2004.gadā Latvijā miruši 9,3 zīdaiņi uz 1000 dzimušajiem bērniem. Arī gadu iepriekš rādītāji bija līdzīgi - 2003.gadā miruši 9,4 zīdaiņi uz 1000 dzimušajiem bērniem, bet 2002.gadā šis rādītājs bija 9,9, šodien diskusijā par mātes un bērna veselību stāstīja Veselības ministrijas pārstāve Skaidrīte Vasaraudze. Speciāliste uzsvēra, ka šie rādītāji ir zemākie arī starp jaunajām ES valstīm. Arī veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP) atzīst, ka mātes un bērna veselības rādītāji Latvijā uzlabojas ļoti lēnām. Kā negatīvu iezīmi Bērziņš min arī augsto abortu skaitu valstī. "Ja uz desmit dzimušiem bērniem septiņiem ir liegta iespēja ieraudzīt sauli, situācija ir slikta," saka Bērziņš, norādot, ka abortu skaits Latvijā ir sešas reizes augstāks nekā Somijā un divas reizes lielāks nekā kaimiņvalstī Lietuvā. "Aborts kā dzimstības regulēšanas instruments ir barbariska un nepieļaujama viduslaiku metode, un ar to var cīnīties, izglītojot sabiedrību," uzskata veselības ministrs. PVO Eiropas Reģionālā biroja padomnieces reproduktīvās veselības un pētījumu jomā Gunta Lazdāne norādīja, ka nevēlamu grūtniecību skaitu Latvijā var samazināt, izglītojot un informējot par drošu kontracepciju un nodrošinot kontracepcijas pieejamību. Jānodrošina arī mūsdienīgas un drošas grūtniecības pārtraukšanas metodes. Lai mazinātu mātes un bērnu veselības problēmas, jāmudina sievietes laikus vērsties pie ārsta. Latvijā 4% grūtnieču neapmeklē ārstu, dažos rajonos, piemēram, Saldū un Kuldīgā šis rādītājs sasniedz pat 6%. Tieši šo sieviešu un viņu bērnu veselība ir visapdraudētākā, jo nereti sievietes slimo ar dažādām infekcijas slimībām, tuberkulozi un citām kaitēm, sacīja Lazdāne. Viņa informēja, ka viens no galvenajiem māšu mirstības cēloņiem Latvijā ir asiņošana, kas netiek novērsta mediķu neprasmes, nepietiekamas aparatūras un sistēmas problēmu dēļ. Lai uzlabotu māšu un bērnu veselības stāvokli, nepieciešams mainīt sabiedrības attieksmi, uzskata bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP). Pēc viņa domām, jāmaina gan cilvēku attieksme pret savu veselību, gan mediķu attieksme pret grūtniecēm, kā arī pret vecākiem, kas vēlas būt blakus slimnīcā ievietotiem bērniem, lai, nokļūstot slimnīcā, "cilvēki nejustos kā nepilngadīgo lietu inspekcijā nokļuvuši", sacīja ministrs. Baštiks aicina padomāt, kā nodrošināt pēc iespējas agrāku augļa patoloģiju diagnosticēšanu un kā uzlabot valsts un pašvaldību palīdzību, ja bērni ir dzimuši priekšlaicīgi vai ja ir piedzimis bērns ar invaliditāti. Bērnu un ģimenes lietu ministrs arī pauda bažas, vai pārāk ātri Latvijā nav samazināts pediatru skaits un bērni saņem pietiekami kvalitatīvu veselības aprūpi. Viņš uzskata, ka jāveic arī citi pasākumi bērnu veselības uzlabošanai, piemēram, jāpastiprina vecāku atbildība par bērnu traumatismu. Kā vienu no sabiedrības problēmām ministri šodien minēja lielo vientuļo māšu un nereģistrēto laulību skaitu Latvijā. "Latvijā katrs otrais bērns dzimst nepilnā ģimenē, un vientuļās mātes Latvijā ir plaši izplatīta parādība mūsu sabiedrībā," sacīja veselības ministrs. Viņš aicina pārliecināties, vai šādos gadījumos vienmēr pietiekami labā kvalitātē tiek nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi.