Administratīvā rajona tiesa šodien atzinusi par prettiesisku Dzimtsarakstu nodaļu rīcību, atsakoties iedzīvotāju reģistrā reģistrēt divus mājās dzimušus bērnus, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Atzīst par prettiesiskiem divus atteikumus reģistrēt mājās dzimušus bērnus (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par prettiesiskām atzīta Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas faktiskā rīcība, atsakot reģistrēt Aijas un Aivara Livmaņu dēlu, kā arī Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas faktiskā rīcība, atsakot reģistrēt Līgas un Pētera Hirtu dēlu. Tiesa nolēmusi, ka Livmaņu ģimenei pienākas atlīdzība par nodarīto morālo kaitējumu Ls 1000 apmērā, bet Hirtu ģimenei - Ls 500 apmērā. Tiesai noraidījusi abu ģimeņu lūgumu segt izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu Ls 210 un Ls 90 apmērā. Abas ģimenes tiesā pārstāvēja juriste Solvita Olsena. Vienlaikus tiesa nolēmusi, ka abām ģimenēm atmaksājama valsts nodeva Ls 10 apmērā. Spriedums 20 dienu laikā pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā. Kā ziņots, pašlaik bērni jau ir reģistrēti, jo Dzimtsarakstu nodaļa izpildījusi Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra (LSDSP) rīkojumu. Taču mēra rīkojuma likumību apšauba Tieslietu ministrija, kuras pārstāvis tiesā pieļāvis iespēju, ka ministrija šo rīkojumu apstrīdēs. Ministrija uzskata, ka Bojāram neesot bijis tiesību tādā veidā iejaukties Dzimtsarakstu nodaļas darbā. Kā ziņots, Dzimtsarakstu nodaļas atteicās bērnus piereģistrēt, jo tie dzimuši nevis slimnīcā, bet gan mājās un viņu dzimšanu apliecinājusi dzemdībās klāt bijusī vecmāte. Atteikuma pamatojums esot fakts, ka apliecinājumu par piedzimšanu varot izsniegt tikai ārsts vai ārstniecības iestāde, nevis vecmāte. Ģimeni pārstāvošā juriste Olsena iepriekš pauda viedokli, ka Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki soda sievietes un vecmātes atļaušanos dzemdēt mājās, lai arī Ārstniecības likums vecmātei kā ārstniecības personai ļauj pieņemt fizioloģiskas dzemdības. Juriste saka, ka klātesošas un dzemdības pieņemošas vecmātes izziņu varot pielīdzināt ārsta vai ārstniecības iestādes izsniegtai izziņai, jo mērķis ir gūt apliecinājumu, ka dzemdības ir notikušas konkrētai sievietei, un to dzemdību aculieciniece vecmāte var izdarīt tikpat labi dzemdību nodaļā kā mājās. Savukārt Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja Anita Kupriša sacījusi, ka Latvijā mājas dzemdības nav nedz atļautas ar likumu, nedz aizliegtas. Kamēr likumdevēji par to spriežot, tikmēr arvien vairāk sieviešu izvēloties dzemdēt mājās. Ārvalstīs mājās izvēloties dzemdēt apmēram 1% sieviešu, bet dažās valstīs, piemēram, Nīderlandē, līdz pat 30%. Citur pasaulē par to neviens nebrīnoties, neaizliedzot un neliekot šķēršļus.