingūna Rībena. Grava tomēr nolēmis palikt, bet I. Rībena teica, ka viņa pēc rakstura esot konservatīva un nepieņemot sasteigtus lēmumus. Šāds lēmums varētu apgrūtināt jaunas frakcijas izveidi Saeimā, jo aizgājušajiem deputātiem pietrūkst viena "JL" domubiedra. Paskaidrošu, ka frakciju var izveidot, minimums, no pieciem viena saraksta deputātiem. Tikai tad tiem var pievienoties deputāti no citām partijām. Kā jau ziņots, "JL" rindas pametis arī bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks.
Ja izdosies izveidot frakciju, iespējams, ka tai pievienosies kāds deputāts no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Jau iepriekš klīda runas, ka tēvzemiešu frakciju varētu atstāt Anna Seile, Gunārs Laicāns un Pēteris Tabūns. Iespēju izstāties no partijas bija apsvēris arī Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš vakar man teica, ka pēc partijas kongresa situācija šajā politiskajā spēkā esot pasliktinājusies. Ģ. Kristovskis: "Situācija ir interesanta, to izvērtēsim un pieņemsim konkrētus lēmumus." A. Seile atzina, ka no "JL" ir atdalījies vispragmatiskākais un visracionālākais spēks, kas veiksmīgi varētu turpināt īstenot "JL" idejas.
Neviens no augšminētajiem četriem bijušajiem "JL" biedriem Saeimas deputātiem neizslēdza iespēju, ka varētu izveidoties jauns politisks spēks, bet tas nenotikšot acumirklī. Esot nepieciešams zināms pārdomu laiks, lai apzinātu domubiedrus gan politiskajās aprindās, gan ārpus tām. Kā teica I. Druviete, Latvijā veidojas vairāki sabiezējuma centri, kas varētu būt par sākumu jaunam politiskam spēkam, bet pagaidām esot pāragri spriest, vai notiks konsolidēšanās starp šiem potenciālajiem varas centriem.
Maz ticams, ka bijušie "JL" deputāti savu nākotni saistīs ar topošo Aigara Štokenberga partiju. Tam tikpat kā netic arī A. Štokenbergs, jo viņš Latvijai vēlas piedāvāt no pašreizējām partijām atšķirīgu politiku, ko īstenošot eiropeiska moderna partija.
Titavs runāšot ar Āboltiņas muti
Kā noskaidroju "JL" birojā, partijā patlaban esot aptuveni 1200 biedru. Vakar partijas Saeimas frakcija nolēma 1. martā sasaukt ārkārtas kongresu, kur tiks ievēlēta jauna partijas vadība. K. Kariņš jau ir paziņojis, ka viņš ir ar mieru partijas varas stūri nodot citās rokās. Visticamāk, to pārņems Solvita Āboltiņa, kura LNT raidījumā "900 sekundes" atzinusi – ja kongress viņai izteiktu uzticību, viņa būtu gatava vadīt "JL". Iespējams, ka partijas valdē iekļūs par pelēko kardinālu sauktais Dans Titavs un, kā prognozēja kāds politiķis, D. Titavs runāšot ar S. Āboltiņas muti.
Skaidrs ir tas, ka pašvaldību vēlēšanas nebūs tādas kā iepriekšējās, kur vēlētājiem nebija lielas izvēles iespēju. Sociologs Arnis Kaktiņš spriež, ka pašreizējie notikumi vedinot domāt, ka līdzās Štokenberga partijai varētu būt vēl kādas divas trīs.
Patlaban "JL" reitings ir viens no augstākajiem, bet diezin vai tas saglabāsies pēc šķelšanās. A. Kaktiņš: "Man grūti iedomāties, uz kāda pamata tas varētu celties. Vēlētājiem nepatīk balsot par iekšēji vājām partijām."