Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā statistika liecina, ka jaunākajam pašvaldību deputātu kandidātam ir 18 gadi, vecākajam - 82 gadi, bet kandidātu vidējais vecums ir 45 gadi. 54,7% deputātu kandidātu ir vīrieši, 45,3% - sievietes. Augstākā izglītība ir 49,6% deputātu kandidātiem, vidējā izglītība - 47,7%, bet pamatizglītība - 2,7% deputātu kandidātu. Pašvaldību vēlēšanās Latvijā kandidē 16 tautību pārstāvji, no tiem 80,1% ir latvieši, 5,1% - krievi. Vēlēšanās kandidē 140 poļi, 108 lietuvieši, 93 baltkrievi, 44 ukraiņi, 13 ebreji, astoņi lībieši, deviņi igauņi, četri vācieši, četri čigāni, divi tatāri, divi armēņi un viens brits, bet 1889 jeb 12% deputātu kandidātu nav norādījuši savu tautību. Pašvaldību vēlēšanās bez vēlētāju apvienībām kandidē arī 45 reģistrētas partijas un partiju apvienības. Pirmo reizi Rīgas pašvaldību vēlēšanās noteikta 5% barjera iekļūšanai domē. Visvairāk deputātu kandidātu sarakstu iesniegts Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanām - 21. Savukārt 70 Latvijas pašvaldībās vēlēšanām pieteikts tikai viens deputātu kandidātu saraksts. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pase ar uzturēšanās atļauju Latvijā. Katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī. Ja viņš nezina, kurā vēlēšanu iecirknī ir reģistrēts, šo informāciju var iegūt, piezvanot uz CVK informācijas tālruni vēlētājiem 70 49 999. Balsot jāiet uz vēlēšanu iecirkni, kura sarakstā vēlētājs ir reģistrēts. Iecirknī jāreģistrējas pie galda, uz kura ir norāde par kārtas numuru vēlētāju sarakstā. Savu kārtas numuru var noskaidrot pie ieejas vēlēšanu iecirknī, kur būs pieejams vēlētāju alfabētiskais saraksts. Reģistrējoties jāuzrāda pase un jānosauc savs kārtas numurs. Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieks sameklēs vēlētāju sarakstā, kurā vēlētājam jāparakstās. Balsotājam tiks izsniegts vēlēšanu zīmju komplekts un vēlēšanu aploksne, uz kuras jābūt iecirkņa zīmogam. Vēlētāji tiek aicināti pārliecināties, vai iedotas visas vēlēšanu zīmes. Vēlētājs savu izvēli izdara balsošanas kabīnē vai nodalījumā. No visām zīmēm jāizvēlas viena ar to kandidātu sarakstu, par kuru tiks balsots. Vēlēšanu zīmē var ar plusu atzīmēt tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta. Ja kāds pretendents neliekas pieņemams, viņu var izsvītrot. Vēlēšanu zīmē var arī neizdarīt nekādas atzīmes. Vēlēšanu zīmi ievieto vēlēšanu aploksnē, aploksni aizlīmē un iemet vēlēšanu kastē. Neizmantotās vēlēšanu zīmes var atstāt vēlēšanu iecirknī tam paredzētajā vietā vai ņemt līdzi. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Pirmo reizi arī kandidēt vēlēšanās var personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Iepriekš kandidēt varēja personas, kuras sasniegušas 21 gada vecumu. Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās Latvijā var piedalīties arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas uzturas mūsu valstī un ir reģistrēti Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Pašvaldību vēlēšanās katram vēlētājam ir tiesības vēlēt to pašvaldību, kurā viņam bija reģistrēta dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai to pašvaldību, kurā vēlētājam pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Pašvaldību vēlēšanām ir reģistrēti 1 418 859 vēlētāji. Par pašvaldībām Latvijā balsos arī 3981 citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonis no 22 valstīm. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā būs 2088 Lietuvas pilsoņiem, 590 Igaunijas, 288 Vācijas, 195 Polijas, 163 Lielbritānijas, 141 Dānijas, 135 Zviedrijas, 121 Somijas, 55 Francijas, 50 Itālijas, 43 Nīderlandes, 24 Austrijas, 19 Spānijas, 17 Beļģijas, 12 Ungārijas, deviņiem Grieķijas, astoņiem Slovākijas, astoņiem Čehijas, astoņiem Īrijas, četriem Portugāles, diviem Maltas pilsoņiem un vienam Slovēnijas pilsonim. Septiņi citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās Latvijā piedalīsies kā deputātu kandidāti. Viņu vidū ir trīs Lietuvas pilsoņi, viens Lielbritānijas pilsonis, viena Polijas pilsone, viena Zviedrijas un viena Vācijas pilsone. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi pašvaldību vēlēšanās kandidēs Aizkraukles rajona Skrīveru pagastā, Cēsu rajona Vaives pagastā, Preiļu rajona Vārkavas novadā, Jēkabpils rajona Viesītes pilsētā ar lauku teritoriju, Rīgas rajona Ķekavas pagastā, Liepājā un Rēzeknē. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajām ziņām, vēlēšanu iecirkņa maiņa ir reģistrēta 3194 vēlētājiem. No šiem balsotājiem 1589 cilvēki izvēlējušies balsot citā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī, bet 1605 vēlētāji reģistrējušies vēlēšanām tajā pašvaldībā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums. 2001.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 62% vēlētāju, 1997.gadā - 58%. Pēdējo divu Saeimu vēlēšanās piedalījās 72% vēlētāju, Eiropas Parlamenta vēlēšanās - 41% vēlētāju. Plānots, ka ap plkst.24 CVK sāks pienākt informācija un CVK mājaslapā būs pirmie provizoriskie pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanu dienas vakarā un naktī CVK mājaslapā iecerēts publicēt vēlēšanu rezultātus visās 530 Latvijas pašvaldībās. Vēlēšanu rezultāti būs ne tikai pašvaldības, bet arī iecirkņu griezumā - jau vēlēšanu naktī ikviens interesents varēs uzzināt, cik balsu par katru vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu nodots katrā no 952 vēlēšanu iecirkņiem. Vienlaikus CVK atgādina, ka galīgos vēlēšanu rezultātus pašvaldību vēlēšanās nosaka attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Pilsētu, pagastu un novadu vēlēšanu komisijām vēlēšanu rezultāti trīs dienu laikā pēc vēlēšanām jāizliek pie attiecīgās domes, padomes ēkas. Savukārt septiņās republikas pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī - vēlēšanu rezultāti publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".