Pēdējā pusgada laikā līdz ar degvielas cenu paaugstināšanos galvaspilsētā aktivizējušies zagļi, kuri veic tā sauktās "atklātās zādzības" un nekautrējas diendienā citu pēc citas apzagt degvielas uzpildes stacijas.
Degvielas tirgotāji ar RB gan nelabprāt runā par šo tēmu, visticamāk, baidoties graut kompānijas prestižu. No trim lieliem degvielas tirgotājiem ar RB piekrita runāt tikai viens un anonīmi, savukārt lielākais degvielas mazumtirgotājs "Statoil" nedēļas laikā nespēja formulēt viedokli par šo jautājumu. Garnadži saņem niecīgus sodus Vienas no lielākajiem benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirgotājfirmām drošības dienesta darbinieks RB pastāstīja, ka zādzību problēma benzīntankos ir ļoti sāpīga, jo ik dienas kādā no kompānijas uzpildes stacijām tiek reģistrēti šādi garnadžu radīti zaudējumi. Drošībnieks stāsta, ka parasti zagļu automašīnām tiek uzliktas zagtas numurzīmes, atsevišķi cipari tiek aizkrāsoti ar flomasteru vai aizlīmēti ar izolācijas lenti. Piemēram, sešnieks ar melnas krāsas palīdzību viegli pārtop par astotnieku, un videokameru izšķirtspēja nav tik laba, lai krāpšanu atklātu, vismaz ne uzreiz. Paši zagļi vienmēr tērpušies cepurēs, lielās saulesbrillēs, kapucēs un citos seju aizsedzošos aksesuāros. Viņi ir informēti par novērošanas kameru izvietojumu un parasti stāv pret tām ar muguru. Uzpildoties garnadži parasti motoru neslāpē, kaut arī tas ir pretrunā ar benzīntanka drošības noteikumiem. Zagļu automašīnas ir jaudīgas un ar lielām bākām, mikroautobusi, dažādi "Opel" markas auto un citi. Vienā piegājienā tiek nozagti 50 litri benzīna, kas maksā aptuveni 25 latus. RB informators stāsta, ka dažus "brašuļus" izdevies aizturēt un viņi atzinušies, ka šādi nopelnījuši aptuveni 1000 līdz 2000 latu. Savukārt citi savu vainu noliedz un saka, ka aizmirsuši samaksāt, un piedāvā domstarpības atrisināt civiltiesiskā ceļā, kompensējot zaudējumus. Degvielas tirgotājkompānijas darbinieks stāsta – pat zinot, ka benzīntankā iebraucis zaglis, ir ļoti grūti viņu aizturēt, jo uzpildes stacijās joprojām ir populāra sistēma "lej un maksā", nevis "maksā un lej", kas nozīmē – ja mašīna izkustējusies no vietas un klients nav samaksājis, zaglis viņš ir tikai tad, kad izbraucis no benzīntanka teritorijas. Bijuši gadījumi, kad apsardzes darbinieki benzīntanka teritorijā metušies zagļu auto ceļā un guvuši smagas traumas, turklāt garnadži policijai uzrakstījuši iesniegumu par automašīnas apskādēšanu un pēc tam atgriezušies benzīntankā, lai samaksātu par "pirkumu". Benzīntanka drošības speciālists RB sūdzas, ka šobrīd esot ļoti slikta sadarbība ar policiju, jo ne visi iecirkņu inspektori prot kvalificēti meklēt automašīnas, turklāt katra benzīntanka zādzība tiek reģistrēta konkrētā teritoriālā iecirknī. "Es gribētu, lai autozādzību apkarošanas nodaļā izveidotu apakšvienību ar pieciem cilvēkiem, kuri nodarbotos tieši ar zādzībām benzīntankos, jo to ir pietiekami daudz, taču policija uz šādiem ierosinājumiem neatbild," atzīst benzīntanka darbinieks. Četri zagļu "veidi" Benzīntanku apzadzēji drošībnieku vidū tiek iedalīti četrās kategorijās: vieniem tas ir regulārs bizness, jauniešiem – sports nozagt dažus litrus, vēl citi zog neregulāri, lai atpelnītu ceļa izdevumus, un ir arī tādi, kuri tiešām aizmirst samaksāt. Ar lielu daļu zagļu benzīntanka darbinieki tiek galā saviem spēkiem, par citiem ziņo policijai, dažkārt zaudējumus sedz benzīntanku operatori no savas kabatas, kaut gan tas viņiem nebūtu jādara. Policijai trūkstot informācijas Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis, oponējot degvielas tirgotājiem, norāda, ka sadarbība starp policiju un naftas biznesa uzņēmējiem ir iespējama, taču šī brīža situācija neļauj noskaidrot patiesos degvielas zādzību apmērus. "Mēs neredzam nozieguma latento pusi, pieļauju, ka noziegumu skaits ir vairākas reizes lielāks, nekā tiek reģistrēts policijā, jo benzīntanku drošības dienesti ar nesamaksājušiem klientiem vienojas bez policijas starpniecības vai arī zādzības noraksta zaudējumos," uzskata I. Ķuzis. Pērn pēc oficiāli reģistrētas statistikas Rīgā benzīntanki apzagti 300 reižu. Un apzagto vidū ir gan populārākie un lielākie benzīntanki, gan mazāk apmeklētās uzpildes stacijas. Tāpat piekrāpti tirgotāji, kuri degvielu pārdod bez kasiera – automatizēti. Automātos iemestā nauda bieži vien izrādījusies viltota. Noziegumu atklāšanā policijai nesokas – notverti tikai desmit procenti no visiem benzīntanku apzadzējiem. I. Ķuzis saka, ka nav iespējams normāli strādāt, ja benzīntanku darbinieki par zādzībām ziņo tikai tad, kad kļūst skaidrs, ka ar nesamaksājušo klientu civiltiesiskā kārtībā vienoties nevarēs. "Šis nozieguma veids attīstās strauji, bet informācijas no uzpildes stacijām ir maz. Šīs zādzības priekš zagļiem nav arī īpaši sarežģītas – iebrauc, ielej un aizbrauc. Nevienam nav jādod pa galvu, nav arī īpaši daudz jādomā," saka Kriminālpolicijas šefs. Biežāk apzagtie benzīntanki I. Ķuzis stāsta, ka biežākās zādzības vietas Rīgā ir benzīntankos, kas atrodas Daugavgrīvas, Buļļu, Mūkusalas ielā un Kārļa Ulmaņa gatvē Pārdaugavā, kā arī Krasta ielā un Maskavas ielas galā Ķengaragā un Rumbulā. "Parasti zādzības notiek haotiski – arī dienas laikā, tomēr visvairāk to fiksēts naktī," informē I. Ķuzis. Tieši šī iemesla dēļ vairāki benzīntanki pēc pulksten 22 jau pārgājuši uz "maksā un lej" pakalpojumu. Četras tonnas – zagļu bākās Kopumā, pēc policijas rīcībā esošās informācijas, pagājušajā gadā no benzīntankiem nozagtas četras ar pusi tonnas degvielas, kas Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektoram Uldim Saknem nešķiet pārāk liels skaitlis. Tas neesot pat 0,1 procents no iztirgotā daudzuma. "Tomēr patīkami nav, ja benzīntankā regulāri iegriežas zagļi," piebilst U. Sakne. Viņš gan nenoliedz, ka pēdējā laikā benzīntankos arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta drošībai, jo cilvēki sākuši izmantot "lej un maksā" sistēmu ļaunprātīgos nolūkos. U. Sakne RB sola rosināt degvielas tirgotājus aktīvāk sadarboties ar policiju un ziņot par visiem zādzības gadījumiem, lai policijā veidotos pilnvērtīga datu uzskaite par personām, automašīnām un rajoniem, kuros šīs zādzības ir īpaši aktuālas.







