Tagad vakaros no pulksten 17 pansionātā uzturas divi bruņoti policisti. Esam veci un nevarīgi cilvēki, kas te ko sargāt? Bruņotie vīri ierodas, uzstāda televizoru, varbūt kādu radaru, sēž un skatās. No rīta pirms aizbraukšanas aizstaigā līdz veikalam, laikam pārbauda durvis, un prom. Kam tāda bruņota apsardze izdevīga un cik tā maksā? Starp citu, iemītniekiem pusdienās vairs nedod kefīru, esot par dārgu, bet cik naudas iztērē apsargu algošanai?'''' Pagaidām tikai eksperiments Pansionāta ''''Zemgale'''' direktore Astrīda Kroģere apstiprināja, ka šogad no 1. februāra pansionātā nakts stundās dežurē apsardzes firmas darbinieki, precīzāk sakot, viens apsargs un šoferis. Direktore uzskata, ka apsardze pansionātā, kurā dzīvo gandrīz 200 iemītnieku, ir nepieciešama. Pagaidām gan tas esot tikai eksperiments, līgums ar apsargiem noslēgts tikai līdz šā gada beigām. ''''Dienā pansionātā pie durvīm sēž dežurants,'''' stāsta A. Kroģere. ''''Līdz šim naktī pansionātā palika viena medmāsa un pa sanitārei katrā stāvā. Taču mums ir daudz gulošu slimnieku un darbinieces ir ļoti aizņemtas. Pansionātā nebūt nedzīvo tikai veci un nevarīgi cilvēki. Desmit ir nākuši taisnā ceļā no psihiatriskās slimnīcās, viņiem būtu jādzīvo garīgi slimo cilvēku valsts pansionātos, taču tur ir garas rindas, dažkārt pat gadu vai ilgāk viņi mitinās pie mums. Viņu uzvedība nav prognozējama. Veco ļaužu pansionātos nonāk arī tā sauktie bomži, viņi noplītējuši dzīvokļus un viņiem citur nav kur palikt. Tāpat pansionātā dzīvo dažāda vecuma kustību invalīdi, kas dzērumā apsaldējuši un pazaudējuši kājas, viņi mēdz būt ļoti agresīvi. Viens no iemītniekiem astoņus gadus pavadījis cietumā. Bija gadījums, kad viens no invalīdiem ar kruķi draudēja iesist medmāsai. Nesen šis pats cilvēks sasēja dvieļus un naktī mēģināja pa logu nolaisties zemē no otrā stāva. Ļoti nemierīgas ir pensijas dienas, tad uzliesmo savstarpēji konflikti. Turklāt pie pansionātā dzīvojošiem nāk ciemiņi, dažādi cilvēki. Reiz pie vienas tantes atbrauca ciemos dēls alkoholiķis un metās ar dūrēm virsū kādai pansionāta iemītniecei un viņu smagi piekāva. Neviens tādās situācijās nav pasargāts no agresīviem cilvēkiem, arī dežurants ir bezspēcīgs, tāpēc nolēmām nolīgt profesionālus apsardzes darbiniekus. Viņu pienākums ir ne tikai sēdēt pie durvīm un visus ienācējus piereģistrēt, bet arī veikt apgaitu pa visiem korpusiem un gaiteņiem. Līdz šim neviens vadībai nav sūdzējies par apsardzes klātbūtni, tieši otrādi, cilvēki teikuši, ka tagad viņi jūtoties drošāk. Finansiāli varējām to atļauties tāpēc, ka pansionātā gandrīz visas vietas ir aizņemtas un arvien biežāk turīgas privātpersonas izmitina savus piederīgos pie mums. Apsardzes dēļ vecajiem cilvēkiem nav pasliktinājusies aprūpe vai ēdināšana. Vēstules autore ieminējusies, ka pusdienās nav kefīra. Ne visi cilvēki vēlas kefīru, citiem tas garšo, citiem ne, pavāri ņem vērā pusdienotāju vēlmes. Ja kādam īpaši kārojas kefīra, tas jādara zināms virtuves saimniecēm.'''' Ko domā citos pansionātos? Pansionātā ''''Valmiera'''' pašlaik dzīvo 64 cilvēki, lielākoties vecāka gadagājuma, taču viņu vidū ir arī gados jaunāki cilvēki ar īpašām vajadzībām. Pansionāta direktore Teiksma Rusmane pastāstīja, ka naktī par mieru pansionātā atbild divas aprūpētājas. Pansionāts atrodas ielas malā. Lai gan naktī ārdurvis aizslēgtas, bijuši nelāgi incidenti, kad gribējuši ielauzties nelūgti ciemiņi. Šādās reizēs tiek izsaukta policija. ''''Arī dienā mums pie durvīm nav dežuranta, bet darbinieki katram viesim pajautā, pie kā viņš ir atnācis ciemos; ja ciemiņš nevar nosaukt vārdu, izraidām laukā. Ja seniori kaut kur dodas, viņi to dara zināmu personālam. Naktī viņiem ir cita ieeja. Pret apsardzi pansionātā man ir negatīva nostāja. Mēģinām te radīt mājas gaisotni, bet apsardzes klātbūtnē tas nebūtu iespējams.'''' Rēzeknes pilsētas pansionāta direktore Irēna Būbniece vada pansionātu, kurā dzīvo 172 iemītnieki. Tāpat kā ''''Zemgalē'''', arī Rēzeknes pansionātā mēģina sadzīvot visai raiba publika. Līdz ar vecajiem ļaudīm te mitinās desmit cilvēki ar garīgām saslimšanām, taču, pēc direktores teiktā, šie cilvēki esot klusi un neapdraudot pārējos; ja slimība paasinās, viņus ved uz slimnīcu. Citādi ir ar bijušajiem cietumniekiem un alkoholiķiem, viņi ar savu uzvedību patiešām bieži apdraudot personālu un kaimiņus. Kāds bijušais cietumnieks pat piekāvis citu pansionāta iemītnieku un atkal ielikts cietumā. ''''Arī mēs esam sprieduši par apsardzes ieviešanu, tikai diemžēl apsardze mums ir par dārgu. Tie cilvēki, kuri uzvedas kārtīgi, priecātos, ja tāda būtu, nedisciplinētie, iespējams, būtu neapmierināti. Dienā mums pie durvīm sēž dežurants, taču viņš neatbild par drošību pansionātā, viņš strādā kā informācijas sniedzējs. Ziemā pulksten deviņos, vasarā pulksten vienpadsmitos vakarā ārdurvis slēdzam ciet. Naktī uz 172 iemītniekiem pansionātā paliek tikai trīs darbinieces – medmāsa un divas aprūpētājas. Ja kas atgadās, viņas zvana policijai.'''' Rēzeknes pansionāta direktore teic, ka šī ir ļoti aktuāla problēma visos lielajos pansionātos un tai jāmeklē risinājums, jo tas nav normāli, ka vienā pansionātā izmitināti pensionāri, alkoholiķi, bijušie cietumnieki un garīgi slimie cilvēki. Diemžēl pagaidām visus izmitina veco ļaužu pansionātos, jo citas vietas nav. Savulaik bija speciāls pansionāts dzērājiem Īlē. Kad savējos nevarējām valdīt, baidījām ar pārvietošanu uz turieni, tagad viņiem citur nav kur palikt un viņi turpina tiranizēt citus pansionāta iemītniekus,'''' spriež direktore. Viņas kolēģe nupat atgriezusies no pieredzes brauciena uz Vāciju. Tur, pirms cilvēku ievietot kādā no pansionātiem, viņu smalki pārbaudot speciāla komisija, tā vērtējot cilvēka veselību un spējas pašam sevi apkalpot, tāpat personas raksturu, īpatnības, ieradumus, reliģiskos uzskatus utt. un tikai pēc tam līdzīgos sadalot pa aprūpes centriem un nav iedomājams, ka tur dzērāji būtu kopā ar nevarīgiem vecīšiem. Tad arī veco ļaužu aprūpes centrā zustu vajadzība pēc bruņotiem vīriem.