Pagājis vairāk nekā gads, kopš Valsts ieņēmumu dienests (VID) realizēja vairāku gadu ieceri un par pusmiljonu latu iegādājās trīs pārvietojamās degvielas kvalitātes kontroles ekspreslaboratorijas. To iegādes mērķis – nodrošināt efektīvāku degvielas kvalitātes uzraudzību.
LA reidā kopā ar VID pārbauda mazās degvielas uzpildes stacijas (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Toreizējais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, griezdams atklāšanas lentīti jauno laboratoriju prezentācijā, uzsvēra, ka mūsdienīgās tehnikas izmantošana dos iespēju degvielas pārbaudes veikt ievērojami operatīvāk, līdz ar to palielinot akcīzes nodokļu kopējos ieņēmumus naftas produktiem un izskaužot nekvalitatīvas un nelegālas izcelsmes degvielas tirdzniecību. Kā norisinās šāda pārbaude, un vai aizvadītajā gadā sasniegtie rezultāti pirkumu attaisnojuši? Apmeklējām divas degvielas uzpildes stacijas Rīgā – SIA "Liepiņš" un "Trest". Degvielu salej pudelēs Tumši zilie "Renault Mascott" markas busiņi pēc skata atgādina furgonus, kādos ierasts redzēt vedam saldējumu. Taču aiz vadītāja kabīnes novietotais saldētavai līdzīgais konteiners patiesībā ir degvielas pārbaužu minilaboratorija. Katra no sešām iekārtām, kas tajā iebūvētas, paredzētas savam degvielas analīžu veidam. Blīvums, sēra saturs, oktānskaitlis un svina saturs benzīnam, cetānskaitlis un sastingšanas temperatūra dīzeļdegvielai – tikai daži no likumā noteiktajiem rādītājiem, kurus šajos aparātos pārbauda degvielai. Kad ekspreslaboratorijas busiņš iebraucis SIA "Liepiņš" degvielas uzpildes stacijas teritorijā un apstājies laukuma malā, tā šoferis, izmantojot speciālus balstus, nostiprina auto, lai tas būtu nekustīgs, laboratorijā veicot degvielas līmeņa mērījumus. Pa to laiku VID Akcīzes preču pārvaldes galvenās inspektores – ķīmiķes Aija Šadurska un Anastasija Trofimova –, uzrādījušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pilnvaru, pieiet pie degvielas uzpildes "pistolēm" un no katras markas degvielas nedaudz ielej piecās marķētās pudelēs. Rezultāti – divu stundu laikā SIA "Liepiņš" DUS darbinieks, kurš tikmēr iznācis no kases kioska, stāv atstatus, nervozi noraudzīdamies notiekošajā. Šķiet, ka brīdī, kad VID darbinieces ar iepildītajiem degvielas paraugiem kāpj laboratorijā, lai sāktu pārbaudi, viņu moka dedzīga vēlme iekāpt līdzi un paraudzīties, kas īsti ar piepildītajām pudelēm tiks darīts šīs zilās mašīnas iekšpusē. "Darbs mums diezgan neveselīgs," kā pirmo analīžu aparātā iepildīdama dīzeļdegvielas paraugu, atzīst ķīmiķe A. Šadurska. VID darbiniece teic, ka pie "degvielas dvingas", kuru uzreiz sajūtam, ienākot laboratorijā, viņas deguns pieradis un vairs "nereaģē". Protams, palīdz respiratori, bet tāpat pilnībā no degvielas tvaiku ieelpošanas neizvairīties. Vienā no aparātiem kolbā mutuļo dīzeļdegviela, uz citas iekārtas displeja mirguļo skaitļi, uzrādot benzīna kvalitāti, vēl citur palēnām drukājas mērījumu atskaite – rit testēšanas process. Vienas degvielas markas pārbaude aizņem aptuveni četrdesmit minūšu, bet, tā kā degvielas paraugi katrā no aparātiem tiek likti paralēli, kopējais pārbaužu laiks neaizņem vairāk par divām stundām, skaidro speciālistes. Agrāk, kad degvielas kvalitātes analīzes tika veiktas Galvenās muitas pārvaldes laboratorijā, uz rezultātiem bija jāgaida vairākas dienas un pat nedēļas – pa to laiku tirgotāji nekvalitatīvo degvielu varēja paspēt iztirgot vai nobēdzināt. Ja ir aizdomas, sūta uz papildu pārbaudi Tiesa, arī šobrīd, kad darbā laistas ekspreslaboratorijas, gala slēdziena izdarīšana, ja pārbaudē konstatēta degvielas neatbilstība kvalitātes prasībām, tomēr nesokas daudz ātrāk. Ekspreslaboratorijā iegūtais atzinums par novirzēm no kvalitātes prasībām vēl nav pietiekams pamats turpmākajiem lēmumiem par degvielas konfiskāciju un iespējamajos tiesu darbos, tāpēc degvielas paraugi papildus jāsūta kontrolei uz Latvijas sertifikācijas centru "Latsert". Ja ekspreslaboratorijā konstatē, ka rādītāji neatbilst prasībām, inspektores noņem aizdomīgās degvielas markas papildu paraugus un aptur tās tirdzniecību. "Ja "Latsert" apstiprina mūsu rezultātus, VID pieņem lēmumu par degvielas konfiskāciju un piemēro sodu," stāsta A. Trofimova. "Mēs pārbaudām ar pavisam citām metodēm," atklāj "Latsert" laboratorijas vadītāja Diāna Ēlerte, uzsverot, ka stacionāri degvielu testē daudz pamatīgāk. Tāpēc netrūkst gadījumu, kad ekspreslaboratorijas rezultāti nesakrīt ar "Latsert" atzinumu un degvielas tirgotājs tiek attaisnots. Vai iespējams arī, ka mobilajā laboratorijā nekādu aizdomu par degvielas kvalitāti nav, bet, ja tā tiktu pārbaudīta "Latsert", neatbilstība tomēr atklātos? "Jā, arī tā var gadīties," atzīst D. Ēlerte, piebilstot, ka šādu gadījumu biežumu nav iespējams uzzināt, jo paraugi, kuri nav aizdomīgi, uz pārbaudi "Latsert" netiek sūtīti. Busiņš ierodas tur, kur ir sūdzības SIA "Liepiņš" DUS degviela atbilst visām prasībām, izdrukājoties pēdējai atskaitei, secina VID darbinieces. Var doties uz nākamo DUS. Arī "Trest" DUS, kā vēlāk izrādās, pārkāpumu nav. Darba režīms, kā atzīst inspektores, ļoti neregulārs – dažbrīd, kad jāizbrauc uz attālākajām Latvijas vietām, viņas izbrauc septiņos no rīta un atgriežas deviņos vakarā. Kuras konkrēti DUS norīkots apmeklēt, darbinieces uzzina, tikai sākoties darbdienai. Degvielas kvalitātes pārbaudes veic divējādi – plānoti un neplānoti. "Iepriekš neplānotās pārbaudes izdarām, ja saņemts kāds signāls, sūdzības par nekvalitatīvu degvielu," stāsta A. Šadurska. Taču arī plānotajām pārbaudēm nepastāv uz nedēļām vai mēnešiem sastādīts grafiks. Apmeklējamās DUS izvēlas pēc nejaušības principa, taču tā, lai gada laikā visās tiktu pabūts aptuveni vienādu reižu skaitu. Pašlaik reidos dodas tikai divi no busiņiem – trešais patlaban tiek pārbūvēts, lai, stājoties spēkā likumam par biodegvielas īpatsvara degvielas tirdzniecībā palielināšanu, varētu pārbaudīt arī šīs degvielas kvalitāti un piejaukumu apmērus. Vairāk labuma videi nekā dzinējam Motors "rīstās", slāpst, mašīna "nevelk" ātrāk par 60 kilometriem stundā – raksturīgākās likstas, kuras autobraucēji mēdz norakstīt uz nekvalitatīvas degvielas rēķina. Lielākā daļa rādītāju, kas saskaņā ar likumu tiek kontrolēti kvalitātes pārbaudēs, neattiecas uz to, kā degviela iespaido dzinēja darbību, teic RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns Valdis Kampars. "Šī kontrole pamatā domāta, lai no kaitīgām ķīmiskajām vielām sargātu ekoloģisko vidi," skaidro profesors. Izņēmums gan ir, piemēram, auksta filtra nosprostošanās punkts un sastingšanas temperatūra dīzeļdegvielai. Ja tie neatbilst normai, degviela aukstā laikā var sasalt. Turpretī pārsniegts sēra saturs, kas kaitē videi un klasificējams kā noteikumu pārkāpums, dzinējam pat var būt labvēlīgs. Savukārt vidi piesārņojošā svina daudzums benzīnā motoru ietekmē dažādi – jauniem auto negatīvā iedarbība ir niecīga, ir dzinēji, kurus svins neiespaido nemaz. V. Kampars atzīst, ka ar degvielas kvalitātes pārbaudēm praktiski nav iespējams noteikt, vai dīzeļdegviela nav zagta no cauruļvada. "Konstatēt var vienīgi tad, ja šī zagtā degviela ir apkures vajadzībām ražotā," saka ķīmijas speciālists. Tad par to brīdina paaugstinātais sēra saturs un palielinātā sadegšanas temperatūra. *** UZZIŅA - 2004. gadā VID veicis 291 degvielas kvalitātes pārbaudi ar ekspreslaboratorijām degvielas uzpildes stacijās un naftas bāzēs; - pārbaudīti 846 degvielas paraugi, no kuriem kvalitātes prasībām neatbilstošu degviela atklāta 11 gadījumos; - konfiscēti 80 020 litri nekvalitatīvas degvielas un uzlikti naudas sodi 5450 latu apmērā.