Pamats uztraukties par garīdznieku trūkumu ir arī katoļu baznīcas institūcijām Latvijā, kur draudžu skaits pēdējos gados pieaug – no 178 draudzēm 1988. gadā tas palielinājies līdz 279 draudzēm 2004. gadā, bet priesteru, kas tajās kalpotu, nepietiek. Pagājušā gada beigās 279 katoļu draudzēs visā Latvijā kalpoja tikai 148 priesteri. Dažās Latvijas vietās, kur situācija ir īpaši kritiska, viens priesteris spiests vienlaikus apkalpot pat piecas draudzes. Arī priesteru kalvē – Rīgas teoloģijas institūta Katoļu garīgajā seminārā – pēdējos piecpadsmit gados audzēkņu skaits sarucis trīs reizes, no 104 audzēkņiem 1989. gadā samazinoties līdz 34 semināristiem šogad.Tik labus laikus, ka katrai draudzei būtu savs priesteris, katoļu baznīca gan piedzīvojusi tikai pirmskara Latvijā. Tomēr, sākot no 1988. gada, priesteru trūkums Latvijas katoļu draudzēs izjūtams asāk nekā padomju gados. Pie vainas patērētājsabiedrība "Celibāts noteikti nav tas īstais iemesls, kāpēc trūkst priesteru," uzskata Rīgas teoloģijas institūta Katoļu garīgā semināra 6. kursa audzēknis diakons Staņislavs Prikulis (23 gadi), kurš pats šogad, beidzot semināru, kļūs par katoļu garīdznieku. Viņš ir pārliecināts, ka problēmas sakne meklējama mūsdienu sabiedrībā valdošajās vērtībās. "Tāpat kā daudzviet pasaulē, arī Latvijā ir garīgās dzīves panīkums – arvien izplatītākas kļūst patērētājsabiedrības vērtības. Komerciālās lietas, reklāmas, uzsvars uz ārējo izskatu – tas viss nomāc cilvēku, ka viņš vairs nespēj sadzirdēt Dieva balsi," spriež Staņislavs, uzsverot, ka neiet jau neviens mācīties par priesteri tāpēc, ka nav īsti ko darīt vai nevienu citu darbu neprot, – priestera darba izvēles pamatā ir Dieva aicinājums. Garīgi un ekonomiski apsvērumi Celibāts ir baznīcas tradīcija, kas radusies, ņemot vērā Jaunajā derībā izteiktos pamudinājumus un atziņas. "Priesterim jāseko Kristus piemēram, bet Kristus dzīvoja viens – neprecējies," celibāta nepieciešamību skaidro Staņislavs. Viņš uzsver, ka, sekojot Jēzum, savas ģimenes atstāja arī Kristus apustuļi: "Kā viņiem teica Jēzus – jūs dzīvosiet līdzīgi kā eņģeļi debesīs. Priesterība ir Dieva zīme, priesteris cenšas tuvināties šādai eņģeļa dzīvei." Jaunietis atzīst, ka no pasaulīgā viedokļa dzīve celibātā, protams, var šķist absurda, taču tāda attieksme rodas, neizprotot, ka var dzīvot tikai no Dieva žēlastības, ar tās palīdzību izturot kārdinājumus. Turklāt celibātam ir arī tīri ekonomisks pamatojums, proti, ja priesteri precētos, tad baznīcai vajadzētu uzturēt arī viņu kuplās ģimenes. Celibāta solījums jādod, sākot mācības sestajā kursā. "Šie pieci gadi seminārā domāti, lai saprastu savu ceļu, lai apzinātos celibāta nozīmi un grūtības, kas ar to saistās," saka topošais priesteris. Puse atbirst "Jau kopš Jēzus Kristus laikiem priesteru nekad nav bijis pietiekami," teic Māris Stepiņš (22 gadi), semināra 3. kursa audzēknis. Viņa kursā no divpadsmit audzēkņiem, ar kuriem kopā sāktas mācības, pašlaik seminārā palikuši tikai seši. "Ir bijuši gadījumi, kad aiziet no semināra un uzreiz apprecas," atceras Māris, "tas nav nekas slikts, jo arī ģimene ir aicinājums." Māris uzskata, ka priesterība savā veidā arī ir ģimenes dzīve – katrs draudzes loceklis priesterim ir kā bērns, par kuru jārūpējas. Taču precēts priesteris nevarētu pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, jo būtu jāsadalās starp ģimeni un baznīcu un ciestu kvalitāte. Viņš atceras arī situāciju, kad seminārā iestājies kāds jaunietis, kurš iepriekš gatavojies precībām, taču, meklējot iespējas salaulāties katoļu baznīcā, sapratis, ka nemaz nevēlas doties laulībā. Priesterus vairotu laba audzināšana "Būtu apkaunojoši katoļu baznīcai, ja pat budistu mūki iztiek bez ģimenes, bet kristīgajā reliģijā priesteri kļūtu par ģimenes cilvēkiem. Tas nozīmētu, ka viņi Dieva dēļ nespēj būt pašaizliedzīgi," Austrālijas priesteru ierosinājumu vērtē Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats, "ja kāds jūtas nespējīgs nest priestera nastu, tas lai precas." J. Pujats uzskata: "Priesteru skaita pieaugumu varētu sekmēt nevis celibāta atcelšana, bet laba audzināšana no bērna kājas, nevis seksa slavināšana. Sekss jau ir labs, taču ģimenes ietvaros." Katoļu priesteru un draudžu skaits Latvijā Gads Draudzes Priesteri 1921 117 132 1948 224 152 1958 179 164 1979 178 136 1988 178 105 1989 180 91 1990 181 94 1991 192 88 1992 220 84 1993 220 79 1994 226 84 1995 nav zināms 101 1996 233 110 1997 235 114 1998 249 119 1999 259 124 2000 271 123 2001 279 124 2002 284 129 2003 280 142 2004 279 148