Katoļu priesteri ordinācijā uzņemas celibātu, lai kalpotu cilvēku labā, tā ir zīme sabiedrībai, ka bez dzimumattiecībām pastāv arī vēl citas vērtības un mīlestības būtība ir atdeve un uzticība Dievam un citiem cilvēkiem, - tā Austrālijas katoļu priesteru priekšlikumu atcelt celibātu komentē Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) prefekts, teoloģijas doktors Pauls Kļaviņš.
Kā ziņots, vairāki Austrālijas priesteri vērsušies Vatikānā ar lūgumu atcelt gadsimtiem ilgo laulību aizliegumu katoļu garīdzniecībai, lai apturētu katoļu garīdznieku skaita straujo samazināšanos. Vēstulē izteikts viedoklis, ka ordinētajiem garīdzniekiem nevajadzētu aizliegt laulāties, un pausts aicinājums baznīcai apsvērt iespēju pieņemt atpakaļ priesterus, kas pametuši garīdznieku rindas, lai apprecētos. Pēc RTI prefekta domām, katoļu garīdznieku skaita straujo samazināšanos būtu jāizvērtē plašākā sociālā un kultūras kontekstā, turklāt baznīca šo savu prasību stingri pamatojot, informēja Katoliskās baznīcas informācijas centrs. "Priesteris ar savu kalpošanu celibātā var palīdzēt daudz vairāk nekā cilvēks ar ģimenes pienākumiem," uzskata Kļaviņš. Līdz ar to neesot jādomā, ka "atsevišķu grupējumu prasības mainītu baznīcas daudzo gadsimtu praksi". Kā ziņots, lūgums Vatikānam par celibāta atcelšanu tika nosūtīts pēc Sidnejas katoļu bīskapijas veiktās aptaujas starp vairāk nekā 300 priesteriem, kuras rezultāti liecina, ka tikai daži priesteri atbalsta celibātu un saista to ar domām par atteikšanos no priestera pienākumu pildīšanas. Priesteru trūkuma dēļ Austrālijā un daudzās citās valstīs draudzēm jādalās priesteros, daļa no kuriem jau ir sasnieguši pensijas vecumu. Tradicionālais celibāts katoļu priesteriem pastāv jau gadsimtiem, tomēr dažas autoritātes norādījušas, ka celibāts par vispārizplatītu parādību katoļu baznīcā kļuva tikai 11. vai 12. gadsimtā.
